Kā Latvija kļuva par vienu no plūdu aizsargbarjeru “milžiem” pasaulē 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Bērni, mācieties fiziku!” Tā bieži publiskā telpā skandina tehnoloģiju uzņēmuma “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, aicinot lielāku uzsvaru izglītības sistēmā likt uz eksaktajām zinātnēm, kuru speciālistu šobrīd darba tirgū akūti pietrūkst. Viens no uzņēmumiem, kas atjautīgi izmanto fiziku savā labā, ir plūdu aizsargbarjeru ražotājs “AquaFence”.
Novērtē Latvijas inženierus
Uzņēmuma saknes meklējamas Norvēģijā. Tur joprojām atrodas uzņēmuma vadība, kā arī daļa no pētījumu un attīstības (R&D) nodaļas. Tomēr ražošana un lielākā daļa no R&D nodaļas ir pārcelta uz Latviju.
Uzņēmuma vadītājs Latvijā Edijs Jumburgs stāsta, ka neviens nebija gatavs tam, ka R&D nodaļa gandrīz pilnā apmērā pārcelsies uz Latviju. Būtībā tas noticis, pateicoties Rihardam Roziņam un Mārtiņam Vašukam. “Kad no Ņujorkas saņemam jautājumu, vai varam izpildīt kādu pasūtījumu par barjeru pielietojamību, funkcionalitāti un slodzēm, ar ASV inženieriem diskutē tieši Latvijas inženieri.
Ir amizanti, ka mums Latvijā nav plūdu, bet savā nišā esam ļoti spēcīgi.”
Šveices pilsētā Bāzelē bijis kāds projekts, kurā būvnieki zem pilsētas remontējuši tuneli, pa kuru tecējusi neliela kalnu upīte. Būvniekiem bijušas nepieciešamas barjeras, lai gar vienu tuneļa pusi izvadītu upes ūdeni, bet otra puse paliktu sausa. Inženieri Popē izveidojuši testa instalāciju, kas ļāvusi jau Bāzelē barjeras uzstādīt bez jebkādām problēmām, jo modelētā situācija bijusi precīza Bāzeles situācijai.
Šobrīd Popē izveidota arī īpaša laboratorija ar dažādiem mērinstrumentiem, baseiniem, kas ļauj barjeras izmēģināt un nepieciešamības gadījumā uzlabot.
“Gribas mums kā latviešiem uzsist pa plecu, jo mēs spējam daudz vairāk, nekā no mums gaida.
Norvēģi nāca ar domu izmantot lētu darbaspēku, bet tagad esam neatņemama šīs industrijas sastāvdaļa,” stāsta Jumburgs.
Ūdens nevar apgāzt pats sevi
Kā skaidro Jumburgs, produkts strādā pavisam vienkārši – uzņēmuma izstrādātais produkts ar visām tā detaļām tiek novietots ūdens pusē. Kad barjerām nāk virsū ūdens, tā svars spiež uz leju barjeras horizontālo plāni. Tā kā horizontālā plātne ir savienota ar vertikālo plātni, ūdens spiediens uz horizontālo plātni neļauj apgāzt vertikālo – faktiski ūdenim neizdodas apgāzt pašam sevi. Jo vairāk ūdens, jo labāk barjera strādā.
“Kad ūdens daudzums ir ap metru, vertikālā plātne paliek neticami stingra. Kad pie tās pieklauvē, šķiet, ka klauvē pa betona sienu. Ūdens mūsu sistēmu padara ārkārtīgi stabilu un monolītu.”
“AquaFence” radīto sistēmu var salīdzināt ar kādreiz sastopamo cietokšņu aizsardzības sistēmu – lai iekļūšana cietoksnī būtu maksimāli apgrūtināta, tika būvēta liela platforma, kas bija sasaistīta ar cietokšņa vārtiem. Horizontālo platformu apbēra ar zemi un, kad nāca iebrucēji, tie nespēja izgāzt vārtus, jo nespēja pacelt paši savu svaru, kas spieda uz horizontālo plātni.
Aizsargbarjeru idejas autors ir norvēģu inženieris Tūrs Ūlavs Rorhaims, kas šāda veida barjeru izdomāja… izmisuma dzīts. Ciemats, kurā viņš Norvēģijā dzīvojis, savulaik regulāri applūdis, un tas licis meklēt risinājumu. Sākotnēji unikālās barjeras izmantotas vien ciemata aizsargāšanai, bet pēcāk projekts komercializēts. Latvijā gan barjeras nepārdodot. Edijs par to ir priecīgs, jo tas nozīmē, ka Latvijā neesot tādu dabas kataklizmu.
Latvijā saražo gandrīz visus komponentus
Barjeras veidotas no laminēta un ūdens izturīga saplākšņa, ko ražo “Latvijas Finieris”. Tāpat tiek izmantotas alumīnija, nerūsējošā tērauda un plastmasas detaļas, kā arī PVC plēve. Barjeras testētas 60 lietošanas reizēm – pieņemot, ka barjeras lieto vienu, varbūt divas reizes gadā, mūža laikā tās diez vai vajadzēs nomainīt.
Kāpēc saplāksnis? Tas esot cenas un pieejamības ziņā pievilcīgākais materiāls. Barjeras ir arī gana vieglas, lai tās bez īpašas speciālās tehnikas varētu pārvietot cilvēki.
“Produkts darbojas līdzīgi “Lego”, tas ir modulārs.
Tuvojoties plūdiem, apkārt īpašumam uzstāda barjeras, bet, kad plūdi beidzas – barjeras saloka, ieliek īpašās kastēs un novieto glabāšanai nākamajai reizei,” paskaidro uzņēmuma vadītājs. Divpadsmit cilvēku komanda stundas laikā var uzstādīt apmēram 100 metru garu barjeru.
Kāpēc norvēģi izlēma ražošanu pārcelt uz Latviju? Izrādās, ka vienam no uzņēmuma īpašniekiem un valdes locekļiem Latvijā pieder vēl citi uzņēmumi. Tādā veidā viņš iepazinis Latvijas kultūru un atzinis, ka latviešu mentalitāte ir tuva norvēģiem. Tolaik ražošana vēl notikusi Norvēģijā, bet saplāksnis ražots Somijā.
Latvijai nācis par labu arī tas, ka saplāksni varēja piegādāt “Latvijas Finieris”, bet vēlāk mūsmājās atrasts arī labs nerūsējošā tērauda piegādātājs. Rezultātā divi no svarīgākajiem barjeru komponentiem ražoti Latvijā, kas ļauj ietaupīt gan resursus, gan laiku. Latvijā veidojas arī zemākas darbaspēka izmaksas.
Barjera – kilometra garumā
Edijs norāda, ka laika gaitā mainījusies barjeru iegādāšanās tendence. Kādreiz uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes, armija, kā arī nekustamā īpašuma attīstītāji barjeras iegādājušies vien mirklī, kad jau burtiski ūdens smēlies mutē. Šobrīd plūdu apdraudētie cenšas barjeras iepirkt labu laiku pirms gaidāmajiem plūdiem.
Uzņēmums sadarbojas arī ar lielu apdrošināšanas uzņēmumu. Izrādās, ka, lai applūdinātie saņemtu pilnu apdrošināšanu, viens no apdrošinātāju nosacījumiem ir preventīvu pasākumu veikšana un aizsargbarjeras ir viens no tādiem. Turklāt apdrošinātāji pat reizi gadā pieprasa barjeru uzstādīšanas treniņus.
Barjeras nav lētas, bet Edijs to iegādi uzskata par ieguldījumu nekustamajā īpašumā, kas laika gaitā atmaksāsies ar uzviju.
“Plūdi ir liels morāls bojājums. Iedomājieties, ka jums applūst māja. Labi, tā izžūs, bet dubļi, zivis, tārpi, reptiļi, dienvidu štatos arī čūskas un krokodili paliks. Diez vai mājoklī pēc tam ir patīkami atgriezties, zinot, ka aiz sekcijas var būt kāds rāpulis.” Latvijā mums ko tādu ir grūti iedomāties, bet ASV un Āzijā plūdu sezonā tā ir realitāte.
ASV teritorijā uzņēmums visvairāk pārstāvēts Bostonā un Ņujorkā, bet pērn bijuši vairāki lieli pasūtījumi arī Floridas un Teksasas štatā. Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie Japānas tirgus iekarošanas, kā arī kopumā Āzijas plašākas apgūšanas.
Lielākais pasūtījums bijis apmēram kilometra garumā no Šveices pārtikas un dzērienu ražotāja “Nestle”. Ohaio štatā “AquaFence” barjeras sargājot vienlaicīgi slimnīcu, universitāti un tās stadionu, bet Floridā esošajā Tampā barjeras izmanto “General Hospital” slimnīca.
Izrādās, pasaulē ir ap simts dažādu plūdu aizsargbarjeru ražotāju, taču nozarē pastāvot draudzīga konkurence – ja klientam neder, piemēram, “AquaFence” piedāvātie produkti, konkurenti tiek saukti palīgā, lai kopīgiem spēkiem klientam atrastu labāko risinājumu. Edijs gan norāda, ka nozare joprojām ir bērnu autiņos, kaut gan plūdu problemātika kļūs tikai lielāka.
Šobrīd uzņēmums strādā pie jaunas plātņu savienošanas sistēmas, uzgriežņu vietā uzstādot slēdžus, kas līdzīgi tiem, kas regulē sēdekļa augstumu velosipēdiem. Jumburgs sacīja, ka šāds jauninājums ievērojami paātrinās barjeru uzstādīšanu. Tāpat drīzumā pārdošanā nonāks arī 50 centimetru augstās “FlashWall” aizsargbarjeras, kas domātas bīdāmo stikla durvju aizsardzībai veikalos, bet 75 centimetru barjera tiks uzlabota, padarot to vienkāršāku un pieejamāku.
Pārkāpuma būtība
Sēkla
“AquaFence” Norvēģijā dibināta 1999. gadā, bet ideja komercializēta 2006. gadā.
SIA “AquaFence Latvia” valdes priekšsēdētājs ir Freds Dāls, bet valdes locekļi – Jans Foršo, Mikaels Jūls un Edijs Jumburgs.
Dīgšana
2013. gadā ražošana pārcelta uz Latviju, dibinot SIA “AquaFence Latvia”. Vēlāk uz Latviju pārcelta arī lielākā daļa izpētes un izstrādes nodaļas. Uzņēmuma pārstāvniecība Latvijā atrodas Rīgā, bet ražošana un R&D centrs – Ventspils novada Popē.
Filiāles atrodas arī Japānā, ASV un Vācijā.
Augļi
2019. gadā uzņēmuma apgrozījums 5–6 miljoni dolāru.
Latvijā nodarbināti apmēram 10 cilvēki, bet visā pasaulē 20–25.
Lielākais “AquaFence” produktu noieta tirgus ir ASV.
Šobrīd “AquaFence” ražo plūdu aizsargbarjeras, kuru augstums ir 75–240 centimetri.
Klientu vidū bijuši pārtikas un dzērienu ražotājs “Nestle”, autoražotājs “Mercedes”, “One World Trade Center” ēka, “Sanford Health” bezpeļņas veselības aprūpes sistēma, “Shake Shack” ātrās ēdināšanas ķēde u. c.
Kopš 2013. gada saražoti 17 475 metri aizsargbarjeru.
Vērtējums: Ražo eksportspējīgu produktu
Jānis Kovaļevskis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrasSabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs: “Esam gandarīti, ka šādi inovatīvu produktu ražotāji strādā Latvijā un ražo eksportspējīgu produkciju.
Laikā no 2016. gada uzņēmums ar LIAA Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmas atbalstu piedalījies astoņās dažādās izstādēs Vācijā, Francijā, Lielbritānijā, Īrijā un Singapūrā, saņemot valsts atbalstu 32 763 eiro. Uzņēmums pēc sava darbības profila atbilst visiem kritērijiem, lai arī turpmāk startētu LIAA starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmā.”
