Kā vērtējat pedagogu izvirzītās prasības par papildu finansējumu algām? 1
Sandra Pugovka, Ķekavas vidusskolas direktore: “Pedagogi ir noguruši no daudzajiem solījumiem un ilgās gaidīšanas, tāpēc šīs prasības uzskatu par likumsakarīgām. Saprotams, ka jebkura šāda veida aktivitātes, kad kāda sabiedrības daļa runā par savu atalgojumu vai kādu citu materiālo nodrošinājumu, pārējos kaut kādā veidā var neapmierināt, jo atalgojums ir zems ļoti daudzās sfērās. Pēc jaunā gada minimālā alga būs 225 lati, bet pedagogu minimālā likme ar desmit gadu darba stāžu – 280 lati. Tas nav adekvāti. Pedagogam atbildība un zināšanas ir ļoti augstas. Pie izglītības kvalitātes jautājumiem strādājam neatkarīgi no mūsu atalgojuma, taču vēlamies par to saņemt pienācīgu algu.”
Pedagogs Aknīstē (vēlas palikt anonīms): “Es prasības atbalstu. No pedagogiem nemitīgi gaida izglītības kvalitāti, taču maksāt par to negrib. Salīdzinot ar pedagogu atalgojumu citviet Eiropā, neviļus iznāk pieliet eļļu ugunij. Kaut arī tagad neatkarīgi no tā, cik mums maksā, pie kvalitātes ļoti piestrādājam. Tās ir tādas nerakstītas lauku pedagogu tradīcijas – dot labāko, ko var, uztraukties par skolēniem kā par saviem bērniem un pat bendēt nervus viņu dēļ. Ja alga būtu lielāka, iespējams, pedagogiem nebūtu jāapkraujas ar vairākām slodzēm, lai izdzīvotu, tāpēc atliktu vairāk laika domāt, kā interesantāk un produktīvāk pasniegt zināšanas. Nevar noliegt, ka izaugsme pedagogu algās ir bijusi, taču nepietiekama.”
Valdis Ozoliņš, Jēkabpils 3. vidusskolas direktors: “Kopumā tos atbalstu. Taču jāsaka arī, ka likmes jēdziens ir devalvēts. Ja nauda seko skolēnam, tad jauna likme neko nemaina. Naudas skolai ir tik, cik tās ir. Situācija krasi atšķiras pilsētās un laukos. Uzskatu, ka Latvijā vidusslānis, kas varētu būt arī skolotāji, ārsti un policisti, ir diezgan nomocīti ar mazajām algām un neskaidrību par nākotni. Nomāktība tieši ietekmē arī darba kvalitāti. Ja pedagogi būtu apmierināti ar algām, domāju – strādātu labāk. Vēl mani satrauc pedagogu novecošana – par šīm algām jaunie skolotāji nenāk strādāt.”
Didzis Vanags, Aglonas internātvidusskolas direktors: “Ideju atbalstām. Lielajās pilsētās klasēs ir pa 30 bērniem un pedagogiem ir iespēja labāk nopelnīt, taču no tā vienlaikus cieš izglītības kvalitāte. Mazajās skolās – maz skolēnu, algas niecīgas, tāpēc arī lauki izmirst. Ministrijai vairāk būtu jādomā, kā uzlabot mācību kvalitāti. Pēc visām reformām, šķiet, valstiskā līmenī vairs par to neviens nedomā. Problēma ir dziļāk sistēmā – kaut kas nav kārtībā ar standartiem. Treknajos gados bija konkrēts grafiks, kā skolotāju algas palielināja. Tad tik tiešām jutām, ka viss iet uz augšu. Pēdējos gados neko tamlīdzīgu vērot nevaram – vairākums knapi velk galus kopā, sevišķi laukos. Jāatceras, ka viss kļūst dārgāks.”
Elvīra Spička, Šķilas pamatskolas arodbiedrības priekšsēdētāja un pedagoģe: “Tas ir ļoti aktuāli. Pedagoga likme laukos ir 100 latu mazāka nekā pilsētās. Bet mums jāmāca arī tad, ja klasē ir tikai desmit skolēni. Medijos izskan, ka pedagogs saņem 500 – 700 latu algu, tāpēc sabiedrībā domā – ko tie pedagogi čīkst. Bet tādu naudu neesam redzējuši. Es labprāt uzzinātu, cik procentiem skolotāju ir šāds atalgojums. Realitātē vairākums saņemam ap 220 latu “uz rokas”. Nemitīgi tiek runāts par skolotāju algu palielināšanu, bet praktiski darīts tas netiek. Pielikumi ir bijuši, bet ļoti simboliski, pat niecīgi. Ja algas būtu atbilstošākas, skolās parādītos gados jauni pedagogi ar jaunām idejām, kā uzlabot mācību procesu un kvalitāti.”
Tālis Veismanis, Rīgas 45. vidusskolas direktors: “Ir cilvēki, kam pienāktos daudz vairāk nekā 310 latu, bet ir tādi, kas saņem 500 un 700 latus, bet manā izpratnē nav to pelnījuši un tādiem vispār labāk skolā nestrādāt. Kamēr mēs nebūsim vienoti, viss ir velti. Šī ir tāda nenopietna ākstīšanās. No visa tā nedrīkst ciest bērni. Jāsāk ar izglītības kvalitāti un tad jālūdz lielākas algas. Tie, kas grib strādāt un to dara, var ļoti labi nopelnīt. Čīkstētājiem būs slikti vienmēr. Ja reiz esam izvēlējušies šo profesiju un patiesi jūtam aicinājumu strādāt ar bērniem, tad ir muļķīgi nemitīgi gausties par algu. Ja aicinājuma nav, liela alga rezultātu nenesīs.”
Fakti
Šodien no 8.30 līdz 10 Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pie Saeimas rīko brīdinājuma piketu, lai pievērstu deputātu un sabiedrības uzmanību izglītības un zinātnes darbinieku prasībām par nepieciešamo papildu finansējumu cienīgai algai.
