Izmaksāti miljoni! Kāpēc prēmiju apjoms valsts iestādēs tik ļoti atšķiras? 6
No nulles vairākās iestādēs līdz 2,9 miljoniem eiro – tāda bijusi novērtējuma prēmiju kopsummu amplitūda tiešās valsts pārvaldes iestādēs pagājušajā gadā. Novērtējuma prēmijās, kuras var izmaksāt atkarībā no darbinieka vērtējuma, kopumā pērn iztērēts par 3,98 miljoniem jeb 18,47% vairāk nekā 2023. gadā. Salīdzinot ar novērtējuma prēmiju pieaugumu ministrijās, ko raidījums “Kas notiek Latvijā?” (“KNL?”) analizēja iepriekš, citās iestādēs kopsummā to palielinājums ir vēl straujāks. Atsevišķās iestādēs ir gan būtiski pieaugumi, gan kritumi, bet prēmiju budžeti, rēķinot tos vidēji pret darbinieku skaitu, arvien atšķiras desmitiem reižu, raksta lsm.lv.
“KNL?” analizē no Valsts kancelejas saņemtos datus par 98 tiešās pārvaldes iestādēm visos resoros un 14 ministrijām. Atlīdzības likums nosaka, ka “amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75% no mēnešalgas”, bet attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par darba samaksu paredz, ka darbiniekus un vadītājus var prēmēt reizi gadā līdz 75%, 65% vai 55% apmērā no mēnešalgas, ja novērtējums attiecīgi ir “teicami”, “ļoti labi” un “labi”. Darba izpilde nodarbinātajiem jāvērtē katru gadu, bet iestādes vadītājam – reizi divos gados. Vērtējamo datu atšķirību starp iestādēm var veidot tas, kurā mēnesī veikta vērtēšana, un attiecīgi kalendārā gada ietvaros izmaksātās prēmijas ir gan par aizpērnā, gan pērnā gada vērtēšanu.
Kopsummu topā arvien – VID, “ātrie” un Tiesu administrācija
Novērtējuma prēmiju kopsummas gan pērn, gan 2023. gadā lielākās bija trijās iestādēs. Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kur izmaksāti 2,9 miljoni eiro – gandrīz pusmiljons vairāk nekā gadu iepriekš. Seko Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ar 2,2 miljoniem eiro un pieaugumu, kas ir krietni lielāks par pusmiljonu. Tālāk Tiesu administrācija ar 1,2 miljoniem eiro, bet daudz mazāku pieaugumu pret iepriekšējo gadu.
Valsts pārvaldē lielākajā iestādē – Valsts policijā – novērtējuma prēmiju budžets audzis par teju 150 tūkstošiem eiro, bet lielākais kāpums ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kura gadu iepriekš novērtējuma prēmijas nemaksāja, bet pērn to kopsumma pārsniedza 600 tūkstošus eiro.
Nākamā lielākā kopsumma ir Lauku atbalsta dienestā, taču tur pieauguma pret iepriekšējo gadu nav bijis. Tikmēr Valsts zemes dienestā kopsumma augusi par vairāk nekā 100 tūkstošiem, mainot vietu iestāžu secībā, salīdzinot ar kopsummām 2023. gadā.
Izmaiņas kopsummu secībā ir arī starp valsts sociālās aprūpes centriem “Rīga” un “Kurzeme”, bet nemainīgi augstu ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
3508% pieaugums un 100% kritums
Tikmēr, salīdzinot summas, procentuāli lielākie pieaugumi vai kritumi bijuši citās iestādēs, kur prēmiju kopsummas nav tik lielas kā iepriekš minētajās. Valsts tiesu ekspertīžu birojā kāpums mērāms 3508% apjomā – no 1744 eiro aizpērn uz gandrīz 63 tūkstošiem eiro pērn. Seko Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”, kur kopsumma ir gandrīz seškāršojusies – no 30 tūkstošiem līdz 177 tūkstošiem eiro. Finanšu izlūkošanas dienestā novērtējuma prēmijas ir gandrīz divkārt jeb par 133 tūkstošiem eiro lielākas.
Apskatot lielākos kritumus, jāpiemin Valsts kultūrkapitāla fonds, kur pērn novērtējuma prēmijas nav maksātas vispār, bet 2023. gadā izmaksāti 8267 eiro. Pēc summām izceļas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs – pēc vairāk nekā ceturtdaļmiljona lielām prēmijām aizpērn kopsumma pagājušajā gadā ir mazāka par pusotru tūkstoti eiro. Krietni novērtējuma prēmijas sarukušas arī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā – no vairāk nekā četriem desmitiem tūkstoš eiro uz 2608 eiro.
Novērtējuma prēmiju pērn vispār nav bijis piecās iestādēs – Latvijas Dabas muzejā, Valsts kultūrkapitāla fondā, Augstākās izglītības padomē, Valsts administrācijas skolā, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojā.
Divās iestādēs vidēji katram – vairāk nekā divi tūkstoši eiro
Vēl citāda aina atklājas, analizējot prēmiju apjomu pēc darbinieku skaita un aprēķinot summu vidēji uz vienu darbinieku. Piemēram, VID šī summa nesasniedz 900 eiro, NMPD un Tiesu administrācijā tā ir vēl pāris simtus mazāka.
Tikmēr krietni vairāk nekā divi tūkstoši vidēji ir Finanšu izlūkošanas dienestā un Civilās aviācijas aģentūrā. Vairāk nekā pusotrs tūkstotis – Valsts dzelzceļa administrācijā, nepilns pusotrs tūkstotis – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Konkurences padomē.
Kopumā tūkstoša slieksni vidēji vienam darbiniekam pārsniedz ceturtā daļa iestāžu. Tikmēr Valsts policijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē – tikai ap 150 eiro, bet Valsts robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā mazāk par simtu. Vien pāris desmiti eiro vidējā prēmija ir Nacionālajā vēstures muzejā.
Tas liek secināt, ka, lai gan novērtējuma sistēma visās iestādēs ir vienāda, prēmiju jeb motivācijas apjomi ir ļoti nevienlīdzīgi un, visticamāk, atkarīgi nevis no darba vērtējuma, bet no iestāžu atšķirīgā finansiālā nodrošinājuma.
