Eiropas Savienībā vīna ražošana 2023.gadā samazinājusies par 10 procentiem, kas ir otrs zemākais reģistrētais saražotā vīna apjoms kopš šī gadsimta sākuma.
Eiropas Savienībā vīna ražošana 2023.gadā samazinājusies par 10 procentiem, kas ir otrs zemākais reģistrētais saražotā vīna apjoms kopš šī gadsimta sākuma.
Foto: REUTERS/SCANPIX

Izmisums Francijā: vīndari brīdina, ka šī gada vīns būs deficīts. Kāds tam iemesls? 0

Zinātnieki jau iepriekš brīdinājuši, ka planētas klimatisko apstākļu izmaiņas noteikti ietekmēs vīna ražu un kvalitāti. Francijas vīndari atzīst, ka skarbo laikapstākļu dēļ šis gads viņiem ir bijis viens no grūtākajiem, un brīdina, ka 2024. gadā ražotais vīns kļūs par deficītu, raksta Daily Mail.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Atklāts, kas notiek ar cilvēku nedēļu pirms nāves 47
Veselam
Jā, viņi to redz! 8 lietas, par kurām tavs zobārsts zina, ka tu melo 6
Kokteilis
FOTO. 5 latviešu sievietes, kas varētu kļūt par pasaules skaistumkaralienēm
Lasīt citas ziņas

Pēc vairākiem sausuma un karstuma viļņu gadiem, kas ir negatīvi ietekmējuši vīnogulājus un vīna kvalitāti, 2024. gadā lielākajā daļā Francijas vīna reģionu ir izveidojušies vēl ekstrēmāki laikapstākļi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām.

Ražas novākšana Domaine Roland Lavantureux vīna darītavā, kurā ražo vērtīgās Chardonnay vīnogas, no kurām tiek gatavots spilgtais un augstas kvalitātes Premier Cru vīns, ilga tikai deviņas dienas – aptuveni uz pusi mazāk nekā parasti, un tas nozīmē, ka 2024. gada vīns būs pieejamas mazākos daudzumos nekā parasti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vīndaris Dāvids Lavanturē, kurš nozarē strādā kopš 2010. gada, apgalvo, ka pēdējo 14 gadu laikā šis ir bijis visgrūtākais gads.

Izaicinājumi vīndariem sākās jau aprīlī, kas atnesa stipras salnas, maijā sekoja vētra un krusa, un pēc tam sākās nepārtraukti lieti. Šādi laikapstākļi turpinājās līdz pat ražas novākšanai.

Maija vētra nodarīja plašus bojājumus vīna dārziem, bet pārmērīgais mitrums radīja ideālus apstākļus postošās miltrasas sēnes izplatībai.

Kad slimība iesakņojās reģionā, tā radīja milzīgus ražas zaudējumus, turklāt vīnkopji baidās, ka sēnīte ietekmēs vīna kvalitāti.

Kopējais ražošanas apjoms vīna reģionos tiek lēsts 39,3 miljonu hektolitru apmērā, kas ir par 18 % mazāk nekā 2023. gadā un par 11 % mazāk nekā vidēji pēdējos piecos gados.

“Šis ir bijis ļoti grūts gads gan fiziski, gan mentāli. Mēs jūtam atvieglojumu, ka ražas novākšana ir beigusies. Esmu izsmelts,” atzina vīndaris.

Vīnkopji norāda, ka šā gada klimatiskā nestabilitāte noteikti ietekmēs 2024. gada ražas vīnus, kuriem būs izteikti atšķirīgas iezīmes. Tie, visticamāk, būs skābāki un mazāk optimālas gatavības.

Šablī vīna dārzi, kas atrodas Burgundijas reģiona ziemeļu daļā, tradicionāli ir baudījuši labvēlīgu klimatu – aukstas ziemas, karstas vasaras un vidēji 650–700 mm nokrišņu gadā. Taču tagad klimata pārmaiņu rezultātā ziemas ir kļuvušas siltākas, vairāk līst un parādījušās pavasara salnas, kas agrāk bija retāk sastopamas.

Salnas radītie bojājumi ir īpaši smagi.

Pēdējo gadu laikā līdzīga situācija skārusi daudzus Francijas vīna dārzus, nodarot tiem ievērojamus finansiālus zaudējumus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.