Izmeklē viltus ziņu apdraudējumu demokrātijai 1
Britānijas parlamenta Pārstāvju palātas Kultūras, mediju un sporta komiteja sākusi izmeklēšanu, lai izvērtētu apdraudējumu demokrātijai, ko rada apzināti melīgas ziņas un informācija, kas tiek uzdota par žurnālistiku, graujot uzticību medijiem.
Izmeklēs viltus ziņu avotus
Izmeklēšanas mērķis ir noteikt viltus ziņu definīciju, apzināt iedzīvotāju slāņus, ko varētu ietekmēt dezinformācija, un izpētīt, kāda loma varētu būt raidsabiedrībai BBC pret tās izplatīšanu Apvienotajā Karalistē. Paredzēts izpētīt, vai meklētājsistēmām un sociālajiem tīkliem, tādiem kā “Google”, “Twitter” un “Facebook”, vajadzētu uzņemties lielāku atbildību viltus ziņu atklāšanā un kontrolēšanā un vai sludinājumu izvietošana tīmekļa vietnēs ir veicinājusi viltus ziņu pieaugumu, atzīmē laikraksts “The Guardian”. “Viltus ziņu pieaugošais apjoms ir drauds demokrātijai un grauj uzticību medijiem kopumā,” uzskata parlamenta deputāts no Konservatīvo partijas Deimiens Kolinss, kurš vada Pārstāvju palātas Kultūras, mediju un sporta komiteju.
Viņaprāt, lielākajām informācijas tehnoloģiju firmām piekrītot uzņemties sociālo atbildību cīņā pret pirātismu tīmeklī un nelegālu satura izmantošanu, tām arī vajadzētu palīdzēt vērsties pret viltus ziņu izplatīšanu sociālo tīklu vietnēs. Lietotājus vajadzētu apgādāt ar jaunām ierīcēm ziņu izcelsmes avota noteikšanai tīmekļa vietnēs un varbūtējās ticamības izvērtēšanai. “Komiteja izpētīs šos jautājumus, kā arī izmeklēs viltus ziņu avotus un to cilvēku motivāciju, kas šo dezinformāciju izplata, un kā tā tiek izmantota vēlēšanu kampaņā un citās svarīgās politiskās debatēs,” intervijā “The Guardian” teica Kolinss.
Trampa komanda dodas pretuzbrukumā
Par viltus ziņām tiek uzskatīta neprecīzu un nepatiesu ziņu izplatīšana sociālajos tīklos un tīmekļa vietnēs, kas nereti uzdodas par likumīgām mediju organizācijām.
ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā, kuras gaitu mēģinājuši ietekmēt Krievijas vadības nolīgti kiberkramplauži, viltus ziņas uzbangoja ar nebijušu spēku un kļuvušas par epidēmiju, apdraudot arī brīvu un taisnīgu vēlēšanu procesu citās valstīs.
Stenfordas universitātes un Ņujorkas universitātes mācībspēku veiktā pētījumā noraidīts pieņēmums, ka viltus ziņas ir ietekmējušas ASV vēlēšanu iznākumu par labu Donaldam Trampam, taču atzīts, ka “viltus ziņas tika plaši izplatītas un to nosliece bija par labu Trampam”. Pētījumā secināts, ka apzināto viltus ziņu skaits trīs mēnešos pirms vēlēšanām par labu Trampam bija 30 miljoni skatījumu vietnē “Facebook”, bet par labu Klintonei – tikai astoņi miljoni skatījumu. Analītiķi atzīmē, ka prezidents Tramps un viņa padomnieki savos uzbrukumos medijiem cenšas pavērst apzīmējumu “viltus ziņas” arī pret tādiem solīdiem un uzticamiem ziņu avotiem kā “The New York Times” un “The Washington Post”, kas daudzkārt pieķēruši prezidentu melojam. Prezidenta padomnieks Stīvs Benons, kurš agrāk bija galēji labējās tīmekļa vietnes “Breitbart News” direktors, nodēvējis centriskos ASV medijus par “opozīcijas partiju” pašreizējai administrācijai.
BBC atmasko viltus ziņas
Raidsabiedrībā BBC izveidota “pastāvīgās realitātes pārbaudes grupa” sociālajās vietnēs izplatīto viltus ziņu atklāšanai un atmaskošanai. “BBC nevar uzņemties tīmekļa rediģēšanu,” atzinis raidsabiedrības ziņu dienesta galvenais redaktors Džeimss Hārdings, “taču mēs arī nestāvēsim malā.” BBC veido grupu, kas pārbaudīs faktus un atmaskos apzināti nepatiesas un melīgas ziņas, kā arī izkropļojumus un pārspīlējumus, kas tiek uzdoti par īstām ziņām un izplatīti “Facebook”, “Instagram” un citos sociālajos tīklos. “Mēs jau sadarbojamies ar “Facebook”, lai padarītu šo darbu efektīvāku,” teica Hārdings. BBC paredz regulāri publicēt faktu pārbaudes apkopojumu “Reality Check”, kas būs pieejams dažādos formātos – tiešsaistē, TV un radio, lai fakti būtu aizraujošāki un piesaistošāki nekā nepatiesības un izdomājumi.
Īpaši daudz nepatiesas informācijas ir saistībā ar referendumu par Britānijas izstāšanos no ES, ASV prezidenta vēlēšanām un gaidāmajām parlamenta vēlēšanām vairākās Eiropas valstīs. Analītiķi atzīmē, ka daudzas “ziņas” ir radītas tikai ar vienu mērķi – iegūt pienesumu no reklāmām, kas izvietotas “ziņu” vietnēs. Visātrāk viltus ziņas izplatās “Facebook” vietnē, tāpēc pagājušā gada beigās firmas vadība izziņoja plānu dot iespēju lietotājiem atzīmēt viltus ziņas, kas pēc tam tiks izvērtētas faktu pārbaudes organizācijās. BBC Pasaules ziņu dienests saņēmis 290 miljonu mārciņu papildu finansējumu, lai izveidotu ekspertu grupu ar plašām valodu zināšanām viltus ziņu atmaskošanai. “Mēs dzīvojam nestabilitātes laikmetā, tāpēc jāizmanto visi tehnoloģiskie jauninājumi, lai padziļināti izskaidrotu, analizētu un atklātu mehānismus, kas ietekmē notiekošo mūsdienu pasaulē,” uzskata Džeimss Hārdings.
