Izmeklēšanai neredz galu. Kriminālprocess par orgānu donores traģiskās bojāejas apstākļiem iestrēdzis jau septiņus mēnešus 38
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītā gada augustā sāktais kriminālprocess par Alīnas Ansones traģiskās bojāejas apstākļiem ir iestrēdzis jau septiņus mēnešus.
Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī 2022. gada 15. augustā tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 138. panta otrās daļas par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepildīšanu vai par nolaidīgu to pildīšanu, ja šis nodarījums vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei. Taču kriminālprocess joprojām nav pabeigts, un nav zināms, kad to pabeigs, jo tas ir iestrēdzis Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā.
Kriminālprocess tika sākts pēc traģiskā notikuma, kad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes (NMPD) vadītāja – ārsta palīga – nolaidības dēļ uz slimnīcu pēc kritiena no kāpnēm netika aizvesta bezsamaņā guloša 31 gadu veca sieviete. Šis mediķis nebija iesācējs – viņam bija pamatīgs darba stāžs NMPD un atlicis vien gads līdz izdienas pensijai.
Kā publikācijā tika minēts, vēlāk otra NMPD brigāde sievieti aizveda uz slimnīcu, kur viņa pēc operācijas 11. augustā nomira. Par to “Latvijas Avīze” vēstīja publikācijā “Atstāja bezsamaņā un aizbrauca” 2022. gada 22. septembra numurā.
Publikācijā netika minēts sievietes īstais vārds viena iemesla dēļ – pēc nāves viņa, kļūstot par orgānu donoru, izglāba piecu cilvēku dzīvību – gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts. Likums, kā arī Eiropas Savienības regulas liek saglabāt gan donora, gan recipienta anonimitāti. Bet pagājšmēnes portālā “Delfi Plus” Ievas Albertes publikācijā “Orgānu donore Alīna Ansone. Izglāba piecus cilvēkus”, kas pamatā bija veltīts tematam par orgānu ziedošanu, mirušās sievietes vārds tika publiskots.
Transplantācijas koordinācijas dienesta vadītājs Jurijs Bormotovs, kurš iepriekš iebilda pret šādu atklātību, tagad “Latvijas Avīzei” pauda viedokli, ka esot pagājis jau krietns laiks kopš orgānu ziedošanas un mirušās donores tuvinieki atļāvuši publiskot viņas vārdu.
Ekspertīžu ilgumu neviens nezina
Kāpēc pirmstiesas izmeklēšana par Alīnas traģisko bojāeju ir tik ļoti ieilgusi? Pagājušajā gadā Valsts policija, atbildot uz šo jautājumu, man paziņoja, ka tiekot veiktas papildu ekspertīzes. “Kriminālprocesā ir nopratināta virkne liecinieku, tomēr pagaidām nevienai personai nav noteikts statuss, kam ir tiesības uz aizstāvību. Apstākļu izvērtēšanai ir nosūtīts pieprasījums Veselības inspekcijai, pēc kuras atzinuma saņemšanas tiks lemts par personas vai personu kriminālatbildību,” aizvadītā gada septembrī rakstīja VP Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Dace Kalniņa.
Bet šogad, kad aizritējuši jau septiņi mēneši, kopš Alīna ir viņsaulē, apsūdzība joprojām nevienam nav uzrādīta. “Kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, un policijā vēl nav saņemti visi nepieciešamie ekspertīžu atzinumi. Izmeklēšana varēs virzīties uz priekšu, tiklīdz visa nepieciešamā informācija būs saņemta un varēs pieņemt attiecīgus procesuālos lēmumus,” tagad skaidro Ilze Jurēvica, VP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece.
Vaicājot, cik ilgi vēl turpināsies ekspertīzes, saņēmu atbildi, ka “šis jautājumus adresējams iestādei, kas to veic”. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktora vietniece Inga Martinova gan domā citādi – informāciju par ekspertīzes norises ilgumu varot saņemt pie kriminālprocesa virzītāja, proti, policijas.
Ministru kabineta noteikumos par tiesmedicīniskās ekspertīzes veikšanas kārtību ir norādīts, ka ekspertīzi veic un atzinumus sagatavo 30 dienu laikā pēc visu prasīto dokumentu saņemšanas. Taču, ja ekspertīzes veikšanai nepieciešami sarežģīti pētījumi vai ir liels izpētes objektu daudzums vai jautājumu skaits, ekspertīzes termiņu var pagarināt, par to informējot ekspertīzes noteicēju.
Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Balode informēja, ka jau aizvadītā gada novembrī inspekcija esot pabeigusi ekspertīzi par sniegtās veselības aprūpes kvalitāti neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumā un 15. novembrī nosūtījusi atzinumu kriminālprocesa virzītājam Valsts policijai.
Inspekcijas atzinums, kas netiek atklāts, kamēr nebūs pabeigta izmeklēšana, ir ļoti būtisks gan policijai, gan arī ekspertiem, taču no VP neizdevās noskaidrot, kad Tukuma iecirkņa policisti to nosūtījuši tiesu medicīnas ekspertiem.
“Ja notiek izmeklēšana par ārstu darbībām, tad ekspertīzes veicējs pieaicina speciālistus. Tās ir sarežģītas lietas,” skaidro Inga Martinova.
Bet cik ilgi veiks šo ekspertīzi, kura ir nobremzējusi visu kriminālprocesu?
I. Martinova: “Tas ir atkarīgs no dažādiem objektīviem apstākļiem. Vērsieties pie procesa virzītāja, bet ne pie mums. Ir objektīvi apstākļi, kad kādreiz ekspertu atzinums kavējas. Mēs visi esam tikai cilvēki, un, ja komisijas sastāvā kāds no komisijas locekļiem, piemēram, ir ilgstošā darba nespējā, tad arī ekspertīzes termiņi kavējas. Par to tiek informēts procesa virzītājs.”
No Valsts policijas diemžēl nesaņēmu atbildi uz jautājumu, vai policija ir saņēmusi informāciju no Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra par ekspertīzes kavēšanos un tās iemesliem…
Bet ko saka prokuratūra, kas uzrauga šo kriminālprocesu? Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka pauda Rietumzemgales prokuratūras prokurores Daigas Vācietes viedokli, ka šī kriminālprocesa izmeklēšanas stadijā esot paveikts gana daudz – gan nopratināti liecinieki, gan veiktas dažādas ekspertīzes.
Alīnas māte neizpratnē
Par ieilgušo izmeklēšanu ir sašutusi Alīnas māte Aija Ansone, kura atzīta par cietušo. Viņa tūdaļ pēc meitas traģiskās bojāejas sniegusi liecības policijai, taču nekādu informāciju vairs neesot saņēmusi. “Man šķiet, ka šis kriminālprocess norit ļoti lēnu, bet tas jau laikam nav nekas pārsteidzošs, jo tā ir policijas ierasta prakse. Visvairāk mani skumdina tas, ka no NMPD vadības puses ir izskanējis, ka medicīniskās kļūdas esot neizbēgamas. (NMPD direktore Liene Cipule pēc publikācijas “Latvijas Avīzē” “Facebook” kontā rakstīja, ka “medicīniskās kļūdas ir smagākās no kļūdām, jo tās nozīmē zaudētu dzīvību.
Lai cik grūti būtu to atzīt, tās ir neizbēgamas”. – M. L.). Mediķa kļūda un nolaidība nav viens un tas pats. Mēs neviens neesam pasargāti no tā, ka varam nonākt šāda cilvēka rokās, kuram ir pilnīgi vienalga, vai cilvēks izdzīvo vai nomirst. Tā nedrīkstētu būt. Ja šāds gadījums ir bijis, visi, kas strādā šajā iestādē, jābrīdina: ja jums ir šaubas, atcerieties šo traģisko gadījumu, kas notika ar Alīnu. Mediķiem ir jāmācās citam no cita un jādara viss, lai neapaugtu ar ikdienas rutīnu, kas noved pie šausmīga rezultāta.”
