Izmēģinām lētāko elektromobili! Vai neliels un viegls automātiski nozīmē – lēns? 4
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nopirkt šo ļoti gaidīto (jo lētākais Eiropā) elektromobilīti jau šovasar varēs arī Latvijā. Tas labi. Sevišķi tādēļ, ka “Spring” gan izskatās, gan brauc gluži labi.
Bet diemžēl nāk no pavisam nesen prezentētā cenrāža, kurš Baltijas valstīm rāda nevis pirmajās reklāmās solītos 12 tūkstošus, bet – nepilnus 17 tūkstošus eiro. Un tā ir naudiņa, par kuru var nopirkt daudz ko pierasti pamatīgāku.
Ne jau pilnībā elektrisku, bet pat prāvāku hibrīdu, kura ekoloģiskie rādītāji vēl vismaz gadus desmit būs pietiekami labi un modernajām zaļajām prasībām atbilstoši.
Bet nu par dzelžiem un cenām mazliet sīkāk.
Neliels un viegls. Lēns?
“Spring” nav mazs. Tas ir tieši tik liels, cik saprātīgā pasaulē pilsētas pārvietošanās līdzeklim būtu jābūt. Sprīdi īsāks par četriem metriem (tas ir tikpat, cik pagājušā gadsimta beigu pasaules populārākajam auto “VW Golf I”), tas piedāvā četras apmierinoša komforta sēdvietas. Problēmas var rasties vienīgi tad, ja aiz 190 cm gara stūrmaņa mēģinās iekāpt tikpat slaids pasažieris.
“Spring” sver mazāk par tonnu. Tas ir retums pat iekšdedzes mazajai klasei, par elektromobiļiem nemaz nerunājot. Vēl mazākais “Fiat 500 EV” ir par 200 kg smagāks, Eiropā populārākā “Renault Zoe” (garums 410 cm) sver gandrīz pusotru tonnu. Un viegls brauc ekonomiski. Sevišķi tad, ja (kā šis) uzlikts uz šajā treknajā pasaulē sen aizmirstiem 165/70 R14 izmēra riteņiem. Kuri ir lēti un ar mazu rites pretestību.
Vairākas citas rindas “Spring” tehnisko datu tabulā no mūsdienu skatpunkta ir ne mazāk pārsteidzošas kā riteņu izmērs. Maksimālā jauda – 33 kW. Jeb 44 ZS. Kā pirmās paaudzes žigulim…
Maksimālais ātrums – 125 km/h. Žigulim bija maķenīt vairāk… No nulles līdz 100 km/h – 19 sek. Cik?! Drukas kļūda? Nav kļūdas. Bet nav arī nekāda lēnuma, nepietiekamības sajūtas Rīgas ielās. Akselerācijā līdz 60 km/h, pateicoties elektromotora jaudas raksturlīknei, toties ir vidusmēra (ap 100 ZS) iekšdedzes auto līmenī. Bez daudzu kārotā superkaifa, bet pietiekama. Un fantastiski ekonomiska, jo viss lieki iekrātais ātrums palēninājumos nekavējoties rekuperējas. Rezultāts – 25 pilsētas kilometros es iztērēju par trešdaļu mazāk elektrības nekā tādā pašā attālumā uz Rīgas apvedceļa, kur gan šī ekomobiļa jauda būs pietiekama tikai tiem, kas nekāro noteikti apdzīt katru smago, kurš brauc 89 km/h. Limitu pārkāpšanā “Spring” ir vārgs. Bet varbūt vienkārši saprātīgs?
Vēl viena nianse, kura potenciālo pircēju var atbaidīt, ja pirmais testa brauciens būs tik īss kā manējais. Auto ir viegls un īss. Bet, iztopot krosoveru modei, diezgan augsts. Smaguma centrs zems. Riteņi šauri, stūre “īsa” (3,2 apgriezieni starp atdurēm), devīgi pastiprināta pilsētas vajadzībām. Un uz šosejas nepieradušās rokās “Spring” var mazliet streipuļot, sevišķi stiprākā sānu vējā. Pārsteigums nav patīkams. Bet pēc pāris adaptācijas dienām noteikti aizmirstos. Lai gan – tālu un ātru ceļojumu auto šis noteikti nav. Gan vecmodīgās vadāmības, gan tikai kādiem 250 km pietiekamās elektrības rezerves dēļ.
Lētākais. Bet arī dārgs…
Nu nevar (negrib?) neviens paskaidrot, kāpēc tik vienkāršs rīks maksā gandrīz divreiz vairāk nekā, piemēram, tās pašas firmas “Sandero”. Baterija dārga? Jā, bet ne jau tik daudz. Kilovatstundas krātuves cena nepārtraukti krīt, tuvojoties 100 eiro. “Spring” akumulatorā ietilpst 26 kWh. Tātad ap 3000 eiro. Toties nav iekšdedzes motora, kurš ir sarežģīts (gandrīz 2000 detaļas pret elektromotora diviem desmitiem) un darbietilpīgs. Nav ne ātrumkārbas, ne sajūga. Vārdu sakot – vienkāršs kā grābeklis… Kāpēc dārgs (ne tikai “Spring”, bet arī citu firmu EV)? Oficiāla ražotāju skaidrojuma nav.
Varu vien nodot jūsu pārdomām vienu minējumu, versiju, kura lēnītēm briest, elektriska transporta attīstības procesiem sekojot. Tā vien šķiet, ka ražotājiem cenas turēt augstas ļauj ES un tās valstu visai prāvās investīcijas zaļajā nākotnē. Un par “Spring” tikai tāpēc Latvijā var prasīt 17 000, ka mūsu tirgus ir mazs, nebūtisks, bet lielā Vācija katram tā pircējam piemaksās veselus 9000, mazā (bet, kā saka, personīgi ieinteresētā) Rumānija vēl vairāk. Un tās pilsonis pašu mājās būvētu “Spring” dabūs par septiņiem tūkstošiem…
Par tādu cenu es arī ņemtu. Sevišķi tādēļ, ka vienkārši aprēķini rāda – krietna daļa no šīs investīcijas pavisam drīz nāks atpakaļ. Pavisam taupīgs benzīnnieks, ar kādu pašlaik braucu Rīgā, piepilsētā un diezgan retos copes un sēņu braucienos, man “apēd” kādu tonnu gadā. 1250 eiro. “Spring” sola ap 10 kWh tēriņu uz 100 km. Jeb 2000 manā gadā. 15 centi par kWh – 300 eiro. Re – gandrīz tūkstotis jau atgriezās! Un debesis kļuva tīrākas…
Nekļuva vis. Jo nekāda valsts atbalsta elektriska auto iegādei Latvijā nav. Un turpinās vecais Eiropas “premium” auto utilizācijas stāsts. Pat vērienīgāks nekā pirms pandēmijas.
