Nervu sistēmas slimības reizēm mēdz būt ļoti “viltīgas” un slēpties aiz citu saslimšanu maskas 2
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Problēmas ar locītavām, bet to cēlonis meklējams galvā? Kaut kas nav kārtībā ar pēdām, bet ārsts liek pārbaudīt mugurkaulu? Varbūt iemiedz bez iemesla gaišā dienas laikā? Nervu sistēmas slimības reizēm mēdz būt ļoti “viltīgas” un slēpties aiz citu saslimšanu maskas.
Locītavas sāp no… nerviem
“Locītavu stīvums un sāpes pirmām kārtām norāda uz kādu no muskuloskeletālām saslimšanām, taču ne vienmēr tas tā ir. Šādus simptomus gan rokās, gan kājās var izraisīt arī dažas muskuļu patoloģijas, piemēram, slimojot ar polineiropātiju, dažreiz rodas kontraktūras vai savilkums. Tā iemesls var būt izmainīta sāpju uztvere galvas smadzenēs, kad locītavās un visā ķermenī parādās stīvums,” norāda Veselības centru apvienības Neiroloģijas dienesta vadītājs Jānis Mednieks.
Fibromialģija ir sindroms, kam raksturīgas hroniskas, ķermenī plaši izplatītas sāpes.
Pacienti sūdzās par sāpēm muskuļos, locītavās, stīvumu, taču, veicot izmeklējumus ar attēldiagnostikas metodēm, nekādi bojājumi vai izmaiņas netiek atklātas. Neirologs norāda, ka tā ir neiroloģiska problēma, tādēļ arī ārstēšanā tiek izmantoti neiropātisku sāpju un citu nervu slimību terapijā lietotie medikamenti.
Vēl viens šādu simptomu iemesls var būt kāda no mugurkaulāja deģeneratīvajām saslimšanām, kuru dēļ notiek pārmaiņas starpskriemeļu locītavās, un starpskriemeļu atveres sašaurināšanās, tādēļ tiek nospiestas nerva saknītes tās izejas vietā starp skriemeļiem.
Sāpes izstaro uz kājām, tādēļ reizēm pacientam var šķist, ka sāp locītavas.
“Reimatoloģijā pacientiem raksturīgs locītavu stīvums, kurš ir izteiktāks no rītiem, bet, kad cilvēks izkustās, pastaigā, tas mazinās. Arī tad, ja pacientam ir neiroloģiska saslimšana, tikai retos gadījumos locītavas vai kādu citu ķermeņa daļu nepieciešams pilnībā atslogot. Pirmkārt, kustības rada atgriezenisko saiti ar galvas smadzenēm, līdz ar to mainās impulsi, kuri tiek raidīti uz ekstremitātēm, un sāpes mazinās. Otrkārt, fiziskas slodzes laikā izdalās endogēnie opioīdi, kuri arī var mazināt sāpju sajūtu,” skaidro neirologs.
Ja izmaiņas locītavu struktūrās netiek atklātas un rodas aizdomas, ka sāpju un stīvuma iemesls meklējams nervu sistēmā, jāveic elektroneiromiogrāfija, kuras laikā tiek testētas resnās nervu šķiedras, kurām ir mielīna apvalks, kas pasargā nervu un uzlabo impulsu pārvadi.
Tā iespējams noskaidrot, ir vai nav radies viena vai pat daudzu perifēro nervu bojājums (polineiropātija).
Vēl viena metode, kuru Latvijā sāk pielietot arvien biežāk, ir kvantitatīvā sensorā testēšana, kas ļauj noskaidrot, vai nav bojātas smalkās nervu šķiedras, kurām nav mielīna apvalka, tādēļ, veicot elektroneiromiogrāfiju, to stāvokli nav iespējams izvērtēt. Kā notiek testēšana?
“Pie pacienta plaukstām un pēdām tiek pielikts aukstums un siltums, lai noteiktu šo sajūtu uztveršanas slieksni, kā arī brīdī, kad, piemēram, siltuma sajūta izraisa sāpes. Iegūtie dati ārstam ļauj noteikt, vai smalkās šķiedras ir izmainītas. Šādas izmaiņas var rasties ne tikai polineiropātijas pacientiem, kuriem nav rupjo nervu šķiedru bojājumu, bet arī fibromiaļģijas gadījumā, kad sāpju uztvere jau ir izmainīta, kas ietekmē smalko nervu šķiedru darbību,” stāsta Jānis Mednis, piebilstot, ka kvantitatīvo sensoro testēšanu veic pacientiem, kuri slimo ar cukura diabētu vai vairogdziedzera saslimšanām, jo tās arī var izraisīt izolētu nemielinēto nervu šķiedru bojājumus.
Slīpā galda un citi testi
Kopš pērnā gada septembra Veselības centru apvienībā darbojas “Neiro” klīnika, kurā tiek diagnosticētas un ārstētas dažādas centrālās un perifērās nervu sistēmas saslimšanas gan pieaugušajiem, gan bērniem no trīs gadu vecuma. Klīnikā ir pieejama gan elektroencefalogrāfija, elektroneiromiogrāfija un kvantitatīvā sensorā testēšana, gan vestibulārie testi, gan miega izmeklējumi – polisomnogrāfija, poligrāfija.
“Elektroencefalogrāfija – kā nomodā, tā miegā – tiek veikta gan pieaugušajiem, gan bērniem. Dažos gadījumos nepieciešams ilgstošs, nepārtraukts elektroencefalogrāfijas pieraksts – 12, 24 vai pat 48 stundu garumā. Visu šo laiku pacients tiek novērots un atrodas klīnikā, “pieslēgts” pie elektrodiem. Šāda izmeklēšana, kura ļauj novērtēt galvas smadzeņu funkcionālo stāvokli, nepieciešama gadījumos, kad vajag atšķirt epileptiskās lēkmes no cita veida lēkmēm,” stāsta klīnikas vadītājs Jānis Mednieks.
Klīnikā, sadarbībā ar miega speciālistiem, tiek veikti arī dažādi miega izmeklējumi, tostarp elpošanas izmeklējumi miegā – poligrāfija, ar kuras starpniecību var atklāt gan elpošanas traucējumus miegā, kas saistīti ar hroniskām elpošanas slimībām vai citu iemeslu, gan arī diagnosticēt obstruktīvu miega apnoju – stāvokli, kuram raksturīga pēkšņa elpošanas apstāšanās uz dažām sekundēm.
Šī izmeklējuma laikā tiek fiksēti un pierakstīti daudzi būtiski elpošanas rādītāji, tajā skaitā asins skābekļa piesātinājums jeb saturācija, krūšu kurvja kustības, krākšanas epizodes. Ar kapnogrāfijas metodi, kuru izmanto hronisku plaušu, sirds un asinsvadu, neiromuskulāru un daudzu citu slimību gadījumā, iespējams noteikt oglekļa dioksīda koncentrāciju asinīs. Tās palielināšanās sākas labu laiku pirms asins skābekļa piesātinājuma izmaiņām un brīdina, ka audi jau cieš no skābekļa trūkuma.
“Polisomnogrāfija ļauj diferencēt patoloģisku stāvokli, kas saistīts ar izteiktu miegainību, piemēram, narkolepsiju, kad cilvēks var aizmigt jebkurā situācijā, neskatoties uz to, ka nakti ir gulējis saldā miegā. Saskaņā ar epidemioloģiskajiem datiem citās pasaules valstīs Latvijā vajadzētu būt ap trīssimt narkolepsijas pacientu, taču šāda diagnoze noteikta ļoti reti. Līdz šim pieaugušie izmeklējumu varēja veikt tikai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā,” stāsta neirologs. Kopš “Neiro” klīnikas atvēršanas narkolepsija diagnosticēta jau diviem pacientiem, kuri varēs saņemt specifisku terapiju un atbrīvoties no traucējošā miega uzbrukuma gaišā dienas laikā.
Tiem, kurus piemeklē neizskaidrojami ģīboņi un to iemeslus nav izdevies noskaidrot, pie skaidrības palīdzēs tikt slīpā galda tests.
Tas ļauj diagnosticēt traucējumus, kuri parādās tikai tad, kad cilvēks, parasti gados jauns, atrodas vertikāla stāvoklī. Procedūras laikā tiek novērtēti pacienta simptomi un sirds un asinsvadu sistēmas rādītāji, piemēram, asinsspiediens, mainot pozīciju no guļus stāvokļa uz vertikālu, radot apstākļus, kādos pacients parasti zaudē samaņu. Neirologs stāsta, ka nesen tas ļāvis kādai jaunietei diagnosticēt posturālās ortostatiskās tahikardijas sindromu – neadekvātas un izteiktas sirds sinusa ritma frekvences izmaiņas, kuras parādās, kad cilvēks maina ķermeņa stāvokli.
