5
Daļa dzīvo bez īres līgumiem
Katrā ēkas stāvā ir vairāk nekā 20 dzīvokļu. Ne visi ir apdzīvoti, jo šajā namā cilvēki dzīvojot nelabprāt. Tomēr novēroju, ka šeit mitinās vairākas ģimenes ar bērniem. Rosita Rosa, kura kopā ar vīru audzina četrus bērnus, no kuriem trīs – ar invaliditāti, par remontdarbiem un apkopējas veikumu gan sevišķi nepriecājas, toties neslēpj neapmierinātību, ka mājā nav kur nomazgāties un izmazgāt veļu. Divreiz nedēļā visi ģimenes locekļi to darot Sarkanajā Krustā vai romu centrā. Rosita jau vairākkārt lūgusi domei citu mitekli, nedaudz lielāku un tādu, kur iespējams nomazgāties, taču nesekmīgi.
Vai ir normāli, ka šādos apstākļos mitinās ģimenes ar bērniem? Kā norāda domē, iespējas nomazgāties, izmazgāt un izžāvēt veļu iedzīvotājiem esot dienas centrā. Turklāt no visām ēkas 120 dzīvojamām telpām kā sociālās dzīvojamās telpas izīrētas tikai 22, bet tikai 12 lieto ģimenes ar bērniem, pie kam lielākā daļa no tām – dzīvojot tur bez īres līguma. 2010. gadā dome savā īpašumā namu pārņēma ar tajā dzīvojošiem iemītniekiem, ar kuriem īres līgumus bija noslēguši iepriekšējie dzīvojamās mājas apsaimniekotāji, un jaunus līgumus noslēguši ar pašvaldību nav. Bet kamēr nav tiesas lēmuma, izlikt no mājas viņus nevarot.
“Māja Raiņa ielā 62 ir padomju laiku mantojums, kas ir bijusī kopmītnes ēka, fiziski un morāli novecojusi. Šāda veida dzīvojamā māja Jūrmalas pašvaldībai ir vienīgā,” uzsver Kovaļevska. Bez šī dzīvojamā nama Jūrmalas pašvaldības īpašumā vēl ir sociālā māja ar 20 sociālajiem dzīvokļiem un vēl divas dzīvojamās mājas, kurās tikai atsevišķi dzīvokļi ir izīrēti kā sociālie dzīvokļi, taču tajās sanitārie mezgli ir katrā atsevišķā dzīvoklī un līdzīga veida problēmas neesot. Kopā pašvaldības dzīvojamās mājās izīrēti 115 sociālie dzīvokļi, kurās izmitināti 276 cilvēki.
Kas var var pretendēt uz sociālo dzīvokli
Pašvaldības sociālajos dzīvokļos iedzīvotājiem par īri jāmaksā daļēji un var tikt piemērota atlaide komunālajiem pakalpojumiem. Starpību sedz pašvaldība. Pašvaldības īres dzīvokļos iedzīvotāji paši sedz pilnu maksu par īri un komunālajiem pakalpojumiem.
Uz sociālo dzīvokli pašvaldībās var pretendēt trūcīgās un maznodrošinātās, kā arī sociāli mazaizsargātas personas vai ģimenes, bāreņi, taču pašvaldību saistošajos noteikumos var būt iekļauti papildu nosacījumi un par to, uz kādu pašvaldības dzīvojamo platību cilvēks var pretendēt, lemj pašvaldība, izvērtējot katru konkrēto gadījumu.
