Valstī aug maksas izmeklējumu skaits 5
“Man stipri sāka sāpēt krusti, tādēļ vērsos pie ārsta, kurš mani nosūtīja uz rentgena izmeklējumu un, kad tajā neko neatklāja, uz datortomogrāfiju. Pēc trīs mēnešu gaidīšanas rindā uz šo izmeklējumu tajā arī neko neatklāja un man ieteica veikt magnētisko rezonansi. Uz to rinda ir vēl garāka, bet par pilnu cenu jāmaksā vairāk nekā simts eiro. Tā arī turpinu ciest sāpes,” stāsta rīdzinieks Jānis. Viņš spriež, ka visas šīs pārbaudes ir “priekš kaķiem”, jo atklāj nevis slimības iemeslu, bet nepieciešamību veikt nākamo, vēl sarežģītāku un dārgāku izmeklējumu.
Ārstēšana vērsta uz pašu procesu
Latvijā strauji palielinās moderno un dārgo magnētiskās rezonanses (MR) un datortomogrāfijas (CT) maksas izmeklējumu skaits. “Iedzīvotājiem patīk izmeklēties, un privātā medicīna viņiem šo iespēju pilnā mērā nodrošina,” atzīst Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītājs Māris Taube. Piemēram, 2012. gadā ambulatori veica 49 795 magnētiskās rezonanses izmeklējumus, bet 2013. gadā – jau 54 919, no tiem apmēram 30 tūkstošus apmaksāja valsts. No 2013. gadā veiktajiem 828 657 ultrasonogrāfiskajiem izmeklējumiem gandrīz 500 tūkstoši bija par pilnu maksu. Tas liecina, ka arī Latvijā strauji attīstās tā saucamā pieprasījuma medicīna, kad to, cik un kādus izmeklējumus pacientam veikt, nosaka nevis vēlme ātrāk izārstēt, bet tirgus ekonomikas principi – pieprasījums un piedāvājums. Daļa pacientu no ārsta pieprasa pašus modernākos izmeklējumus, bet ārstniecības iestādes, kas iepirkušas dārgas diagnostikas iekārtas, vēlas pēc iespējas ātrāk atpelnīt ieguldītos līdzekļus. Raksturīgi arī tas, ka maksātspējīgiem pacientiem vai tiem, kam ir veselības apdrošināšanas polises, profilakses nolūkos bieži vien piedāvā veikt dažādus, nereti savstarpēji nesaistītus papildu izmeklējumus, piemēram, magnētiskās rezonanses izmeklējumu visam ķermenim, dažādas veselības pārbaužu programmas, akcijas, kur, veicot vienu izmeklējumu, otru piedāvā par brīvu, u. tml. “No medicīnas viedokļa tas ir pilnīgi nepareizi, jo svarīgi ļoti precīzi zināt, ko vēlamies izmeklēt un noskaidrot,” saka Māris Taube.
Starptautiskie eksperti arī norāda, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma šobrīd vairāk vērsta uz pašu ārstēšanas procesu, nevis galarezultātu – atlabušu pacientu.
Pērk iekārtas un cer uz valsts pasūtījumu
Dārgu diagnostikas iekārtu skaita ziņā tuvojamies Rietumeiropas valstu līmenim, kur uz katriem 125 tūkstošiem iedzīvotāju ir viens magnētiskās rezonanses aparāts, taču pacientiem no tā ir mazs labums – rindas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem izstiepušās vairāku mēnešu garumā. Tajā pašā laikā dārgās iekārtas, it īpaši reģionos, bieži vien stāv dīkā, jo trūkst pacientu, kas par izmeklējumu spētu samaksāt pilnu cenu.
Valsts medicīnas iestādēm katrs pirkums virs 100 000 eiro vispirms jāsaskaņo ar NVD, tas attiecas arī uz ES fondu naudas tērēšanu, bet privātās vai pašvaldību medicīnas iestādes ar naudu var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja dati, pērnā gada beigās Rēzeknes un Ogres rajona slimnīcas tikušas pie gandrīz miljonu eiro vērtiem magnētiskās rezonanses aparātiem, bet medicīnas sabiedrība “ARS” izsludinājusi konkursu par vēl dārgākas iekārtas iegādi. “Diemžēl iestādes reizēm vispirms nopērk dārgu aparātu, tad sāk veikt maksas pakalpojumus, bet pēc tam pretendē arī uz valsts līdzekļiem. Taču jau esošās iekārtas nav pietiekami noslogotas, tādēļ nav pamata slēgt līgumu ar vēl vienu pakalpojumu sniedzēju,” saka Māris Taube. Pērn valsts apmaksāto ambulatoro izmeklējumu veikšanai tika atvēlēti 26,2 miljoni latu, no tiem magnētiskajai rezonansei – divi miljoni. Šī naudiņa šobrīd tiek sadalīta starp 16 medicīnas iestādēm, no kurām astoņas atrodas Rīgā. “Pirkt dārgus aparātus ir bezprātība,” ir pārliecināts M. Taube. Taču iestādei izmeklējumi ar tiem ir izdevīgāki nekā, piemēram, ar lēto rentgenu, kur par to pašu naudu jāiegulda vairāk darba.
VIEDOKLIS
Teksasas universitātes asociētais profesors, Dalasas Veterānu slimnīcas Endokrinoloģijas klīnikas vadītājs Uģis Gruntmanis: “Dažu dārgo aparātu, piemēram, magnētiskās rezonanses, skaits ir milzīgs, taču tie nav pietiekami noslogoti. Vajadzētu izvērtēt, kuros reģionos un cik to ir daudz. Ja vietā, kur šo aparātu pret iedzīvotāju skaitu ir par daudz, kāds vēlas pirkt jaunu iekārtu, skaidri jāpasaka, ka valsts šos izmeklējumus neapmaksās. Latvijā rindas uz izmeklējumiem ir tāpēc, ka pastāv kvotu sistēma. Kad tās izpildītas, medicīnas iestāde izmeklējumu veic tikai par pilnu maksu. Taču nebūtu pārdomāti vienkārši palielināt kvotas izmeklējumiem, ko apmaksā valsts, ja netiek pieprasīta skaidra vadlīniju ievērošana, kādos gadījumos tas nepieciešams. Tagad šos izmeklējumus bieži veic bez vajadzības, bet nereti tos nesaņem, kad tas būtu vajadzīgs.”
