“Iznāc laukā, es tikai iepļaukāšu” – rīdziniece spiesta dzīvot blakus agresīvam kaimiņam, kurš mīt sociālajā dzīvoklī 58
Anna sociālajos medijos publicējusi visai satrauktu ierakstu, meklējot atbalstu un palīdzību, lai novērstu potenciāli fizisku vardarbību pret viņai tuvu cilvēku. Kā apgalvo pati Anna, Valsts policija, Rīgas Pašvaldības policija un Rīgas domes sociālais dienests jau ilgstoši šo situāciju ignorējot.
Publicējam šo Annas satraucošo stāstu, cenšoties pievērst uzmanību, cik svarīgi ir nebūt vienaldzīgiem šādos brīžos.
“Radiniecei Rīgā (dzīvoklis īpašumā) blakus dzīvoklī Rīgas sociālā dienesta Ziemeļu rajona nodaļa ir iekārtojusi savu klientu–vīrieti, kurš, būdams smags alkoholiķis, vairāku gadu laikā kopš tur dzīvo ir kļuvis par nopietnu draudu citiem kaimiņiem. Naktīs ir ļoti skaļa mūzika, bļaustīšanās, čomu tusiņi, priekšmetu mešana pret sienu, aiz kuras dzīvo mana radiniece. Aiz sienas lamā manu radinieci, dienā dauzās un zvanās pie durvīm un nu jau izsaka viņai fiziskus draudus.
Gadu laikā vīrieša uzvedība kļuvusi arvien agresīvāka, jo sevišķi pret manu radinieci, tāpēc ka viņa ir saukusi policiju par ļoti lielu troksni nakts laikā, kas tiešām jau ilgstoši ietekmējis viņas garīgo veselību.
Pārējie kaimiņi, kā jau kārtīgi Latvijas iedzīvotāji, vienkārši piecieš, jo viņi šo kaimiņu dzird mazāk un piever acis uz troksni, smakām un lamām. Vienaldzība ir mūsu viss.
Pēc katra policijas apmeklējuma, kuru laikā kaimiņš uzvedas rātni, viņš atriebjas radiniecei par viņa “miera traucējumu” ar vēl skaļāku mūziku, pamatīgāku lamāšanos un saucot viņu par stulbo kuci. Viņš ir izteicis viņai fiziskus draudus ar tekstiem “iznāc laukā, es jau neko, es tikai iepļaukāšu”. Tad seko lamāšanās un sienas dauzīšana. Mierīga aprunāšanās nelīdz, bet situāciju tieši eskalē. Viņai ir bail nākt pēc darba mājās.
Radiniece rakstījusi iesniegumus Rīgas sociālajam dienestam (pēdējais 08.07.) ar lūgumu risināt situāciju, proti, pārvietot viņu uz citu mājokli, kur viņš nebūtu drauds citiem. Dienests ieradās apsekot, pēc kā kaimiņš atkal sāka uzvesties skaļāk, rupjāk & draudot, un dienests atbildēja sekojoši: “Informējam, ka Dienests savas kompetences ietvaros iesaistīsies minētās personas sociālās situācijas izvērtēšanā un nepieciešamības gadījumā sociālās situācijas risināšanā.”
Nekas nav mainījies. Ir arī rakstīti divi iesniegumi Rīgas Pašvaldības policijai. Scenārijs tāds pats kā ar soc. dienestu – policija ierodas, “aizrāda”, un kaimiņš pēc tam sāk dauzīties, lamāties un draudēt vēl vairāk. Viss no sākuma.
Rīgas Pašvaldības policija sāka administratīvā pārkāpuma procesu, taču paši atzina, ka faktiski tas situāciju nekā neuzlabos. Viņus var turpināt saukt, viņi brauks, and life goes on. Viņiem radiniece jau rakstīja par fiziskiem draudiem. Kaimiņš draud “iepļaukāt”.
Uz šo iesniegumu, kuru pašvaldības policija nodeva Valsts policijai, Valsts policija atzvanīja radiniecei un pateica, ka neko īsti nevarot darīt, tikai turpināt aizrādīt, jo neesot pierādījumu – tikai viņas vārds pret kaimiņa vārdu, jo tie esot tikai draudi. Valsts policijas darbinieks arī pajautājis, vai radiniece ir izgājusi aprunāties ar kaimiņu, kad viņš ir zvanījies un dauzījies dzērumā pie durvīm ar tekstiem “iznāc laukā”.
Pateicoties centram “Marta”, mēs esam beidzot tikuši līdz varmākas nošķiršanai bez dzīvesbiedra iesnieguma. Taču, ja esi sieviete (vai jebkurš) nevis ar varmācīgu dzīvesbiedru, bet varmācīgu kaimiņu kāpņutelpā (soc. dienesta atbildībā!), tev var draudēt un tas neskaitās.
Valsts policija ilgi nereaģēja uz L. Rusiņu – situācija, kurā sieviete un viņas advokāte izdarīja visu no savas puses. Sievieti nogalināja. Šī situācija jau atkal izgaismo to, ka cilvēks Latvijā nav vērtība. Rusiņa upure valsts institūciju acīs nebija “klapatu” vērta. Viņu nogalināja ne tikai Rusiņš, bet arī valsts neizdarība. Mana radiniece un viņas mentālā, fiziskā veselība un dzīvība acīmredzot arī nav vērtība.
Fiziskiem draudiem, cien. Valsts policija, IR jābūt pietiekamam iemeslam, lai šo cilvēku ar policijas atbalstu soc. dienests vismaz pārceltu uz citu dzīves vietu, kur viņš nebūtu drauds citiem.
Cilvēkiem ar invaliditāti (viņam esot) & citām problēmām ir jābūt atbalstam, piem., dzīvesvietai. Bet viena tiesības nevar būt uz citu rēķina. Turklāt zinot, cik bēdīgā stāvoklī ir šis dzīvoklis, diez vai tās ir īpašas soc. dien. rūpes par šo cilvēku, drīzāk vienkārši nogrūsts no acīm.
Valsts policija un RīgasDomes soc.dienests, jūs tiešām gribat uz savas sirdsapziņas sabeigtas veselības un dzīves? Šobrīd jūs nedarāt savu darbu. Es negaidīšu, ka manu tuvinieci sasit vai nosit, tāpēc ka soc. dienestam un policijai ir slinkums krāmēties (tas, protms, nav medijiem pievilcīgais ‘tirdziņā pārdeva padomju nozīmītes’ gadījums).”
Sieviete arī lūdz citiem dalīties ar viņas ierakstu, cerot, ka plašāka uzmanība palīdzēs situācijā ko mainīt. Viņa arī ir atvērta jebkāda veida palīdzībai.
1/22 Lūdzu tviterspēka atbalstu & palīdzību, lai novērstu potenciāli fizisku vardarbību pret man tuvu cilvēku situācijā, kuru @Valsts_policija, @RigasPP un @RigasDome sociālais dienests (Ziemeļu rajons) jau ilgstoši ignorē un acīmredzot negrasās risināt. –>
— Anna Žabicka (@anna_zabicka) August 8, 2024
