Kas sajauca prātu un iedēja nepareizās oliņas Antoņinas un viņas domubiedru galvās? Egila Līcīša feļetons 18
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vērpiet dziju, rociet dziļu aku un sargājiet māju, bija teicis “Progresīvo” partijas pārzinis Mārtiņš Kossovičs, uzdodams apakšniekiem vadīt godīgu, vienkāršu, mierpilnu dzīvi viņa prombūtnē. Āre, līderi bija skāris traģiska liktens trieciens, nogāzdams kovida slimības gultā.
It kā vētra brāzusies pāri “Progresīvo” telpām: apmēbelējums izgrūstīts, mantiņas izmētātas, pavards sapostīts, rakstāmgalds nolaistīts ar nezināmas izcelsmes šķidrumu. Pats galvenais – aizvietotāji, kam Mārtiņš bija gan mātes, gan tēva vietā, nav izturējuši nopietno pārbaudi, lauzuši uzticību, pazeminājuši “Progresīvo” godu un cieņu sabiedrības acīs.
Bet par visu no sākuma. Uz “Progresīvo” kuģa bez kapteiņa nav neviena, kas mācētu skatīties kompasā, lasīt kuģniecības žurnālu lociju, noteikt kursu, raugoties zvaigznēs. Tāpēc pastāvīgi sanāk uzsēsties uz sēkļa. Kā šai reizē, kad “Progresīvo” valdes locekles Antoņina Ņenaševa, Dace Kavasa un vēl kāds atbildīgais par darba drošību Sašiņš Kalējs laida papīru uz Rīgas pili, pieprasot prezidentam neizsludināt likumu par valsts aizsardzības mācības iekļaušanu vispārizglītojošo skolu 10.–11. klašu programmās no 2024. gada.
Savādi, teiks lasītāji. Kāpēc atcelt mācību disciplīnu, kura jaunatnē veidos augstāku morāli, ieaudzinās patriotismu un pienākuma cilvēku attieksmi? Kura sagatavos zaļūkšņus puišus un spulgaces meičas prasmēm darboties krīzes situācijās un sniegs karalauka apmācības pamatelementus? Kura nodrošinās mūsu armiju un Zemessardzi ar papildspēkiem apstākļos, kad aiz Latvijas austrumu robežām glūnē varaskārs, impēriski noskaņots kaimiņš.
Tikai Latvijā jauniešiem nav obligāti jāiet kalpot valstij ar ieroci rokā, līdz ar to aizsardzības mācība skolās vismaz ir mēģinājums kaut kādā veidā reizi mēnesī apmācīt jauniešus un dot militārās zināšanas, lai pēc skolu beigšanas viņi – konflikta saasinājumā vai kad te iemaldās “zaļie cilvēciņi” – nestāvētu vaļā muti kā pirmoreiz ar pīpi uz jumta uzkāpuši. Mazākais, lai prastu glābties paši un kādu vēl izglābtu līdzi.
Balsojot Saeimā šīgada 3. decembrī, vienbalsīgi par šādu priekšmetu skolu mācību programmā bija visas frakcijas, pret – nulle deputātu.
Tā kā protesta organizatore Ņenaševa ir bijusī “Saskaņas centra” jaunatnes nodaļā, tad jau viegli izteikt aizdomas, ka, vēršoties pret aizsardzības mācību skolās, tagadējā “Progresīvo” preilene rada draudus nacionālajai drošībai un parāda savu nekompetenci.
Ticamāk, ka pie vainas bija iedomas – esmu miera dūja, gribam radīt pacifistisku sabiedrību, bet tas, protams, neatsver Antoņinas nedraudzēšanos ar veselo saprātu. Nav vajadzīga enigmas šifrējamā mašīna, lai noskārstu progresīvās līderes vēlmi ielaist skolās nevalstiskās organizācijas, kuras gadiem ložņājušas gar lielajiem, gaišajiem skolu namiem, cenšoties tur iebāzt savu snuķi. Ko vērta ir Ņenaševas & Co neapmierinātība ar priekšmeta pasniedzējiem, militārā dienesta profesionāļiem un zemessargiem!
Kara ministrs Artis Pabriks vērtējis: šie sasodītie progresējošie neomarksisti ar savu melnbalto redzējumu. Bruņoto spēku pavēlnieks, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš izbrīnīts novilcis: tā gan ir kukū, prātiņ, nāc mājās partija!
Par “Progresīvo” nostādni ir neizpratnē sabiedrības patriotiskā daļa, no ZZS vēlētāja sākot, līdz pat balsotājiem par kustību “Par”. Partneri Rīgas domes ģimenē zemessargi Ķirsis un Staķis sašutumā novēršas, sastopoties ar nepatriotiski noskaņotiem progresa viesējiem: ko viņi grib, izaudzināt jauniešus par mīkstajiem, memmīšiem un tizleņiem!
Tā kā ārsti neizrādījās bezspēcīgi Kossoviča saslimšanas gadījumā un “Progresīvo” priekšnieku atveseļoja, tad, cerams, vaininieki partijas tēla graušanā kritīs pie mājās pārnākušā Mārtiņa kājām ar solījumiem laboties.