Izmēģinām smieklu jogu! Ha-ha, ho-ho! – bet ieguvumi nopietni 0
Īss ieskats nodarbībā
Atminos, kā smējāmies bērnībā. Aizrautīgi, spurdzot un ķiķinot, bez īsta iemesla. Atlika vien palūkoties citam uz citu, pateikt kaut ko muļķīgu, lai visi sāktu zvaigāt. Vai smieklu joga ir kas līdzīgs? Varbūt vispirms jāizpilda kāda asana un tikai tad jāsmejas? Nolemjam par to pārliecināties, izmēģinot smieklu jogu.
Nodarbībā, ko vada smieklu jogas pasniedzēja Iveta Putniņa, piedalās 36,6 °C lasītāja Ieva Drozdova un Latvijas Universitātes Rīgas medicīnas koledžas audzēknes. Arī raksta autore ir gatava slīgt smieklos. Visi to izmēģinām pirmo reizi. Vēlamies uzzināt, kā notiek jogas treniņš un kādi ir ieguvumi no nodarbības. Viens no tiem – vingrinājumi, ko iespējams veikt ikdienā.
Ja redzat kādu vienatnē skaļi smejamies, nesauciet uzreiz mediķus. Iespējams, šis cilvēks praktizē smieklu jogu. Un varbūt tā esmu es, jo tagad ik rītu, ejot uz darbu, izmantoju vienu no paņēmieniem. Tas notiek tā: pielieku pie auss mobilo telefonu un sāku aizrautīgi smieties, it kā man būtu piezvanījis Skutelis un stāstītu savu visjaunāko joku. Izrādās, šādi smieties ir viegli. Pēc mirkļa jau hihinu par to, ka neviens nenojauš – smiekliem īsti nav iemesla.
Visi sastājamies aplī. Vispirms izmēģinām, ar ko atšķiras kakla, deguna, krūšu un vēdera jeb diafragmas smiekli. Izklausās visai jokaini, taču nenoliedzami, smejoties ar vēderu, iznāk daudz brīvāk un spēcīgāk.
Tālāk izpildām dažādus vingrinājumus saistībā ar elpošanu un smiešanos. Cik dažbrīd grūti palaist vaļā smējienu, rādās vien tāds samākslots ha-ha-ha! Mazliet atgādina tracinošo sajūtu, kas pārņem, skatoties komēdiju, kad katra jocīgāka teiciena vai izdarības sakarā aizkadrā skan grandoši smiekli.
Smejot mēs lēkājam, plaukšķinām, vēcinām rokas. Pūšam balonu, ejam dušā, ostām puķi, kuļam kokteili. Ieziežamies ar smieklu krēmu, ko katram uzdāvina trenere Iveta. To visu – iedomās, protams. Vāvuļojam džageri valodā, katrs savā un nevienam nesaprotamā. Pamazām neērtības sajūta izplēn, smiekli sāk plūst brīvāk. Dauzīties un muļķoties kļūst vieglāk.
Visi apguļamies aplī uz grīdas ar galvām pret apļa centru – kā puķes ziedlapiņas. Dīvaini, bet nāk smiekli. Par to, ka smejies par neko. Ka citi tikpat traki zvaigā. Ka tas ir dumji, bet vienalga smieklīgi. Smejies līdz bezspēkam, līdz sviedriem, līdz karstiem vaigiem.
Piepeši sieviete man blakus pieceļas, neesot vairs spēka smiet. Visapkārt skan hi-hi-hi un ho-ho-ho, bet vairs nav tā, kā bija. Ir pārtrūkusi aplim caurplūstošā strāva, kas savienoja smējienus. Smieklu enerģijā radies caurums.
Paliekam guļus, jo notiek kaut kas līdzīgs meditācijai. Vienkārši ieklausāmies savā ķermenī. Ir tik tīkami atpūsties pēc skaļās zvaigāšanas, lēkāšanas, riņķošanas, trakošanas.
Stunda pagājusi, nodarbība beigusies. Paskatos uz fotogrāfu Matīsu, kurš to visu vērojis no malas, – viņam lūpu kaktiņos smējiens.
Saknes – Indijā
Interesants ir stāsts, kā radusies smieklu joga. Pirms desmit gadiem Indijas ārsts Madans Kataria izdomājis dibināt smiešanās klubu, lai praksē izmēģinātu pētnieku atklāto par smiešanās labvēlīgo ietekmi uz cilvēka prātu un ķermeni. Dakteris un vēl četri brīvprātīgie sapulcējušies vietējā parkā, lai stāstītu jokus un smietos. Viņiem pievienojušies citi. Taču drīz jaukie joki sākuši izsīkt. Kataria nolēmis izmēģināt citu versiju – iztikt bez humora.
Zinātniski pierādīts, ka smadzenes nespēj atšķirt, vai smiekli ir impulsīvi un patiesi vai apzināti radīti. Pozitīvais efekts, prieka ķīmija rodas no abiem. Turklāt smiekli, kā zināms, ir lipīgi. Kataria radīja metodi, ko nodēvēja par smieklu jogu, jo tā ietver arī ar smiešanos papildinātus prānājāmas dziļās elpošanas vingrinājumus. Tiek izmantoti dažādi uzdevumi, lomu spēles un citi paņēmieni. Rotaļīgums ir svarīga metodes sastāvdaļa.
Ir konstatēts – ja smejamies desmit minūtes, uzlabojas ne tikai garastāvoklis, bet arī veselība.
“Indijā daudziem tas esot rituāls – darba dienu uzsākt ar smieklu jogu. Noskaņojums un pašsajūta uzlabojas. Kopš praktizēju šo jogu, arī manī ir daudz vairāk prieka, tāds dzīvošanas vieglums,” stāsta trenere Iveta Putniņa. To var darīt, mazgājoties dušā un iztēlojoties, ka smiekli apskalo kā ūdens. Smieties var pat bez skaņas, tomēr aktīvi iesaistot diafragmu.
Metodi uz Latviju atveda Artūrs Ivanovs, viņš mācījās Indijā pie daktera Katarias. Puisis sevi dēvē par Artūru Laimīgo. Viņš Latvijā mācījis jau vairāk nekā 20 smieklu jogas pasniedzējus. Interesanta ir sasmiešanās ar visu pasauli – tā notiek telefoniski, iespējams pieslēgties līdz pat simt cilvēkiem. Nekādu vārdu, tikai jāsmejas! Nopērkot abonementu noteiktam laikam, iegūst pieeju speciālam kodam. Vairāk var uzzināt www.smieklujoga.lv.
