Nav mans formāts! 0
“Biju lasījusi, ka smieklu joga ļoti populāra ir Japānā. Toreiz nodomāju – interesanti, japāņi ir tik strādīgi, cītīgi un intraverti ļaudis, kā viņi dabū gatavu šo smiešanos?” – tā Ieva Drozdova, apgāda Kontinents reklāmas un mārketinga vadītāja.
“Man bija interesanti iegūt pašai savu viedokli par smieklu jogu, uzzināt, kā tas iedarbojas, tāpēc ar prieku atsaucos žurnāla aicinājumam piedalīties savdabīgajā eksperimentā.
Nespēju iztēloties, kā notiek smiešanās, cik tajā ir jogas. Līdz šim biju dzirdējusi (pati arī uzskatu), ka latviešu joga ir kora dziedāšana. Pēc dabas esmu diezgan nopietna. Tomēr smieklu manā ikdienā ir pietiekami, vismaz reizi dienā ar kolēģiem iesmejam itin sirsnīgi. Bet vienmēr jau var gribēt vairāk, vai ne? Jāpiebilst, ka pēc temperamenta esmu sangviniķe, bet uz ārējiem kairinājumiem pavelkos reti.
Ar šādām pārdomām ierados uz eksperimentu. Taču tas radīja vēl vairāk pārdomu.
Iespējams, pastāv dažādi relaksācijas veidi, lai pamudinātu savstarpēji svešus, dienas gaitās apņurkātus ļautiņus atvērties smiekliem, kaut arī mākslīgiem. Šādas relaksācijas pietrūka, visi šķita mazliet stīvi. Cik man zināms, terapijas pamatā ir elpošana, tātad, iespējams, mēs par maz iesildījāmies tieši šajā virzienā.Centos no sirds, bet nedabiskie smiekli mani tā arī līdz galam nesasmīdināja. Vajadzīgo efektu, gaidītās sajūtas un noskaņas varbūt raisītu cita, atbilstīgāka vide.
Esmu pieredzējusi ciguna un klasiskās jogas nodarbības, tāpēc priekšstats man bija. Diemžēl bija grūti atrast šajā smieklu klasē kaut kādu jogas motīvu. Iespējams, tas ir tikai nosaukums.
Nodarbības otrajā daļā mēs visi gājām pa apli ar domu Es esmu mīlestība!, paplešot rokas un atveroties pasaulei. Tomēr fiziskās saskarsmes daļa, kad izskanēja pamudinājums apskaut citus klātesošos, šādi daloties mīlestībā, mani noveda teju panikā. Tas man nepatika, jo es nemēdzu apkampt svešus ļaudis tikai tāpēc, ka tas ir terapeitiski.
Pašās nodarbības beigās gan sasmējos, taču vairāk par to, kā es cenšos un kā man neizdodas. Tas bija patiesi, no sirds. Beidzot!Izmēģinot smieklu jogu, ieguvu skaidrību, kas īsti tā ir.
Visticamāk, otrreiz neietu, es labāk strauji pastaigātos svaigā gaisā. Tieši fiziskās slodzes man pietrūka šajā jogā. Es to nesauktu par treniņu. Iespējams, japāņi ir tik izpildīgi, ka dara to, ko liek, un nediskutē, bet varbūt viņi cieš no tik lielas nomāktības, ka vairs nezina, ka vērts meklēt saikni ar dabu un sevi? Bet varbūt smieklu joga viņiem īsu brīdi bija modes kliedziens, kā arī pie mums gadās ar dažādiem fitnesa veidiem.”
Ko Ieva ieguva eksperimentā
* Guvu jaunu pieredzi, kas lika daudz ko pārdomāt.
* Esmu pateicīga par piedzīvoto, un ceru, ka Latvijā šai terapijai atradīsies plašs piekritēju pulks.
36,6 °C konsultante IVETA PUTNIŅA, smieklu jogas pasniedzēja
