Izmest televizoru un sākt dzīvot? Un testa jautājumi par ekrānam veltīto laiku 0
Televizors daudziem ir teju vai labākais draugs – tas tiek ieslēgts agri no rīta, bet vakarā ar to patīkami kopā laisties miegā. Nav noslēpums, ka ilgstoša lūkošanās televizora ekrānā nav veselību veicinoša. Turklāt kādā pētījumā atklājies, ka, aizrautīgi skatoties savu iemīļoto raidījumu, apēdam vairāk našķu, nekā būtu pietiekami. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc aizvien vairāk cilvēku atsakās no televizora vai to nemaz neieslēdz. Izvēli ietekmē arī citi faktori: jaunu modernu ierīču parādīšanās, laika trūkums, prioritāšu izvērtēšana, rūpes par veselību un bērniem.
Nevajadzīgs laikēdis
“Izvēle atteikties no televizora sakrita ar nepieciešamību pārvākties no Jēkabpils uz Rīgu. Jau vidusskolas beigās sapratu, ka televizors ir nevajadzīgs laikēdis, tāpēc pārceļoties nolēmu īstenot savu apņemšanos – atteikties no televizora vispār. Ļoti ātri pieradu pie šādas ikdienas. Vairs nemaz neatceros, kā tas ir, kad mājās ir televizors, jo tā nemaz nepietrūkst,” stāsta Dailes teātra aktrise Dārta Daneviča.
Tomēr televizora neesamība nav šķērslis, lai redzētu iemīļotos raidījumus. “Ikdienā skatos vairākus ārzemju seriālus, ko programmas Latvijā nepiedāvā. Latvijas televīzijas arhīvā atrodu arī mani interesējošos 100 g kultūras raidījumus. Ne reizi 11 gadu laikā nav bijusi sajūta, ka kaut ko būtu palaidusi garām. Varbūt tikai pasaules futbola čempionāta laikā, kas norisinās ik pēc četriem gadiem. Tomēr allaž atrodu iespēju, kā noskatīties spēles, piemēram, aizeju pie kāda ciemos.
Televizors ir manu vecāku mājās. Ikreiz, kad viņus apciemoju, gūstu apstiprinājumu, ka tas man nav vajadzīgs,” ir pārliecināta aktrise.
“Televizoru uzskatu par lieku fona troksni brīžos, kad ir bail palikt vienatnē ar sevi. Es ar sevi esmu sadraudzējusies, tāpēc sāku atvadīties no vairākām viedtālruņa aplikācijām. Līdzīgi daudziem citiem arī es ikdienā izjūtu laika trūkumu, un dažkārt atteikšanās no modernās pasaules piedāvājuma paildzina brīvā laika ritējumu. Tāpat kā pierod pie televizora skatīšanās, telefona un datora izmantošanas, var no jauna aprast ar dzīvi bez tiem, lai gan tas ir grūtāk, jo nepieciešama lielāka disciplīna, piemēram, jāpieraksta norunātais, jāierodas laikus, bet reizē tas var veicināt personības izaugsmi,” uzskata Dārta Daneviča.
“Ja runā par televīziju un bērniem, neredzu neko pievilcīgu vai izaugsmi veicinošu. Tā drīzāk ir vecāku atrunāšanās. Bērns pieņem to, ko viņam piedāvājam. Atceros, ka man vecāki trīs gadu vecumā piedāvāja spēlēties ar tēlotājmākslas grāmatām. Protams, tās cieta no manas rokas, toties vēl aizvien atmiņā palikuši daži grāmatās attēlotie darbi.”
Vēl aizvien populārs
Latvijā 7% mājsaimniecību nav televizora, liecina satelīttelevīzijas operatora Viasat 2015. gadā veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju televīzijas skatīšanās paradumiem. 93% iedzīvotāju mājās ir televizors, tostarp 52% ir viens televizors, bet 41% – vairāki.
Pētījumā noskaidrots, ka 33% iedzīvotāju televīziju skatās tikpat bieži kā pirms gada, 26% – ievērojami retāk, 23% – nedaudz retāk, 8% neskatās televizoru vai to ir pārtraukuši darīt, 7% – nedaudz biežāk kā pirms gada, bet 3% televizoru skatās daudz biežāk.
Lielākā daļa aptaujāto skatās ziņas, tām seko mākslas filmas, populārzinātniskās filmas par dabu, sabiedrību, ārzemju mākslas filmas un sporta raidījumi.
Var secināt, ka vairāk nekā puse aptaujāto televizoru skatās retāk vai nemaz. Vēršanās televizorā, kā arī sēdēšana pie datora nav veselību veicinošas nodarbes. Brīvais laiks, kas tiek pavadīts pie ekrāniem, varētu būt veltīts pastaigām, sportam vai citām aktivitātēm. Pierādīts, ka televīzijas skatīšanās saistāma ar neveselīgu ēšanu, pārlieku aizraušanos ar saldumiem, ātrajām uzkodām un citiem našķiem.
Ilgstoša sēdēšana ikdienā rada pārmaiņas vielmaiņā un aptaukošanos, kā arī sirds un asinsvadu slimības. Mūsdienās to pat salīdzina ar smēķēšanas negatīvo ietekmi. Tā vietā, lai izietu ārpus mājas uzspēlēt futbolu, cilvēki labprātāk apsēžas un vēro, kā to spēlē citi. Nevis aiziet uz virtuvi un pagatavo veselīgas pusdienas, bet aizrautīgi skatās, kā to ekrānā dara pavāri, un mutē liek ātrās uzkodas.
Psiholoģes Dainas Dziļumas komentārs
“Mūsdienās televizora skatīšanās vai neskatīšanās jāvērtē kontekstā ar pārējo ekrānierīču lietošanas paradumiem ģimenē. Televizors nereti ir fons citām nodarbēm. Tas var negatīvi ietekmēt mazu bērnu spēju koncentrēties svarīgākām, attīstībai noderīgākām aktivitātēm un spēlēm,” uzskata centra Dardedze psiholoģe Daina Dziļuma. “Bērniem kļūst arvien grūtāk būt pacietīgiem un ilgāku laiku noturēt uzmanību vienai nodarbei. Arī pieaugušajiem pastāvīgi dalītā uzmanība televizora ekrānam traucē koncentrēties un ar pilnu vērību apzināti pievērsties ikdienas nodarbēm. Paši vecāki bieži vienlaikus veic vairākus darbus un bērniem velta ļoti maz uzmanības. Ja bērnam pievēršas tikai tad, kad viņš dara kaut ko sliktu, paši pamudinām viņu atkal pārkāpt noteikumus, lai gūtu kāroto uzmanību.”
Ģimene ir cieša savienība, tāpēc jāatrod laiks, ko veltīt tuviniekiem, ir pārliecināta psiholoģe. “Jāspēj otram sniegt nedalītu uzmanību sarunu, spēļu veidā, pie vakariņu galda vai citās kopīgās aktivitātēs. Arī filmas noskatīšanās un tās apspriešana ģimenes lokā var būt vērtīga nodarbe un pozitīvi ietekmēt sadzīvi un savstarpējās attiecības. Tomēr vēlams, lai tas nebūtu vienīgais, ko ģimene dara kopā. Savukārt, ja televizora mājās vairs nav, nereti tā vietā katrs savu brīvo laiku velta telefonam, planšetei vai datoram. Pagājušajā gada pētījumā noskaidrojām, ka Latvijā mobilās ierīces izmanto katrs otrais bērns vecumā līdz diviem gadiem un 89% bērnu vecumā no trīs līdz sešiem gadiem. Pārlieku agra un nekontrolēta ekrānierīču lietošana var kļūt par iemeslu bērna uzvedības traucējumiem, piemēram, impulsivitātei, agresijai, paškontroles grūtībām, arī miega traucējumiem.”
