Meža vērtību izrēķina dators 0
Meža īpašnieki meža vērtības aprēķināšanai var izmantot bezmaksas datorprogrammas, kas izstrādātas meža īpašuma apsaimniekošanas plānošanai. Tajās, ievadot informāciju par īpašumu (taksācijas datus), iespējams iegūt meža vērtību. Šajās programmās ir iestrādāti meža augšanas gaitas modeļi, kas nodrošina iespēju aprēķināt audžu sagaidāmo vērtību. Veicot aprēķinus, īpašniekam ir iespēja mainīt dažādus parametrus, arī sortimentu cenas, izmaksas un procentu likmi, lai redzētu īpašuma vērtību dažādās tirgus situācijās. LLU izstrādātas divas programmas meža apsaimniekošanas plānošanai un vērtības noteikšanai. MAPIS jeb Meža apsaimniekošanas plānošanas sistēma ir veidota privāto meža īpašnieku izglītošanai. Tā veidota kā mācību grāmata par mežierīcību. MPLAS ir datu apstrādes programma, ar kuras palīdzību aprēķināt meža īpašuma ekonomisko vērtību.
Īpašuma tirgus cenu var noteikt arī sertificēti īpašuma vērtētāji. Tad īpašnieks iegūs meža vērtējumu uz konkrēto brīdi, bet, mainoties situācijai, šis vērtējums vairs nebūs aktuāls.
Medību saimniecībai jābūt pietiekamai
Ja meža īpašnieks izvēlas reģistrēt savu medību iecirkni vai uz līguma pamata nodot medību tiesības citai personai, ir jāņem vērā, ka lielajiem medījamiem dzīvniekiem – pārnadžiem – valsts ir noteikusi minimālās medību iecirkņa platības. Stirnām – 200 ha, staltbriežu govīm un teļiem – 1000 ha, staltbriežu buļļiem – 2000 ha, aļņiem – 2500 ha. Šādas minimālās iecirkņa platības noteiktas tādēļ, lai aizsargātu medījamo dzīvnieku populācijas un nodrošinātu to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ņemot vērā konkrētai sugai nepieciešamo teritorijas lielumu. Šā iemesla dēļ zemes īpašniekiem, pirms veidot savu atsevišķu medību iecirkni, vēlams noskaidrot, vai platība ir pietiekama, lai organizētu medību saimniecību, un kādu dzīvnieku medīšanai iecirknis atbildīs. Ja iecirkņa platība ir par mazu, lai medītu kādu no pārnadžu sugām, mednieki var slēgt savstarpējus līgumus. Tādā gadījumā limits jeb lielākais pieļaujamais nomedīšanas apjoms tiek plānots līgumā norādītajai kopīgajai medību saimniecībai.
Sīkos jeb nelimitētos medījamos dzīvniekus, piemēram, bebrus, lapsas, zaķus, jenotsuņus, pīles, zosis u. c., īpašnieks pats savā īpašumā vai ar viņa atļauju cita persona drīkst medīt bez medību iecirkņa reģistrēšanas VMD. Jāatceras, ka gadījumos, kad zemes īpašnieks ir noslēdzis medību tiesību nomas līgumu un savas medību platības kādam iznomājis, lai medītu nelimitētos dzīvniekus, īpašniekam jāsaņem medību tiesību lietotāja piekrišana.
Galvenā meža oga – mellene
Šobrīd vispopulārākie meža nekoksnes produkti ir ogas, sēnes, ārstniecības augi, bērzu sulas, biškopības produkti, medību resursi un nekoksnes biomasa. Pašreiz 87% no meža nekoksnes produktiem tiek izmantoti pašpatēriņam un tikai 13% realizēti tirgū. Pēc pētījumu rezultātiem konstatēts, ka mežaudzēs visbiežāk augošās ogu sugas ir mellenes – 29%, brūklenes – 20% un avenes – 16%. Pārējām ogulāju sugām sastopamība nepārsniedz 5% robežu un tās sastopamas tikai atsevišķos meža tipos. Vidējā sēņu raža Latvijas mežos, pēc mežzinātnes institūta “Silava” datiem, ik gadus var sasniegt 64 100 t. Veicot aprēķinus, secināts, ka ik gadus no viena hektāra meža varētu iegūt ap 40 kg sēņu. Pārsvarā tiek ievāktas gailenes, baravikas, apšu bekas, priežu bekas, bērzlapes.
Savvaļas ogu un sēņu biznesā šobrīd darbojas aptuveni 20 uzņēmumi, kas šajā rūpalā apgroza desmitiem miljonu eiro. Galvenokārt darbība notiek caur sagādes punktiem, kuru atsevišķiem uzņēmumiem ir tuvu simtam. Mežiem ir liela nozīme arī dravniecībā. No lapu koku mežiem, ja tie nav biezi un tajos aug blīgznas, kļavas, liepas, pīlādži, pamežā avenes, bet zemsedzē – mellenes, brūklenes, no hektāra var iegūt 60 – 100 kg medus.
Izmantojot “Rokasgrāmatas meža īpašniekiem” materiālus, sagatavojusi Anita Jaunbelzere
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
