“Viss notiek pagrīdes līmenī, bet VARAM aicina paciesties!” Kā Dundagas novada dome palika bez opozīcijas 6
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nedēļas sākumā visi četri Dundagas novada opozīcijas deputāti nolika mandātus, arī nākamie šo vēlētāju apvienību kandidāti paziņoja, ka nenāks strādāt Dundagas novada domē. Tādā gadījumā domē jānāk deputātiem no cita – domē valdošā – saraksta, bet tajā palikuši tikai trīs kandidāti un dome strādātu nepilnā sastāvā.
“Tas ir izmisuma solis, redzot, ka viss notiek pagrīdes līmenī, ar mūsu viedokli neviens nerēķinās, bet atbildīgajā ministrijā aicina paciesties, jo drīz jau būs vēlēšanas,” “Latvijas Avīzei” sacīja viena no opozīcijas deputātēm Gunta Abaja, kura pati savulaik ir vadījusi pašvaldību, bet neko tādu kādā no vietvarām neatceras.
Dundagas novada dome bez vadības ir jau kopš 28. janvāra, kad atkāpās priekšsēdētājs Aldis Felts un viņa vietnieks Jānis Mauriņš no apvienības “Mūsu cilvēkiem”.
Marta beigās pagāja divi mēneši, kuru laikā domei bija jāvienojas par jaunu priekšsēdētāju, – tas ir likumā noteiktais termiņš, pēc kura vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var rosināt domes atlaišanu.
Taču VARAM ierēdņi sākotnēji pieļāva, ka pašvaldība līdz vēlēšanām varētu nostrādāt bez priekšsēdētāja. Dundagas novada domi nevada neviena politiski atbildīga persona, bet gan izpilddirektore Janita Vanda Valtere, kurai ir paraksta tiesības, bet ierobežotas pilnvaras.
Piemēram, Finanšu komiteju var vadīt tikai domes priekšsēdētājs.
VARAM asāka reakcija sekoja tikai šonedēļ – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”) trešdien, 21. aprīlī, ir sasaucis Dundagas novada domes ārkārtas sēdi, tās darba kārtībā iekļaujot jautājumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu.
Ko izdarīja Rīgā, nespēj Dundagā
Vairākumam ir tikai vienas balss pārsvars, bet šie pieci deputāti vairāku gadu garumā ir diktējuši savu kārtību, kas izraisījusi pat skaļas protesta akcijas, kādas bija pēc Kolkas pagasta pārvaldes vadītāja Alda Pinkena atbrīvošanas.
Viņu tiesa atjaunoja amatā, bet dome vēl nav izvērtējusi atbildīgo amatpersonu un darbinieku atbildību par pašvaldībai radītajiem zaudējumiem. Kad bez priekšsēža pagāja divi mēneši, bet VARAM nesteidzās rosināt domes atlaišanu, trauksmi sāka celt vietējie iedzīvotāji.
Viņu vidū ir arī bijušais pašvaldības vadītājs un bijušais Saeimas deputāts Gunārs Laicāns, kas vērsās ministrijā un arī pie valdības partiju pārstāvjiem, norādot, ka notiekošais Dundagā neatbilst demokrātijas principiem.
“Es tā arī nesaņēmu atbildi, kāpēc valdošā koalīcija varēja panākt Rīgas domes atlaišanu un Ikšķiles novada vadītāja atstādināšanu, bet neko nevar izdarīt Dundagas novadā, ļaujot vairāku gadu garumā tās vairākuma deputātiem terorizēt vietējos iedzīvotājus. Man nav saprotams, kāpēc šī pašvaldība ir kāds izņēmums, kurā nav jāievēro demokrātijas principi,” “Latvijas Avīzei” sacīja G. Laicāns.
Vairāki dundadznieki laikrakstam izteica aizdomas, ka bijušais domes priekšsēdis A. Felts, kurš mandātu saglabāja, tik droši jūtoties tāpēc, ka viņam esot spēcīga aizmugure, kas saistīta ar ministra pārstāvēto “Latvijas attīstībai”, ko, visticamāk, gados jaunais A. T. Plešs pat nezinot.
A. Felts ir Latvijas Mednieku asociācijas valdes loceklis, kurš ar mednieku biedrības starpniecību esot saistīts gan ar “Latvijas attīstībai” biedru Aivaru Tiesnesi, kas ir viens no partijas pašvaldību vēlēšanu kampaņas rīkotājiem, gan ar partijas “Talsu novada attīstībai” priekšsēdi Aldi Vilsonu, kura pārstāvētajai partijai ar “Latvijas attīstībai” ir kopīgs saraksts Talsu novada vēlēšanās.
Lūgts to komentēt, A. Tiesnesis “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka ir labi pazīstams ar A. Feltu un A. Vilsonu. Taču A. Tiesnesis noraidīja pārējos pieņēmumus, jo partijā “Talsu novada attīstībai” esot notikusi paaudžu maiņa un tagad tajā visu nosakot domes deputāti. A. Tiesnesis arī atgādināja, ka jau gada sākumā VARAM ir aicinājusi Dundagas novada domi izpildīt ar Kolkas pagasta pārvaldes vadītāja atbrīvošanu saistīto spriedumu, izvērtējot personu atbildību par radītajiem zaudējumiem.
VARAM rīcība apgāžot pieņēmumu, “ka te ir kāda blatu sistēma”. Tāpat VARAM jau 1. aprīlī ir nosūtījusi atkārtotu aicinājumu Dundagas novada domei ievēlēt priekšsēdētāju, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pašvaldības darbu un iedzīvotāju interešu pārstāvniecību, piebilda A. Tiesnesis.
Prasa izbeigt izpilddirektores patvaļu
Dundagas novada opozīcijas deputāti, kas nolēma aiziet no domes, vēstulē VARAM un arī medijiem norāda, ka opozīcijai nav iespējas “novērst pašvaldības amatpersonu patvaļīgu un pretlikumīgu rīcību – pašvaldības izpilddirektores Janitas Vandas Valteres darbība ir vērtējama kā klaji nedemokrātiska un likumiem neatbilstoša”.
Laikā, kad valstī turpinās Covid-19 krīze, notiek jaunā novada apvienošanas sarunas, pašvaldība turpinot strādāt ārkārtas režīmā bez domes leģitīmas vadības un neatbilstoši valsts pārvaldes principiem. Vēstules autori prasa pārtraukt izpilddirektores patvaļu.
Dundagas novada bijušais priekšsēdis Aldis Felts aģentūrai LETA arī otrdien atkārtojis iepriekš teikto, ka, viņaprāt, pašvaldības darbs tiekot nodrošināts, ārkārtas sēdes tiekot sasauktas un bez priekšsēdētāja, iespējams, varot iztikt.
Bijušais priekšsēdētāja vietnieks Jānis Mauriņš “Latvijas Avīzei” ap pusdienlaiku vēl nevarēja pateikt, vai trešdien ministra sasauktajā domes sēdē beidzot tiks ievēlēts priekšsēdētājs, jo “nekādas sarunas nav bijušas un man nav informācijas”.
J. Mauriņš pārmeta opozīcijai, ka tā negrib piedalīties domes darbā, jo “tagad jau mums nav ar ko vienoties”. Opozīcija iepriekš mēģināja gan izvirzīt kandidātus mēra amatam, gan atgādināja par nepieciešamību ievēlēt vadību, bet tika ignorēta, sacīja G. Abaja.
Uz vaicāto, vai nav žēl, ka vēlētāju uzticība ir pazaudēta, iekšējās pretrunās aizvadot gandrīz visu sasaukumu, J. Mauriņš atbildēja: “Cik varējām, tik izdarījām arī ar lieliem kašķiem.”
Viņš minēja par ES fondu naudu uzbūvēto gājēju tiltiņu uz “Kalna dārzu”, vidusskolai nomainīto jumtu, bērnudārzā izremontētās telpas un vēl vairākus padarītos darbus.
