Iznācis unikāls fotoalbums par Strenču vēsturi 0
Mākslinieku apvienība “Orbīta” sadarbībā ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju laidusi klajā fotogrāmatu, kas tapusi no unikāla laikmeta dokumenta – labi saglabātām stikla fotoplatēm, kurās iemūžināti starpkaru perioda Strenču iedzīvotāju ikdienas un svētku mirkļi, informē apvienības pārstāve Zane Volkinšteine.
Grāmatā izmantotie materiāli nāk no Strenču fotodarbnīcas arhīva, kas glabājas Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā: gandrīz 13 tūkstoši stikla negatīvu no Strenču vēstures vairāk nekā 40 gadu garumā – no starpkaru perioda un padomju gadiem.
Strenču fotodarbnīcas dibinātāja Dāvja Spundes un viņa pēcteču, Kraukļu ģimenes pārstāvju, fotouzņēmumi stāsta par nācijas veidošanās laikiem un tehnikas progresu, kas provincē strauji mainīja dzīvesveidu.
“Grāmata “Stikla Strenči” ir nozīmīgs izdevums arī starptautiskā kontekstā – šī ir, iespējams, labākā no zināmajām starpkaru Eiropas dzīves vizuālajām dokumentācijām,” uzskata Volkinšteine.
Grāmatā iekļauti 86 attēli 48×33 centimetru izmērā, un tajos iespējams saskatīt ikvienu detaļu.
“Stikla negatīvu tehnoloģija padara iespējamu īpaši augstu detalizāciju. Nez vai paši fotouzņēmumu autori kopijās uz fotopapīra ir redzējuši visas šīs detaļas, jo tolaik fotogrāfijas parasti drukāja kontaktveidā un tādā pašā izmērā kā pati plate – nedaudz mazākas par pastkarti,” saka Zane Volkinšteine.
Pie izdevuma strādājuši redaktors Vladimirs Svetlovs, sastādītāja Anna Volkova, vēsturnieks Kirils Kobrins un dizainers Aleksejs Muraško.
Pateicoties grāmatas veidotāju komandai,
“Stikla Strenči”, vienlaikus palikdama vēstures dokuments, demonstrē laikmetīgu skatījumu uz arhīva fotogrāfiju.
“Tolaiku vecmeistaru nākotnē vērstais skatiens saskatīja vienu, bet tagad tas krustojas ar mūsu skatienu, kas apguvis jau vēlāk izstrādāto fotovalodu un ko stipri ietekmējusi kinomāksla,” – priekšvārdā raksta Anna Volkova.
Strenču fotodarbnīcas dibinātājs Dāvis Spunde ir sacījis, ka fotografē vēsturei. Šāda pieeja – teju ikviena notikuma iemūžināšana – ir tāds iegaumēšanas veids, ko šobrīd pieņemts uzskatīt kā mūsdienas raksturojošu.
1920. un 1930. gados Strenču pilsētas populācija bija mērāma dažos tūkstošos – kā vēsturnieks Kirils Kobrins aprēķinājis savā esejā, kas publicēta “Stikla Strenču” pēcvārdā, katram Strenču iedzīvotājam bijusi iespēja tikt nofotografētam vairākkārt.
Strenču fotoarhīva stikla negatīvi ilgu laiku glabājās kādreizējās Strenču fotodarbnīcas bēniņos, līdz 2004. gadā ar Mārča Bendika un nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” gādību darbnīcas mantinieks fotogrāfijas nodeva Latvijas Fotogrāfijas muzejam. Šīs grāmatas izdošana iespējama, pateicoties Valsts Kultūrkapitātla fonda un nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” atbalstam.
