Izmaksu samazināšanai Rīgā pērk mazākus dzīvokļus 4
Jauni, dārgāki, taču mazākas platības dzīvokļi – tā īsumā varētu raksturot aktuālās tendences Latvijas nekustamo īpašumu tirgū, ko spēcīgi iedragā augošās procentu likmes un citas izmaksas.
Mājokļu tirgus patlaban piedzīvo ļoti sarežģītus laikus. Pērnā gada smagākās problēmas – kvalitatīva piedāvājuma trūkumu, inflāciju, augošās EURIBOR likmes un augsto komunālo rēķinu maksu tagad papildinājušas bažas par vecāko namu tehnisko stāvokli. Masu medijos izskanējušās ziņas potenciālajiem pircējiem samazina jau tā nelielo izvēli un liek nopietnāk apsvērt dzīvokļa iegādi kādā no jaunajiem projektiem. Tā kā tajos mājokļu cenas ir pat divreiz augstākas nekā sērijveida dzīvokļiem, izmaksas tiek mazinātas, izvēloties mazāku dzīvojamo platību. Atsakoties no liekiem kvadrātmetriem, jaunie īpašnieki arī cenšas iegrožot rēķinus par apkuri un elektrību.
«Aizvadītajā gadā Rīgas dzīvokļu tirgus kopumā uzrādīja pārsteidzošu stabilitāti, taču uz gada beigām darījumu aktivitāte sāka samazināties. Arī šī gada pirmajos mēnešos darījumu skaits ir netipiski zems, tomēr februārī notika būtiski vairāk darījumu nekā janvāri, iezīmējot optimistiskāku ainu. Vienlaikus jāatzīmē, ka ietekme uz cenām netiek novērota – turpinās mērenas augšupejošās tendences visos segmentos, izņemot sērijveida ēkās,» ar aktualitātēm iepazīstina Cenu Bankas vadītājs Raitis Šīns.
Nekustamā īpašuma tirgus analīzes rīka Cenu Banka apkopotā informācija liecina, ka aizvadītajā gadā vidējā cena par vienu kvadrātmetru Rīgas centra un tam pieguļošo rajonu jaunbūvēs bija par 5% augstāka nekā 2021. gadā, taču darījumu gala summa bija par 10% zemāka. Tas panākts, iegādājoties mājokļus ar mazāku kvadratūru.
Zīmīgi, ka jaunie projekti ir vienīgais segments, kurā pērnā gada laikā darījumu skaits pieaudzis, kamēr visos pārējos pirkumu daudzums samazinājies. Centrā un ap to iegādāti par 18% vairāk jauno dzīvokļu, bet galvaspilsētas nomalēs – pat par 21% vairāk. Tā kā ārpus centra viena kvadrātmetra cena bijusi ievērojami zemāka nekā centrā, attiecīgi 2140 eiro un 2810 eiro, nomalēs vidējā darījuma summa augusi aptuveni līdzīgi kvadrātmetra cenas izmaiņām. Proti, nav novērota tendence iegādāties mazākus dzīvokļus.
«Energoresursu krīze un Rīgas dzīvojamā fonda problemātiskais tehniskais stāvoklis liek potenciālajiem pircējiem pārskatīt prioritātes un skatījumu uz mājokli.
Apzinoties potenciālās problēmas un augstos komunālos maksājumus vecās mājās, pat vidēji turīgi cilvēki sāk nosliekties par labu mājoklim jaunajā projektā, pat ja tas ir mazāks un tālāk no centra nekā sākotnēji gribēts. Dzīvošanā jaunā mājā neapšaubāmi ir patīkamāka un ilgtermiņā atmaksājas uz zemāku apkures un elektrības izmaksu rēķina. Tā kā dzīvoklis jaunā projektā maksās dārgāk nekā vecā mājā, ir ārkārtīgi svarīgi salīdzināt vairākus aizdevuma piedāvājumus un izvēlēties izdevīgāko, jo atšķirīgas procentu likmes dēļ 20 vai 30 gadu laikā samaksātā summa var atšķirties pat par vairākiem tūkstošiem eiro,» rūpīgi pievērsties finansējuma jautājumam mudina Bigbank Latvija vadītājs Edgars Surgofts.
