Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu kavē iepirkumi un būvdarbi 5
Sākotnēji Zolitūdes traģēdijas izmeklētāji bija optimistiskāki, bet tagad kļuvis skaidrs, ka izmeklēšana prasīs vēl ilgu laiku, Saeimas Pieprasījumu komisijas deputātus vakar informēja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.
Galvenā problēma, kas aizkavē izmeklētāju darbu, ir tā, ka sabrukušais lielveikals atzīts par apmeklētājiem bīstamu objektu. Iekšlietu ministrija konkursa kārtībā izvēlējusies un noslēgusi līgumu ar būvfirmu, kas nostiprinās pussabrukušās konstrukcijas. Darbi jau daļēji esot sākušies, un firma solījusi tos pabeigt līdz aprīļa beigām. Līdz tam laikam objekts izmeklētājiem un ekspertiem slēgts. Policija vienīgi apsargā teritoriju, nepieļaujot nepiederošu personu iekļūšanu.
Grišins prognozēja, ka izmeklēšanas eksperiments objektā varētu tikt veikts martā, bet pirmie ekspertīžu rezultāti varētu kļūt zināmi, agrākais, vasarā. Kriminālpolicijas priekšnieks gan neņēmās prognozēt, kad būs zināms galīgais slēdziens. Tomēr izveidotā desmit cilvēku ekspertu grupa jau esot sākusi darboties, pirms sniega uzkrišanas eksperti paņēmuši nepieciešamos paraugus no objekta drošas daļas. “Veikalā palicis pāris kopņu, kas ir analoģiskas sabrukušajām kopnēm, bet nebija tik noslogotas, tādēļ nav nogruvušas. Viss, kas jumta apzaļumošanas laikā bija apzaļumots, ir nobrucis. Pozitīvi, ka palikušas arī vairākas veselas betona plāksnes, kas ļaus ekspertiem veikt to izturības pārbaudi,” teica A. Grišins. Viņš arī apgalvoja, ka eksperti esot attiecīgi akreditēti un pētījumi tikšot veikti licencētās laboratorijās.
Izmeklēšanu apgrūtina arī milzīgais dokumentu apjoms. Kopumā jāizskata vairāk nekā 10 000 dokumentu. Daļa no tiem atkārtojas vai arī izrādījies, ka nav tieši saistīti ar lietu. Taču pašreizējais Kriminālprocesa likums uzliek par pienākumu katru izņemto dokumentu izvērtēt un aprakstīt. Tas ir milzīgs tehnisks darbs un resursu patēriņš, tādēļ papildus 46 cilvēku izmeklēšanas grupai piesaistīti vēl 50 policistu darbam ar dokumentiem.
Tāpat izmeklētāji sazinājušies un konsultējušies ar saviem poļu kolēģiem, kas izmeklēja līdzīgu traģēdiju Katovicē, kur 2006. gadā, iebrūkot izstāžu zāles jumtam, gāja bojā 65 cilvēki. Šajā lietā izmeklēšana ilga divus gadus, bet tiesāšanās turpinās joprojām un pagaidām ir tikai viens notiesātais.
Izmeklētāji joprojām strādājot pie visām trim izvirzītajām versijām: projektēšanas kļūda, būvniecības pirmajā kārtā pieļautā kļūda vai apzaļumošanas darbu laikā veikti pārkāpumi. Tikšot vērtēta arī apsaimniekotāja un kontrolējošo iestāžu atbildība. Nopratināti vairāki simti iesaistīto personu, bet izmeklētājiem joprojām nav neviena aizdomās turamā. “Lai cilvēku atzītu par aizdomās turamo, viņam jāinkriminē konkrēti fakti, kas ir cēloniskā sakarībā ar viņa rīcību, neizdarību un traģēdijas sekām. Šobrīd izmeklētāju rīcībā šādu faktu nav,” skaidroja A. Grišins.
Taču pat gadījumā, ja policijai izdosies pierādīt kādu konkrētu personu vainu, tad maksimālais sods, kas viņiem draud, ir samērā niecīgs. Pagājušā gada aprīlī tika liberalizēts Krimināllikuma 239. pants (par būvniecības pārkāpumiem, kas izraisījuši smagas sekas), samazinot maksimālo sodu par šādu pārkāpumu no 18 gadiem brīvības atņemšanas līdz četriem gadiem. Salīdzinājumam – 13. janvāra grautiņu dalībniekiem draudēja brīvības atņemšana, sākot no astoņiem gadiem. Pat ja Saeima šobrīd labotu Krimināllikumu, ar atpakaļejošu datumu sodu piemērot nevarētu.
Fakti
Izmeklētāju paveiktais Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā
* Izveidota izmeklēšanas grupa 46 cilvēku sastāvā
* Izņemti dokumenti – 10 000 vienību
* Izveidota atsevišķa izmeklētāju grupa darbam ar dokumentiem 50 cilvēku sastāvā
* Izveidota ekspertu grupa 10 ekspertu sastāvā
* Nopratināti vairāki simti personu
* Cietušā statuss piešķirts vairāk nekā simt cilvēkiem: bojāgājušo radiniekiem (55 cilvēki, bet skaits var palielināties); 41 savainojumus guvušajam, 19 materiālus vai morālus zaudējumus guvušajiem.
