Izmēģina, lai atrastu piemērotāko. 0
Alūksnes novada lielākais lauksaimnieks Mālupes pagasta ZS “Kadiķi M. A.” saimnieks Mārtiņš Augstkalnietis intervijā atklāj augošas lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības nosacījumus, stāsta par pieredzi augstas graudu un rapšu ražas iegūšanā, kā arī pauž attieksmi pret bioloģisko saimniekošanu.
– Kā dabas apstākļi šajā sezonā ietekmēja uzņēmējdarbību?
– Šogad daba pat nedaudz lutināja, patlaban (saruna notika 22. augustā. – Red.) tā nedaudz liek sprunguļus spieķos. Sākumā šķita, ka kulsim jau jūlija vidū, neparasti agri mūsu reģionam. Nerakstīts likums, ka parasti sākam kult jūlija pēdējā dekādē. Bet iebraucām tīrumos tikai 30. jūlijā un augusta sākumā. Normāls gads, tomēr mūspusē vienu dienu līst, vienu dienu spīd saule. Šā iemesla dēļ kulšanas tempi ir pilnīgi nekādi. Šogad līdz 22. augustam bija 4–5 dienas, kad kulšanu varēja sākt pusdesmitos no rīta. Bija dienas, kad vakarā pulksten astoņos sākām kult. Arī raža ir laba, tāpēc kulšanas tempi nav lieli.
Līdz 22. augustam no 1500 ha nokulti 700 ha – mazāk nekā puse sējumu. Vidējā ražība, ieskaitot auzas un rapšus, ir 6,7 t/ha. Rapšiem – 4,4 t/ha. Piestrādāju pie labas ražas izaudzēšanas.
– Kas tieši ir paveikts labo rādītāju sasniegšanai?
– Jūlijā saistībā ar nepietiekamo saules daudzumu graudi mūspusē negatavojās. Tīruma centrā tie ienācās, malās 30–50 metru platumā bija zaļi. Mēs kūlām tīruma vidusdaļu, kur labībā bija 20–22% liels mitrums. Tīruma malās tas bija 30% vai sensori vispār to neuzrādīja, tāpēc nekūlām. Vēlāk lauka malās graudu mitrums kritās līdz 18–19%. Trīs mūsu saimniecības laukos rapšu raža bija 7 t/ha. Pieļāvām kļūdu – rapšus kūlu vienu nedēļu par agru, kas samazināja ražu par vairākiem simtiem kilogramu uz ha. Rapšiem bija zaļi kāti, tie iznesa no kombaina sēkliņas. Virspuse rapšiem bija izteikti brūna. Lieti lija, nebija ko kult, kviešiem 28–29% mitruma, rapšiem mitrums 16–17%. Vēlāk mitruma rādītājs tiem nokritās līdz 12–13%. Rapšu lauku kopējā platība ir aptuveni 300 ha, 22. augustā 58 ha nebija nokulti.
– Kā auguši ziemas kvieši?
– Ziemas kvieši bija iesēti gandrīz 800 ha platībā. Pērn sausuma dēļ bija slikta raža, tāpēc kūlām vairāk nekā 100 ha dienā. Ātri nokūlām, lauki atbrīvojās sējai. Gribēju sēt ‘Skagen’ šķirni 300 ha platībā, tomēr nepietika sēklu. Lielākoties pats gatavoju savu sēklu, pārējo pērku. Iesēju astoņas šķirnes ziemas kviešu, katru gandrīz 100 ha platībā.
Visagrākā šķirne bija ‘Edvins’. No ‘Edvina’ neatteikšos arī nākamajos gados tā agrīnuma dēļ. Arī šajā gadā šīs šķirnes kviešus sēšu 100 ha platībā. ‘Edvina’ raža 6–7 t/ha bija laba. Mani pārsteidza šīs šķirnes ekstraklases kvalitāte.
Par veldri ir īpašs stāsts. Apkārtnes saimnieki mani apbrīnoja par to, ka ar vienu smidzinājumu ar preparātu Moddus Start panācu, ka veldres nebija. Atsevišķās vietās pie meža veidojās piesitieni no vēja. Esmu pārsteigts, kā tas izdevās. Ar Moddus darbojos arī agrāk, tomēr rezultāts bija sliktāks. Visticamāk, sagaidīju vispiemērotāko smidzinājuma laiku pēc salnām, kad stabilizējās dienas vidējā temperatūra. Bija saimnieki, kuri pūta virsū augšanas regulatoru arī salnu laikā. Viņiem kvieši ‘Edvins’ gulēja uz lauka.
Ja pareizi visu dara, ar Latvijā izveidoto šķirni var gūt labus rezultātus. Var to noturēt kājās ar vienu preparātu. ‘Edvina’ kvieši mums auga zili melni, ar sēru pabaroti. Pret slimībām dažiem laukiem devu vienu, citiem – divus fungicīdus. Esmu laukiem izveidojis kontroljoslas, kur salīdzinu fungicīdu iedarbību. Ja to vispār nelieto, raža ir 3,5–4 t/ha. Veģetācijas periodu ilgāku īpaši pavelk Bayer Cerone, līdz ar to arī raža ir lielāka.
No Ludzas puses man sarūpēja ziemas kviešu šķirni ‘Alise’, C2 ataudzējumu. To arī iesēju 100 ha platībā. Izrādās, ‘Alise’ ir līdzvērtīga ‘Edvinam’, kvalitāte arī bija ekstraklasei atbilstoša. Patlaban gatavoju ‘Alises’ sēklu nākamajam gadam. Citi kolēģi arī slavēja ‘Alisi’. Paredzu šai šķirnei labu nākotni. Testēšu ‘Alisi’ vienu divus gadus.
No jaunajām ziemas kviešu šķirnēm audzēju ‘Malibu’. To dēvē par ‘Skagen’ brāli. Vienu dienu esmu kūlis, ražība bija aptuveni 10 t/ha.
Vēl man ir šķirne ‘Ceylon”. No ‘Magnific” šķirnes, visticamāk, atteikšos. To audzēju otro gadu, ne visai labi izdodas.
Ziemas kviešu šķirnei ‘Ada’ ir ļoti sīki graudi. Es to audzēju trešo gadu. Slapjajā 2017. gadā izauga skaista, vārpas gan sāka dīgt. ‘Etana’ un ‘Zeppelin’ šķirnes vēl neesmu kūlis, bet izskatās labas.
Šajā rudenī izvēlēšos vislabākās, mums piemērotākās šķirnes, astoņas noteikti nesēšu. Bez ‘Edvina’ sēšu arī ‘Alisi’, ‘Skagen’, visticamāk, ‘Malibu’, noteikti ‘Ceylon’. Redzēs, ko ‘Etana’ rādīs, tā man ir pirmo gadu.
Vēl 20 ha platībā mēģināšanai paņēmu ziemas kviešu hibrīdu ‘Hilux’. Raža bija laba – 10,8 t/ha, tomēr lopbarības kvalitātes. Nezinu iemeslus. Krišanas skaitlis bija slikts. Proteīns 11,8–12,3% – atbilda pārtikas grupai, krišanas skaitlis bija mazāks nekā 200. Nenožēloju, ka iesēju šo šķirni, jo cenas starpība starp pārtikas un lopbarības kviešiem ir vien 12 eiro/t. Iznāk, ka 10,8 t lopbarības ir līdzvērtīgas 7 t pārtikas graudu. Pasūtīju arī šim gadam ‘Hilux’. Kuļot šo šķirni, 10 minūtēs piekūlu vienu kombainu bunkuru.
– Teicāt, ka ‘Alisei’ un ‘Edvinam’ bija ekstrakvalitāte. Kā citām šķirnēm?
– Citām šķirnēm tik augstas pārtikas kvalitātes nebija. Ar kvalitātes noteikšanu arī notiek visādi – aizvedu firmām, nosaka 1. vai 2. klasi. Kad norādu uz atšķirībām ar citviet veiktajām analīzēm, izrādās, ir ekstrakvalitāte. Blēži. Visi vēlas dzīvot. Pērn ar Latraps Madonas pieņemšanas punktu arī par šo jautājumu bija jākaro. Viena bunkura graudiem Latraps uzrāda 14,3% lielu mitrumu, kamēr cits pircējs – 13%. Aicināju Latraps vēlreiz pārbaudīt kvalitātes rādītājus jebkurā laboratorijā. Pēc šāda aicinājuma viss uzreiz nokārtojās, bija ekstrakvalitāte. Viņiem ir sava interese – ja es neiekļaujos 14% mitruma rādītājā, viņi graudus vēl daļēji žāvē. Ja mitrums ir mazāks nekā 14%, tad nav jāžāvē, pa taisno var transportēt projām. Tad man par transportu ceļa posmā Alūksne–Madona nav jāmaksā. Viņi vien uz papīra uzraksta par graudu pārbēršanu un pakalpojuma sniegšanu, bet reāli neko nedara. Izkodu šo blēdību.
Esmu gan Latraps, gan arī kooperatīva VAKS biedrs. Vispirms iestājos Latraps. Kad VAKS atnāca uz Gulbeni, iestājos arī šajā kooperatīvā. Patlaban 80% no savas ražas pārdodu VAKS. Man patīk šā kooperatīva īstenotā graudu pirkšanas piemaksu sistēma. Tā nodrošina, ka graudu audzētājam nav jālauza galva, kur un kā graudus pārdos par 100, 150 vai 200 eiro. VAKS vienmēr nodrošina visaugstāko iespējamo maksu.
Pērn visus kviešus pārdevu par 203 eiro/t. Biržā bez pārtraukuma sekojot līdzi cenas izmaiņām visu laiku, nevaru graudus par tādu cenu pārdot. Patlaban to vairs nedaru.
Šajā gadā pāris graudu audzētāju pārliecināju par iestāšanās nepieciešamību VAKS. Es šajā kooperatīvā tāpat iestājos pirms pieciem gadiem. Lopbarības kviešus tolaik uz vietas saimniecībā varēja pārdot par 115–120 eiro/t, VAKS man samaksāja 143 eiro/t. VAKS brauc uz saimniecību ar vilcēju, tad mašīna ar graudiem brauc uz Gulbenes laboratoriju veikt analīzes un tad uz Rīgu. Man ir sava glabātava gandrīz 3000 tonnām graudu.
– Tātad saimniecībā veicat graudu pirmapstrādi?
– Mums ir Tornum kalte. Līdz šim bija tikai viena diena, 20. augusts, kad labībā mitrums bija 13,5–14,3% un graudi nebija jāžāvē. Sezonā parasti tādas ir divas trīs dienas. Mums šajā gadā lietus pietiek. Troses traktoros ir līdzi, lai kombainus varētu pavilkt. Ir viens ar ķēdēm aprīkots kombains, tam vēl ir pilnpiedziņa. Divu gadu laikā neesmu atradis peļķi, kur to nosēdināt. Esmu kombainus izkodis līdz kulšanas un braukšanas parametriem.
– Vai pietiek kombainu jaudas?
– Kombainu jaudas pietiek. Mums ir trīs lielie New Holland kombaini. Kā no Ņivas un Donas aizgāju, sāku ar New Holland darboties. Pērn nopirku lielo New Holland rotornieku, bet mazo kombainu, 2003. gada modeli, pēc 15 gadu darbošanās pārdevu. Patlaban vecākajam kombainam ir 12 sezonu, vidējam kombainam (2014. gada) ir sestā sezona, jaunajam – otrā sezona. Vienu kombainu pirku par savu un bankas aizdevuma naudu, abus pārējos ar ES naudas atbalstu.
Nesen izmēģinājām jauno Fendt kombainu. Neesmu sajūsmā par to vairāku iemeslu dēļ: jauda ir neatbilstoša 12 m platajam hederam un ir liels pelavu daudzums pēc kulšanas. Vadīšana ir ērta, elektronika – ja darbojas, atbalstu, tomēr, kopā ņemot, neatbalstu šādu pirkumu.
Mūsu New Holland hedera platums ir 10 m, 9,5 tonnas var iekult bunkurā. Fendt bunkurā ir vieta 12 tonnām. Līdzenā laukā ar abiem kombainiem reizē sākām kult un abiem reizē pilni bunkuri. Divi metri dod ražīgumu.
Kombainu apkalpošana notiek Stokker Gulbenes centrā, tas atrodas tuvu. Man iebilžu pret New Holland servisu nav. Varu zvanīt arī naktī. Pērn vēl kombainam bija garantija, saplīsa AdBlue sistēma. Jaudas nebija. Vienas stundas laikā meistars bija klāt, pēc divarpus stundām varēju turpināt kult. Stokker servisa darbinieki ir zinoši. Iespējams, pirmajā darbības gadā viņi vēl mācījās un darbs ritēja lēnāk.
– Kādas vēl graudu kultūras audzējat?
– Auzas ik gadu sēju 50–100 ha platībā. Audzēju trīs auzu šķirnes – ‘Laima’, ‘Pepi’ un ‘Scorpion’. No ‘Laimas’ pamazām atsakos mazražības dēļ. Dodu šai šķirnei visu augšanai vajadzīgo, tomēr ražības nav. ‘Pepi’ man šogad deva vairāk nekā 6 t/ha. ‘Scorpion’ vēl neesmu nokūlis. Tā ir vēlāka šķirne, paredzu – raža būs lielāka nekā ‘Pepi’. Stiebri stāv skaisti, nosmidzināju ar Moddus Start. Tas ir jāmiglo pareizajā auga augšanas stadijā. Auzām ir vēlā stadija, pretveldres preparāts ir jāmiglo otrā mezgla stadijā, tad viss ir kārtībā. Auzas mums auga gandrīz 100 ha platībā. Iesēju pat vairāk, tomēr nokūlu un satinu rituļos, kur apakšā bija iesēta zāle, lai zālāji labāk veidojas.
Šo kultūru audzēju augu maiņas un lēto audzēšanas izmaksu dēļ. Auzas ir no augiem, kam ir vislielākā kālija iznese. Ja auzas trīs gadus pēc kārtas sēj vienā laukā un pēc tam šajā laukā sēj kviešus, tad var nesaprast, kāpēc tie neaug. Zeme no kālija ir izpumpēta tukša, ir iebraukts auzās! Tā nevar.
Uz auzu platību palielināšanu rosināja AS Dobeles dzirnavnieks darbības sākšana Gulbenē. Ja auzas var pārdot par 150 eiro/t, ko vēl labāku vēlēties! Pērn auzas pārdevu VAKS, šogad VAKS tās nevarēja paņemt labās kviešu un rapšu ražas dēļ. Pārdevu tās Latraps un Dobeles dzirnavniekam.
Mieži un tritikāle mums paliek saviem lopiem. Saimniecībā patlaban ir 83 slaucamās govis, laižam tās ganībās un nobarojam arī bullīšus. Izslaukums no govs ir vidēji 9000 kg gadā. Piestrādājam patlaban pie mikroelementiem, barojam govīm rapšu raušus, kombinēto lopbarību.
Vasaras tritikāli audzēju 4–5 gadus, patlaban aptuveni 50 ha platībā. Sliktajā gadā bija aptuveni 4,5 t/ha raža. Šogad 6 t/ha vajadzētu nokult. Audzēju arī ziemas tritikāli, bet tā visu laiku slikti pārziemo.
Aptuveni 100 ha platībā audzēju vasaras miežus. Mums ir vietējās miežu šķirnes ‘Kristaps’ un ‘Gāte’. Ir arī ‘Avalon’ un ‘Quench’ šķirnes. Mieži patlaban ir nedaudz saveldrējušies, tomēr kājās turas. NPK deva pie mājas audzētajiem miežiem ir mazāka, jo mēslojam tos ar kūtsmēsliem – ik otro gadu uzliekam 60–80 tonnas uz vienu ha.
Mums ir vienas hibrīdās šķirnes ‘Brasetto’ rudzi un arī Latvijas šķirne ‘Kaupo’. Vēl visi rudzi nav nokulti. Patlaban nokultajiem hibrīdajiem rudziem vidējā ražība ir 7,8 t/ha. ‘Kaupo’ šķirne vēl nav kulta. Nezinu, vai ‘Kaupo’ būs pārtikas kvalitāte. Rudzi ir jākuļ brieduma stadijā. Vēlāk tiem ir lopbarības kvalitāte. Teic, ka ‘Kaupo’ ir vislabākā šķirne maizes cepšanai, tomēr neviens par šīs šķirnes rudziem vairāk nemaksā. Vajadzētu mainīt valsts politiku, sniegt ‘Kaupo’ šķirnei atbalstu. Ceru, tāds laiks pienāks.
‘Kaupo’ šķirnes rudzus audzēju sēklas dēļ. ‘Kaupo’ ražo vidēji 5–6 t/ha. Par 2–3 t/ha ir starpība salīdzinājumā ar hibrīdajiem rudziem. Bija arī rudzu tīrumi, kur kūlām 9–10 t/ha. Visi rudzi patlaban ir aizvesti uz VAKS. Visiem bija pārtikas kvalitāte.
Pupām šis atkal bija neveiksmīgs gads – tās apēda zosis. 35 ha platībā to vietā iesēju vasaras rapšus. Atstāju vien dažus pupu laukus. Zaudējumu kompensēšanai izpostītos pupu laukus nepieteicu. Zirņus arī zosis noēda, cieta arī kviešu sējumi. Tos nepārsēju, tāpēc ir aptuveni 2 t/ha neiegūtas kviešu ražas.
Kā aitas noēd mauriņu – līdz zemei –, tā zosis noēd kviešus. Vietās, kur bija noēsts, ziemas kviešiem vēl patlaban ir zaļas vārpas. Tas saistībā ar veģetācijas atjaunošanos. Pie mums ik gadu vairākus mēnešus barojas tūkstošiem zosu. Zemkopības ministrs kooperatīva VAKS 20. gadskārtas ballē teica – nākamajā gadā šaut, visticamāk, tās neļaus, varēšot biedēt ar letālu iznākumu. Cerēsim, ka atļaus to darīt. Ik gadu atlido un barojas aizvien vairāk zosu. Pupas iesējām 7–8 cm dziļi, bet zosis ar knābi tās izrušināja, palika aptuveni 3–5 pupas uz vienu m2. Likām biedēkļus. Kad asni sāka no zemes līst ārā, zosis ēda dīglīšus. Vēl nebiju herbicīdus lietojis, bez apstrādes pa taisno pupu vietā iesējām rapšus, pēc tam nomiglojām. Zinu saimniekus, kuri nepārsēja, patlaban viņiem ir nezāļu lauks. Jāgaida līdz rudenim, kad pārbaudītāji ierodas vērtēt, kas izaudzis, citādi kompensācijas nemaksā. Ja kvieši izaug virs 5 t/ha, bet Latvijā vidējā ražība ir mazāka, ko tad var vēlēties? Šā iemesla dēļ nepiesakos kompensāciju saņemšanai. Kāpēc laukā ieviest nezāles? Labāk zaudēju darbu un sēklu, tomēr ir no nezālēm tīrs lauks. Putni mums pavasarī ir ļoti liela problēma. Zosīm ir izveidojusies speķa kārta divu pirkstu biezumā. Kad zosis aizlido, dabā patiešām iestājas vasara. Šie putni nelido projām, kamēr Krievijā ir aukstums.
– Kā apstrādājat zemi?
– Mūsu reģionam zaļināšanas pasākumus nevajag, jo meži aizņem 57%, lauki – 43% reģiona platības. Kadiķos vidējais lauka lielums ir nedaudz vairāk par 5 ha. Viens vislielākais lauks ir 50 ha liels. Ir arī lejiņas. Vajag īpašu tehniku to apstrādei. Mārkalnē vajag arī kvadrikombainu, parastais kombains augšā nevelk.
Laukos lietoju gan tiešās sējas, gan arī aršanas metodi. Pēdējos divus gadus aru vien 30% no apstrādājamās zemes. Man ir Kockerling rugaines kultivators, Vaderstad veltņi, sējmašīna, kultivators. Nesūdzos. Vaderstad kultivators kūdras laukā īsti nedarbojās. Kockerling rāmis ir augstāks un kājas garākas. Nesitas ciet. Pirms pirkuma testēju arī Amazone un citus zīmolus.
Esam veikuši augsnes analīzes. Precīzo minerālmēslu kliedēšanu, šķiet, neieviesīšu. Ir saimnieki, kuri to ieviesuši un vēlāk atgriežas pie tradicionālās lauku apstrādes. Es ņemu vērā iznesi. Ja ražību vēlos 6–7 t/ha, tad tās sasniegšanai došu vajadzīgo aptuveno kālija, fosfora un slāpekļa daudzumu.
Pēdējos divus gadus nebija ražas. Vienā gadā gan bija, bet nevarējām to novākt. Pērn vispār nebija, vasarāji deva 2,5 t/ha, ziemāji – 4,5–5 t/ha. Tātad biju jau lieku daudzumu mēslojuma iedevis. Zinām, ka fosfors neizskalojas, kālijs arī neizskalojas. Slāpeklis aiziet. Šajā gadā minerālmēslus atkal iedevu 6 tonnu lielai ražai, tomēr kuļu vairāk. Iemesls ir pērn dotie minerālmēsli. Ja pērn minerālmēslus būtu devis mazāk, tad kviesis, kam saknīte ir, augstākais, 10–15 cm, neaizsniegtu augsnes virskārtu. Šā iemesla dēļ visu platību nearu. Labāk palaižu kultivatora zarus 20 cm dziļi, tie zemi uzprišina, un sēju. Tiešajā sējā ietaupās arī degviela. Svarīga ir arī veiktspēja – vai brauc ar sešu metru darba platumu vai ar divu metru darba platumu kā arklam. Izmantoju veco ļaužu metodi – nokuļam lauku un iespējami ātri pāris dienās zemi uzlobam izkritušo graudu un nezāļu dīgšanas izskaušanai.
Pērn nokūlām vasaras rapšus, kas ar Spirit sējmašīnu bija iesēti 300 ha platībā. Sadīga gan kvieši, gan arī izkritušie rapši. Smidzināju ar herbicīdu, bet rapši neizdzīvoja, palika kvieši. Pavasarī lauki tīri, varēju pagaidīt un likt slāpekli. Beigās nomigloju ar herbicīdu. ‘Malibu’ šķirnes raža, šķiet, vidēji būs 9 t/ha. Kur nav piecus sešus gadus arts, tur aparam. Pieturos pie diskiem, pie lauka apstrādes ar rugaines kultivatoru.
Kadiķos ir paskābas zemes, tāpēc laukus kaļķoju. Pērn pilnīgi visu 1500 ha platību un vēl ap māju ganības nokaļķoju ar NordKalk granulām. Tās var kaisīt visi agregāti. Dažviet likām 200 kg/ha, dažviet 500 kg/ha lielu devu. Kaļķošana arī deva ražas kāpumu.
Esmu dulls ņemties ar mikrogranulām, eksperimentēju ar tām. Ņēmu atsevišķi mikrogranulas rapšiem un kviešiem. Kviešiem ieliku 25 kg mikrogranulu uz vienu ha. Rudenī, kad rakām kvieša sakni, tā bija ļoti spēcīga. Pat par divām trešdaļām lielāka nekā parastajā gadījumā. Ja ir sakņu masa, augs var paēst. Granulas nav lēts prieks – 54 eiro uz ha. Ja atdeve ir papildu 1–1,5 t graudu, tad šāds ieguldījums ir izdevīgs.
Ar rapšiem tāpat. Ieguldīju mikrogranulu lietošanā 100 eiro, raža klāt 2–2,5 tonnas. Iespējams, fungicīda izvēle arī ietekmē rapšu ražas kāpumu. Esmu piesardzīgs pret pārdevējiem, kas teic – ļoti labs un ļoti lēts produkts. Stiebru lūšanā redzu, ka lētais produkts nav nostrādājis. Pēc vairāku kvalitatīvu produktu lietošanas redzu, ka stiebri stāv kā zaldāti.
Ja izmanto bezaršanas tehnoloģiju, noteikti ir jāmiglo pret sakņu puvi, lai neattīstās sēnīšu slimības.
– Cik darbinieku algojat?
– 27 darbiniekus. Tas ir kopējais strādnieku daudzums. Mums vēl ir meža nozare. Pie mums strādā arī jaunās paaudzes cilvēki, agrākie praktikanti no Malnavas un Priekuļu lauksaimniecības skolas. Neliela daļa darbinieku mainās, ir arī cilvēki, kuri Kadiķos strādā kopš saimniecības pirmās darbības dienas. Komanda ir diezgan saliedēta.
– Kā vērtējat kolēģus, kuri strādā ar bioloģiskajām metodēm?
– Viņi sēj auzas, kviešus, turklāt pēdējos manā apkārtnē neviens vairs nekuļ. Viss lauks aizaug ar nezālēm. Iespējams, nemāk saimniekot… Vajadzētu lauku gadu turēt papuvē un tad sēt, viņi nezāles apar, sēj un gaida ražu. Vissvarīgākais šiem saimniekiem ir uzraugošajām iestādēm parādīt, ka ir iesēts. Tad maksā atbalstu. Bijušais ministrs Dūklavs stostījās, neko konkrētu par šādu muļķību neteica. Daudzi bioloģiskie lauksaimnieki būtībā ir fiktīvi, viņi ir vien atbalsta naudas saņēmēji. Šie lauksaimnieki atrodas tālu no bioloģiskās ražošanas. Maniem laukiem apkārt ir ļoti daudz bioloģisko saimnieku. Viņi neko neražo. Lai izaudzētu gaļas liellopu, izmanto lopbarībai konvencionālo lopbarību, to brauc pirkt pie manis. Ja ir normāls ražas gads, tā rīkoties nedrīkst. Bioloģiskie ražotāji neuzrāda, kur audzis izbarotais grauds. Nav kontroles bioloģisko lauksaimnieku darbībai! Šie saimnieki dzīvo no dubultā saņemtajiem tiešmaksājumiem. Kamēr viņiem pretim neprasīs normālu produkciju, citādi nemaz nebūs. Redzu, ka viņiem ir jēga audzēt vien rudzus, kas pārņem zāli. Ja būtu papuves, artu nezāles, varētu arī citas kultūras audzēt.
– Vai ZS Kadiķi M. A. varētu darboties bez subsīdijām?
– Mēģinu saimniekot tā, ka iziet pa nullēm ieguldījums pret ienākumu un subsīdijas var ieguldīt saimniecības izaugsmei. Tā vajadzētu būt. Pēdējos divus gadus subsīdijas saimniecību noturēja virs ūdens, paldies, ka tās bija. Kad slapjajā 2017. gadā 200 ha palika nenokulti, nepietika pat ar subsīdijām. Pēdējie divi gadi saimniecībai pamatīgi zāģē. Ceru, šajā gadā varēs elpot. Varēšu īstenot iecerēto meliorācijas projektu.
– Vai Kadiķi M. A. apdrošina sējumus?
– Sākām apdrošināt 2017. gadā un saņēmām minimālu atlīdzību. Pērn saņēmām atlīdzību par krusas postījumiem rapšiem. Patlaban apdrošinām visas platības. Nupat saskāros ar vienu knifiņu. Zirņu šķirnei ‘Clara’, kas pret veldri un krusu bija apdrošināta BTA, noraidīja manu pieteikumu kompensācijas saņemšanai. Augot augi savijās. Lietus noguldīja visu klājienu 8–10 cm attālumā no zemes. Jūlija beigās un augusta sākumā bija lieti un zirņi puva. Guļot slapjumā, tie kļūst nederīgi. Apdrošinātāji atbrauca, pamērīja, vērsa uzmanību, ka zirņi ir gandrīz gatavi. Es esot nedaudz par vēlu pieteicis zaudējumus, zirņiem neesot vajadzīgās attīstības fāzes. Stāstīju, ka zirņi stāvēja kājās un lieti tos noguldīja. Ar kombainu vēl kaut ko pa virsu salasīsim, ja visi zirņi pākstīs nesāks dīgt. Lieli zaudējumi bija. Teicu, ka polisē nekur nav norādes par pieteikuma iesniegšanu atlīdzības saņemšanai konkrētajā gatavības pakāpē.
Šajā pavasarī aļņi sabojāja daļu no rapšu platībām. Faktiski noēda šo kultūru. Eksperti atbrauca brīdī, kad trīs aļņi pie lauka ēda, un nobildēja šo procesu. Teica – vairāk neko nevajag. Daļēji kompensēja man radušos zaudējumus.
Sējumus vajag apdrošināt. Apdrošinu visas kultūras. Iznāk liels naudas ieguldījums, tomēr var mierīgi gulēt. Ja viss sējums ziemā aiziet pa pieskari, vismaz par rudens sējas darbiem un par sēklu atlīdzinās.
– Kā esat iecerējuši attīstīt saimniecību?
– Attīstīsimies tehnikas modernizācijas virzienā. Labā laika kļūst aizvien mazāk, klimats mainās, darbi ir jāveic iespējami ātrāk. Kulšanas sākuma datums mums gan nemainās. Ziemas arī ir.
Saimniecībai ir vajadzīga modernāka tehnika, apsildāmas garāžas un arī moderna glabātava, lai lielās ražas gadā novākto varētu bērt un glabāt zem jumta.
