Personiskā arhīva foto

“Mēs esam kā elektrolītu piepildīts maiss”. Kā mainīt dzīvi uz biodinamikas ceļa 0

Ar biodinamikas palīdzību ikviens var mainīt savu dzīvi. Tā tikai jāapgūst, jo visa informācija par to, ko mēs varam, jau iepriekš ar ģenētisko kodu ierakstīta mūsu ķermenī. To ir jāiemācās nolasīt un saklausīt – gluži tāpat, kā skolā apgūstam, kas ir alfabēts un ko nozīmē reizrēķins. No 15. līdz 17. septembrim ārsts Sergejs Trosnickis no Krievijas Latvijā vadīs semināru, kurā mācīs ikvienu interesentu ieklausīties sevī un nolasīt, ko tad mūsu organisms mums izpauž un ko lūdz. Sergejs Trosnickis ir neiroplastikas, osteopātijas un biodinamikas meistars, naturopāts, hirudoterapeits, senslāvu un austrumu tehniku pasniedzējs.

Reklāma
Reklāma

Elpot ar visu ķermeni

Kokteilis
5 datumi, kuros dzimst vislielākie egoisti 3
VIDEO. Lizuma puses autoavārijā bojā gājušās meitenes klases audzinātāja: “Visi esam dziļās sērās…” 38
Veselam
Aizmirsti par brīnumdiētām! Pētījums atklāj 6 pavisam vienkāršus noslēpumus efektīvai svara zaudēšanai
Lasīt citas ziņas

To vislabāk saprot tie, kuri kaut reizi mūžā ir ieniruši ar akvalangu, kad elpot var caur vienu vienīgu caurulīti. Visas sajūtas saasinās, un mēs sevi uztveram tā, it kā elpotu ar katru savu šūnu. Biodinamikas jēdziens bija zināms jau pirms mūsu ēras. Grieķu valodā bio ir dzīve un dinamika – kustība. Te gan jāuzsver, ka tā ir pastāvīgi mainīga kustība. Ārsts Sergejs Trosnickis , strādājot ar cilvēka ķermeni, šīs kustības pētījis un iemācījies tās sadzirdēt. Normāli veselam cilvēkam visam viņa ķermenim, arī katrai tā šūnai, ir pastāvīgi jākustas un jāelpo. Ja tā nenotiek, cilvēks savelkas čokurā un slimo. Piemēram, ja mēs mitru ādu pakļaujam saules stariem, tā saraujas un izžūst. Tieši tāpat saraujas un izžūst mūsu audi, ja tie neelpo.

Esam kā elektrolītu piepildīts maiss

Par ķermeņa elpošanas kustības iniciatoru kļūst brīvais cilvēka ķermeņa šķidrums – starpaudu, fasciālais šķidrums. Mūsu ķermenis strādā pēc pneimohidraulikas principa, kur vienlaikus notiek gan šķidruma, gan gaisa kustība. Tas atgādina gāzes-eļļas akumulatora darbību. Vēl mūsos svārstīga ir temperatūra. Par standarta temperatūru uzskata 36,6 pēc Celsija, bet ir vietas, kur tā būs augstāka vai pazemināta.

CITI ŠOBRĪD LASA
Dakteris skaidro – ja mēs pievēršamies procesam kā fizikai, tad cilvēks no zinātnes viedokļa ir ar elektrolītu piepildīts ādas maiss. Šķidrums, kas ir mūsu ķermenī, ja varētu tā teikt, ir elektrolīts, tāds pats, kādu lej akumulatoros, lai sausās vielas nebūtu vairāk, nekā paredzēts. Bet kas notiek ar akumulatoru pretējā gadījumā? Tas uzkarst. Tieši tāpat ceļas cilvēka ķermeņa temperatūra tajā vietā, kur mūsu elektrolītam radies tam nepiemērots blīvums. Kad cilvēka ķermenī rodas vietas ar dažādu elektrolītu blīvumu un dažādu temperatūru, šķidrums automātiski sāk kustēties. Kad esam veseli, katrā no mums notiek dabīga kustība kā jūrā, kad ir bezvējš. Tiklīdz sāk mainīties temperatūras režīms dažādās ķermeņa vietās, šķidrums sāk kustēties un kāpt pāri. Iznāk tā, ka cilvēka ķermenī rodas tādi kā ūdens virpuļi. Proti, šķidruma kustība ir pakļauta parastiem fizikas likumiem. Tā ir hidrodinamika ar savu otro likumu, kas vēstī, ka šķidrums nesaspiežas. Tas jau nozīmē, ka kaut kur mainās elektrolīta šķidruma temperatūra, tas tiecas izplesties vai sarauties. Parasti gan tiecas izplesties, jo saraujas pie stipras atdzišanas. Kad šķidrums izplešas, tas sāk atbīdīt blakus esošo fiziskā ķermeņa struktūru – audus, saistaudus. Orgāni sāk nobīdīties, un tad mēs saņemam signālus sāpju veidā. Tāpēc, ka ikvienā orgānā un katrā saistaudu milimetrā mums ir jutīgās nervu šķiedras. Tā rodas sāpes.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.