Mākslinieki un kokapstrādātāji dabā pārbauda stiklā laminētu bērza finieri 2
Akciju sabiedrība “Latvijas finieris” turpina meklēt iespējas pievienot aizvien lielāku vērtību saviem produktiem, tostarp saplāksnim un saplākšņa izstrādājumiem. Jaunas, plašākas jau ražoto produktu izmantošanas iespējas meklē arī uzņēmuma sadarbības partneris – stikla mākslas studija SIA “AM studio”. Abu uzņēmumu kopējos pūliņos tapis jauns produkts – brīvā dabā izmantojams stikla finieris. Tā īpašības patlaban pārbauda. Pētījumi tupināsies vēl vairākus gadus.
Saplākšņa ražošanas tehnoloģiskajā procesā no izejvielas – bērza – produkta ražošanai derīga ir vien trešdaļa koksnes. Vēl vienu trešdaļu veido blakus produkts – laba koksne, tiesa gan, smalcinātā veidā, ko dēvē par šķeldu.
“Vissvarīgākais mūsu uzdevums ir pārvērst šo vienu trešdaļu blakus produktu pieprasītā tirgus precē ar iespējami augstāku pievienoto vērtību, savukārt stikla finiera ražošanai var izmantot vien augstākās klases finieri – jāceļ jau tirgū esošo produktu pievienotā vērtība,” uzsver uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs.
Patlaban notiek ēkas dekoratīvā paneļa – stiklā laminētā bērza finiera – izmēģinājumi brīvā dabā. To var izmantot kā ventilējamo fasādes un gaismas paneli. Nu jau aptuveni pusotru gadu “Latvijas finiera” teritorijā zem klajas debess tiek pārbaudīti četri stikla paneļi. Tiem vērtē konstruktīvo, atmosfēras un ultravioleto noturību.
Kas tad ir stikla finieris? J. Matvejs teic, ka tas ir no piecām kārtām veidots izstrādājums. Proti, visaugstvērtīgāko finieri no abām pusēm ieskauj rūdītais stikls un izolējošā plēve “EVA”.
Stikla finieri ražo Mārupē stikla mākslas studijas “AM studio” ražotnē. Jautāts par produkta sastāvdaļām, uzņēmuma līdzīpašnieks Valentīns Elsts teic, ka stikla finierim izmanto divus rūdītus stiklus, kas ir 6 – 7 reizes izturīgāki nekā parastie stikli. “Mēs izgriežam vajadzīgās formas stiklus, apstrādājam to malas un rūdām aptuveni 670 grādu temperatūrā. Stikls nospriegojas, kļūst izturīgāks nekā parastais stikls. Ar īpašu instrumentu apstrādājam stikla malas, kas piešķir materiālam noteiktu konfigurāciju un tā aizpilda gropi starp stikliem, lai pie finiera neiekļūtu mitrums,” stāsta V. Elsts. Tieši īpašā stikla malu apstrāde ir tā, kas atšķir iekštelpās un brīvā dabā izmantojamo stikla finieri.
Stiklus un finieri līmē, izmantojot Japānas uzņēmumā “Bridgestone” ražoto “EVA” laminējamo plēvi. Tās biezums ir 0,38 milimetri, līmplēve laiž cauri vien 8% ultravioleto staru. Tā kā ultravioletie stari ietekmē koksnes izstrādājumu (tas maina arī krāsu), tad plēvi liek divās kārtās, kas nodrošina pilnīgu finiera iekonservēšanu. Materiāls kļūst izturīgs gan pret karstumu, gan pret zemām temperatūrām, kā arī nebaidās saules UV starojuma. Šo dabisko produktu var arī ļoti interesanti izgaismot, tas laiž cauri gaismu.
SIA “AM studio” stikla finiera ražošanu Latvijā sāka pirms aptuveni deviņiem gadiem. To izmanto mēbelēs, dažādu interjera izstrādājumu ražošanā. Patlaban notiek pārbaude, cik piemērots ar atšķirīgu metodi apstrādāts šis materiāls būs Latvijas dabas apstākļiem. J. Matvejs teic, ka paneļus “Latvijas finiera” teritorijā pie vienas ēkas fasādes pārbaudīs vēl divarpus gadus.
“Šis produkts ir ļoti dārgs masveida izmantošanai, tomēr atsevišķām būvēm, tostarp biroju ēkām, to varētu izmantot. Arī mēs pieļaujam, ka pēc produkta īpašību pārbaudes kāda mūsu uzņēmuma ēkas fasāde nākotnē būs veidota no stikla finiera,” teic J. Matvejs.
Pusotru gadu Latvijas dabas apstākļu ietekmei pakļautie stikla finiera bloki “Latvijas finiera” ražotnes teritorijā patlaban izskatās kā vakar uzlikti.
Stikla finiera ražošanas uzsākšana paliek SIA “AM studio” ziņā. V. Elsts apliecināja – ja būs pieprasījums, “AM studio” ir gatava sākt stikla finiera ražošanu. Citās valstīs līdzīgu izstrādājumu ir maz.
