Izmēģinām iepirkšanos bez iepakojuma! 0
Pirms 10 gadiem, domājot zaļi, daudzi cītīgi šķiroja atkritumus. Tagad arvien lielāks pulks ar piesārņojumu cīnās no otras puses – radot pēc iespējas mazāk drazu. Šo mērķi sasniegt noteikti palīdz jaunums, kas tagad pieejams rīdziniekiem, – beziepakojuma veikali. Pašlaik galvaspilsētā tādu jau ir trīs. Izpētīt iepirkšanās procesu, piedāvājumu un vismaz uz dienu pielaikot zero waste (bezatkritumu) dzīvesveidu, 36,6 °C dodas uz lielāko no trim – veikalu Turza.
Reportāža no veikala
Jaunais beziepakojuma veikals no pārējiem atšķiras ar to, ka izveidots tikai par ziedojumiem, kas pierāda, ka latvieši vēlas šādi iepirkties un ka viņiem rūp vides piesārņojums. Maijā pūļa finansēšanas platformā veikala izveidei tika saziedoti 10 000 eiro. Tagad Turza jau vairāk nekā mēnesi aktīvi uzņem pircējus, piedāvājot vietējo produkciju, arī bioloģiskas izcelsmes.
Ieejot veikalā, pirmo pamanu smaidīgo Anniju. Viņa esot Turzas gariņš. Turpat blakus pie dārzeņu stenda man kājā pēkšņi iebaksta mazs puisēns, kurš gardu muti ēd ābolu. Mēs abi mazliet sabīstamies no pēkšņās iepazīšanās, un trīsgadnieks fiksi aizskrien pie mammas, kas otrā telpas pusē burciņā liek griķus. Tur valda veikalam neraksturīgs miers, es nodomāju.
Telpas ir gaišas un tīras, gribētos pat teikt – mājīgas, un, lai gan es pati neesmu zero waste dzīvesveida ievērotāja, rokas pašas uzreiz sniedzas ielikt maisiņā garšvielas, paņemt vēl pāris ābolu, un, re, tur vēl ir maize!
Garšvielas, bambusa zobu sukas un krāniņu siena
Ko var nopirkt beziepakojuma veikalā? Tur ir graudaugi, dažādi rieksti, milti (arī bezglutēna), saldumi, piena produkti, garšvielas, eļļas, maize, tīrīšanas līdzekļi un dažādi zero waste aksesuāri un sadzīves priekšmeti, piemēram, birstītes, vaskadrāniņas, ziepītes un citas preces, ko parastā lielveikalā neatrast.
“Tās ir preces, kas vai nu kalpo ļoti ilgi, tādējādi sevi atpelnot, vai arī izveidotas no dabai draudzīga materiāla, piemēram, bambusa zobu sukas, vaskadrāniņas vai kartonā iepakots dezodorants, kuru var lietot, ar pirkstu no apakšas izbīdot uz augšu – nav ne plastmasas rullīša, ne citu nevajadzīgu detaļu, viss ir kompostējams,” skaidro Annija.
Tā ģeniālais vizuālais noformējums bieži vien apjūsmots sociālajos tīklos. “Cilvēki nāk ar saviem lielajiem traukiem, kas palikuši pēc veļas mīkstināšanas līdzekļu izlietošanas, piepilda, uztaisa bildi un laimīgi iet tālāk. Ir arī tādi, kas sākumā neattopas, ka sienai patiešām ir praktisks lietojums,” smejas pārdevēja.
Jautāta par populārākajām precēm, Annija teic: “Noteikti auzu pārslas. Arī kafiju nācās divtik daudz pasūtīt, jo visu ātri izpirka. Rekordlielos ātrumos pazūd avokado, makaroni un piens, laikam jau tādi standarta produkti. “Ak, jā, saldumi mums ir ļoti garšīgi!” smejas Annija.
Esot arī pircēji ekskursanti, kuri ierodas pirmo reizi un iepazīst šādu iepirkšanās veidu, taču pārsvarā klienti atgriežoties. Jau izveidojies pastāvīgo pircēju pulciņš, kuri veikalā sastopami ik pārdienu.
Uzaugt ar bezatkritumu ideju
Pēc darba, kā jau ierasts, veikalā sastopami dažādi pircēji, tomēr pa dienu iepirkties nākot mammas ar zīdaiņiem. “Vai tēti,” piebilst Annija. Veikals, lai gan nav ļoti plašs, iekārtots tā, lai vecāki ar bērnu ratiņiem varētu visam brīvi piekļūt. “Ciemos bija mamma ar dvīņiem. Ja jau viņai izdevās ar ratiem priecīgi visu aizsniegt, tad skaidrs, ka vietas ir pietiekami.”
“Bērni gan parasti palīdz iepirkšanās procesā – visu krāmē groziņos un uzaug ar domu, ka var neizmantot plastmasas maisiņus un dzīvot dabai draudzīgi. Šādu piemēru redzot kopš bērnības, vēlāk bērns to uzskatīs par normu. Malači ir tie vecāki, kuri apzināti vai neapzināti to savām atvasēm jau māca,” novērojumos dalās Annija, kura pati uzaugusi taupīgā ģimenē un ko līdzīgu zero waste piekopj kopš bērnības. Viņa nav strikta šā dzīvesveida ievērotāja, bet atzīst, ka katru dienu mācās ko jaunu.
“Mans šīsnedēļas atklājums ir šampūnziepes, kuras var izmantot līdz pat sešiem mēnešiem. Finansiāli daudz izdevīgāk, un, protams, cik plastmasas pudeļu ietaupās! Pēc kāda laika mēs visi tā dzīvosim, varbūt piespiedu kārtā, bet tā būs!”
Modes kliedziens vai nepieciešamība?
Pirmo reizi ierodoties Turzā, sākumā nav skaidrs, kā pareizi jāiepērkas – ar visu svēršanu, trauciņu mainīšanu. Uztraukumam nav pamata, jo turpat pie ieejas atrodas melna tāfelīte, kur visi soļi īsi un konkrēti aprakstīti. Uz galda stāv svari un nepieciešamās uzlīmītes piezīmēm. “Ja visu ātri izstāstu, cilvēkam nekas nav saprotams, bet, vienreiz pašam visu izdarot, top skaidrs. Bieži vien, pirms paspēju konsultēt, kāds cits jau piesteidzies – pircēji viens otram palīdz,” saka pārdevēja un turpina paskaidrot, kā iepirkšanās šādā veikalā notiek.
“Pircējs atnāk, nosver līdzi paņemto trauciņu, uz tā uzlīmē uzlīmi un uzraksta trauka svaru, tad dodas iepirkties, liek traukā preces, pieraksta preces kodu. Pārējo izdaru es pie kases – nosveru produktu, atņemu trauka svaru, kas uz tā uzrakstīts, un nosaucu cenu.”
Uz vietas ikviens var iegādāties dažāda tilpuma burciņas (arī turziņas, protams) vai izmantot kādu no klientu ziedotajām, kas brīvi pieejamas veikalā bez maksas. Ir komūnas izjūta – cilvēki cits citam palīdz, pamāca, pie sadzīves preču plaukta, iespējams, apmainās ar kādu padomu, jo skaidrs, ka visiem ir vismaz viena kopīga interese.
“Ir gadījies, ka vecāka gadagājuma cilvēki stāsta – savā jaunībā esot sviestu tinuši avīzēs. Toreiz tā nebija mode, bet tagad tas daļēji ir modes kliedziens, daļēji – nepieciešamība. Pozitīvs modes kliedziens,” teic Annija.
“Šeit nav nekā gatava, tāpēc, esot izsalkuma varā, nevajadzīgu našķi nav iespējams paķert. Visi vakariņām nepieciešamie produkti veikalā ir, bet jāgatavo būs pašam, un tas vienmēr ir veselīgāk,” iedvesmo pārdevēja. Jautāta par nākotnes plāniem, Annija stāsta, ka veikala plauktus papildinās vegānu riekstu sviesti, medus, bezglutēna čipsi, kas veidoti no dārzeņu biezumiem, piparkūkas, kādi veselīgi saldumi, vaska sveces, zobu diegi un menstruālās piltuves.
Pēc Turzas apmeklēšanas arī es pievienojos Facebook zero waste diskusiju grupai, kurā uzzinu – beziepakojuma preču veikalu plānots atvērt arī Jelgavā. Pirms gada Latvijā vēl nebija neviena tāda, bet nu jau top ceturtais, turklāt ārpus Rīgas. Kas zina, varbūt pēc pāris gadiem pa kādam būs jau katrā pilsētā.