Alternatīvā senču saimniekošanas metode – permakultūra 1
Jautājums. Pastāstiet vairāk par permakultūru! Kas nepieciešams, lai ar to nodarbotos? Sandra Z. Līvānu novadā
“Permakultūru var dēvēt arī par dzīvesveidu un filozofiju, tā nav tikai daži saimniekošanas paņēmieni, bet kompleksa izpratne,” skaidro Ganeņu māju saimniece Ilze Mežniece no Latgales. Viņa savā 14 hektāru lielajā saimniecībā (10 ha ganības) jau sešus gadus izmēģina dažādus permakultūras principus, metodes un tās popularizē.
Lai sāktu nodarboties ar permakultūru, vajadzīgs nav nekas, tikai vēlme to darīt un interese mācīties. Taču, ja vēlas darboties profesionāli, piemēram, rīkot apmācības citiem, jāapgūst zināšanas kursos, jāiegūst apliecība. Latvijā tāda līmeņa speciālistu vēl nav. Lektori ierodas no ārzemēm vai latvieši dodas mācīties uz ārvalstīm. Ilze Mežniece permakultūras jomā izglītojusies Bulgārijā.
Permakultūras ideja ir dzīvot un darboties tā, lai atstātu vidi labākā stāvoklī, nekā tā bijusi. Svarīgi arī vairot bioloģisko daudzveidību.
Svarīgi veltīt laiku
Sākot saimniekot ar alternatīvām metodēm, svarīgi spēt tam ziedot pietiekami daudz laika, piemēram, dārzā viss jādara tieši tad, kad ir īstais brīdis. Saimniekojot ar tradicionālām metodēm, cilvēkam ir lielāka rīcības brīvība. Piemēram, ja plānots ar peramakultūras metodi iestrādāt zemi, izveidot dobi tur, kur bijusi velēna, priekšdarbi veicami jau iepriekšējā gada jūlijā vai augustā. Paredzētajā vietā izritina vecā siena vai salmu rulli (tam ir izdevīgs dobes platums) ap 50 cm biezumā, mazliet uzčubina, lai gaisīgāks. Nākamā gada pavasarī siens būs sadalījies un zem tā radusies mīksta, irdena zeme. Uzklājot to pavasarī, irdenu zemi tajā pašā gadā nedabūt. Taču biezi sakrautajos salmos un sienā (šogad sevišķi daudz aizlijuša pērnā siena palicis kaudzēs, ruļļos) var iestādīt kartupeļus. Šo metodi sekmīgi izmēģina daudzi.
Viens no galvenajiem darbiem, pie kā šogad vajadzētu piestrādāt, ir lietusūdens savākšana. Ekonomiski un augiem patīk.
Svarīga ir arī augu atlieku, virtuves atkritumu kompostēšana. Sevišķi vērtīgas ir kritušās lapas. Tās straujāk sadalīsies, ja būs sasmalcinātas. Piemēram, lapas savācot ar zālespļāvēju, kas lapas arī sasmalcina.
Nosaukums mulsina
Lai gan daudzi saimnieko un dzīvo, izmantojot permakultūras principus, tā arī īsti nesaprotot, ko nozīmē vārds “permakultūra”. Permakultūras metodes lieto gan bioloģiskajā lauksaimniecībā, gan tie, kas saimnieko pēc senču metodēm. Daudzi laucinieki arī nabadzības dēļ saimnieko videi draudzīgi, ar permakultūras metodēm, jo maksimāli izmanto esošos resursus. Arī senos laikos vairāk domāja, kā ekonomiskāk izlietot pieejamo, lai būtu pēc iespējas mazāk atlikumu. Tagad smalki varētu teikt – izmantoja permakultūras metodes.
Permakultūra palīdz būt neatkarīgiem un arī ietaupīt gan savus spēkus, gan naudu.
Jēdziens “permakultūra” radies no angļu valodas vārdu salikuma permanent culture, kas nozīmē “pastāvīga, ilgstoša kultūra”. To mēdz dēvēt arī par ilgtspējīgu saimniekošanu. Permakultūra mudina lietot dabai tuvus modeļus gan lauksaimniecībā, gan meža kopšanā, gan mājokļa projektēšanā un iekārtošanā, gan savstarpējās attiecībās. Censties izprast un sadarboties.
Permakultūra ir dzīvesveids un filozofiska kustība. Tai ir daudz sekotāju, tā sevišķi tiek popularizēta ekociematos (Portugālē, Itālijā, Vācijā, Skotijā, Latvijā u.c.).
Šīs kustības aizsākumi meklējami Austrijā. Par zinātniski atzītu metodi kļuvusi Austrālijā aptuveni pirms 40 gadiem. Patlaban šī kustība vispopulārākā ir Austrālijā, Lielbritānijā, ASV.
Meklē informāciju
Informāciju par permakultūru un domubiedrus Latvijā var meklēt interneta vietnēs: www.permakultura.lv (Latvijas Permakultūras biedrības mājaslapa); http://ainavciems.lv; http://parmainupilseta.wordpress.lv; http://brivaskola.lv; http://ekovirtuve.lv/vvs; http://lucavsala.org/partika/permakultura/; http://latgola.permakultura.lv.
Par godu Latvijas simtgadei Siguldā pēc permakultūras principiem tiek izstrādāti skolu dārzu plāni, ierīkoti dārzi. Informācija pieejama: http://m.facebook.com•Skoludarzi.
Aktīvi permakultūras popularizētāji ir biedrība Smiltenei un Latvijai. Augustā Smiltenē jau tradicionāli tiek rīkots permakultūras festivāls. Tajā notiek gan lekcijas, gan meistarklases.
Ieteikumi saimniekošanai dārzā, izmantojot permakultūras metodes, latviešu valodā atrodami grāmatās Gudrs augļu dārzs un Gudrs sakņu dārzs (Nikolajs Kurdjumovs, izdevniecība Zvaigzne ABC), Gajas dārzs. Piemājas permakultūras rokasgrāmata (Tobijs Hemenvejs, Zvaigzne ABC).
Permakultūras 11 principi
1. Novērot un mijiedarboties. Pirms ko dara, noskaidrot vietējos apstākļus un resursus.
2. Tvert un uzkrāt enerģiju. Izmantot to, ko piedāvā saule, vējš un ūdens.
3. Iegūt ražu.
4. Visu domas un idejas ir vienlīdz svarīgas.
5. Izmantot un novērtēt atjaunojamos resursus.
6. Nevairot zudumus un atkritumus.
7. Integrēt, nevis dalīt. Veicināt savstarpējo sadarbību.
8. Izmantot nelielus, pakāpeniskus risinājumus. Sākt ar maza mēroga projektiem.
9. Izmantot un novērtēt daudzveidību. Jo lielāka daudzveidība, jo labāk.
10. Izmantot un novērtēt robežjoslas jeb lauku malas. Dabai vismaz kaut kur jāļauj dzīvot netraucēti, tur notiek interesanti procesi.
11. Radoši reaģēt uz pārmaiņām.
PADOMS
Cik labi viss aug vecā augļudārzā! Pavasaros zemi klāj sniegpulkstenītes, vizbulītes, zilsniedzītes un citas pavasara sīpolpuķes, kas ideāli koptā (regulāri nogrābtā) dārzā neaug ne lūdzamas. Audzelīgā noskaņa rodas tāpēc, ka ir liela augu dažādība un augsne, kas nav ilgstoši grābta, jau kļuvusi līdzīga trūdainai meža zemei. Tajā lieliski jūtas dažādas labvēlīgas sēnes, sīkbūtnes, kas veicina augu labsajūtu, palīdz saglabāt līdzsvaru starp kaitēkļiem un to ienaidniekiem. Līdzīgu augšanas vidi vajadzētu veidot ap augļukokiem un ogulājiem. Tādēļ vecos dārzos un parkos nav vēlams pavasara talkā pēkšņi nogrābt kokiem plikas saknes.
