Izmeklējot vīrieša nāvi iespējamas ārstu nolaidības dēļ, policija tuviniekiem melo par medicīniskajām ekspertīzēm 3
Izmeklējot vīrieša nāvi iespējamas ārstu nolaidības dēļ policija tuviniekiem melo par medicīniskajām ekspertīzēm, ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Jānis Raimonds Kancāns savulaik bija sporta pedagogs Medicīnas institūtā un Policijas akadēmijā. Jaunībā viņš bija profesionāls sportists. Turpināja skriet un dzīvot aktīvu dzīvesveidu arī pārsniedzot 70 gadu slieksni.
Pirms trim gadiem Kristīnes Mūrnieces tēvam labajā kājā atklāja nopietnus asinsrites traucējumus. Tiem progresējot, Stradiņu slimnīcā izlēma pacientam kāju amputēt. Pirmā pēcoperācijas nedēļa pagāja bez komplikācijām.
Taču drīz slimnieks palika apātisks, zaudēja ēstgribu. Brūce nedzija. Organismā izplatījās infekcija. Antibakteriālā terapija nedeva rezultātus. Meita runāja ar ārstējošo ārsti – rezidenti Sintija Lapsu. Viņa mierināja, ka ārstēšana notiekot pēc plāna.
Kancāna meita stāsta, ka tēva stāvoklis pasliktinājies, un tad infekcijas perēkli sastrutojošajā amputētajā kājas brūcē ārste-rezidente nolēma likvidēt ķirurģiski.
Kopš lēmuma pagāja divas dienas, un Kancānu operācijas zālē ieveda pusnaktī ar kavētu samaņu.
Neskatoties uz sirdsdarbības traucējumiem, un būtiski zemo asinsspiedienu, anesteziologs Dainis Seimuškins ievadīja vispārējo narkozi un Kancāna sirds apstājās. Pacientu atdzīvināja, bet skābekļa bads bija izraisījis neatgriezeniskus bojājumus smadzenēs. Viņa dzīvību vēl mākslīgi uzturēja divas nedēļas. Līdz sirds apstājās. Uz visiem laikiem.
Lai noskaidrotu, vai notikušajā nav saskatāma iespējama ārstu nolaidība Kristīne Mūrniece, konsultējoties ar ģimenē esošajiem mediķiem, nolēma vērsties policijā. Lietu ierosināja pagājušā gada sākumā. Pusgadu vēlāk Kristīni Mūrnieci uzaicināja uz policijas iecirkni, taču tur atklājas, ka pavēsti sūtījusī inspektore strādā nu jau citā iecirknī.
Izmeklētāji nomainījās vēl vairākas reizes. Šajā vasarā mirušā pacienta meita rakstīja nu jau ceturtajai izmeklētājai Kristīnei Biļecka lūgumu sniegt informāciju par izmeklēšanas gaitu, lai nepieļautu procesa novilcināšanu.
Izmeklētāja pieņēma lēmumu informāciju nesniegt, jo lietā neesot pabeigts ne Veselības inspekcijas izvērtējums, ne tiesu medicīniskā ekspertīze. Tā nebija taisnība, Inspekcija savu darbu bija pabeigusi jau pirms pusgada, arī ekspertīzē bija zināms rezultāts.
Virsprokurors ar 18 gadu pieredzi atsakās skaidrot, kāpēc maldinošo informāciju sniegušās policistes darbu sauc par vispusīgu un objektīvu.
Arī augstākā likumību uzraugošā amatpersona mūsu valstī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers interviju atteica. Rakstiski viņš raidījumam atbildējis: “Ņemot vērā, ka ģenerālprokurors kriminālprocesā nerealizē ne uzraudzības, ne kontroles funkcijas, nav likumīga pamata komentāra sniegšanai.
Šobrīd rit pārbaude par šo lietu un jebkāda viedokļa paušana var tikt novērtēta kā pārbaudes ietekmēšana”.
Vairāk – sižetā.
