Kas un kā mainīsies? Svarīgākās izmaiņas veselības aprūpē 0
2018. gada nogalē virkne grozījumu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā. Dažas izmaiņas jau darbojas, bet citas būs aktuālas no 2019. gada.
Pie ģimenes ārsta
Lai reģistrētos vai pārreģistrētos pie ģimenes ārsta, turpmāk būs jāizmanto vienotā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēma jeb e-veselība vai valsts pārvaldes pakalpojumu portāls www.Latvija.lv.
piemēram, pacientam nav datora ar interneta pieslēgumu.
Ģimenes ārstam savā pacientu sarakstā obligāti būs jāpiereģistrē pacienti, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas ārsta darbības pamatteritorijā (iepriekš reģistrācija tika veikta atbilstīgi pacienta faktiskajai dzīvesvietai), bet pie pacientiem ar psihiskiem traucējumiem nepieciešamības gadījumā būs jādodas arī mājas vizītēs.
Ģimenes ārsta praksē nodarbinātajiem ārsta palīgiem (feldšeriem) un māsām ir tiesības ārstu uzraudzībā izrakstīt pacientiem receptes kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču saņemšanai. Arī elektrokardiogrammas ģimenes ārsta praksē pacientiem varēs veikt daudz biežāk, jo Nacionālās veselības dienests tās apmaksās ne tikai pacientiem ar noteiktām diagnozēm, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām.
Ārpus ģimenes ārsta darba laika saņemt medicīnisko palīdzību pie dežūrārstiem būs vieglāk, jo šiem ārstiem vairs nebūs pienākuma doties mājas vizītēs, izņemot situācijas, kad nepieciešams apliecināt mājas apstākļos mirušas personas nāves faktu.
Ambulatorā palīdzība
Vieglāk būs pārliecināties par cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas klātbūtni. Ja HIV profilakses punktā, kam ir sadarbības līgums ar Slimību profilakses un kontroles centru, veikts asiņu vai siekalu eksprestests un rezultāts vieš aizdomas par inficēšanos, valsts apmaksātu infektologa konsultāciju var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma.
Turpmāk valsts apmaksātus pozitronu emisijas tomogrāfijas/datortomogrāfijas (PET/DT) izmeklējumus ar hematologu konsilija lēmumu varēs veikt arī bērniem un pacientiem ar limfoīdo audu ļaundabīgo audzēju (ne tikai iepriekš noteiktajos gadījumos).
Izmaiņas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā
Pacienta iemaksas jēdziens tagad aizstāts ar terminu “pacienta līdzmaksājums”, kā arī noapaļotas maksimālās vienā ārstēšanas reizē un gada laikā pieļaujamās pacienta līdzmaksājuma summas – attiecīgi 355 un 570 eiro.
No 2019. gada 1. janvāra paredzētas būtiskas izmaiņas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā diennakts stacionāros pacientiem, kuriem nav valsts obligātās veselības apdrošināšanas, tas ir, tiesību saņemt pilnā groza pakalpojumus.
Nacionālās veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga norāda – katru gadījumu, protams, individuāli izvērtēs un noteiks pacienta ārstējošais ārsts.
Ilgstoši slimojošiem cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kas iekļaujas valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā un kuriem ir dorsopātijas, nervu, nervu saknīšu vai pinumu bojājumi, turpmāk būs iespēja saņemt valsts apmaksātus ķirurģiskos, traumatoloģiskos vai rehabilitācijas pakalpojumus. Pilnajā veselības aprūpes pakalpojumu grozā turpmāk būs arī rekonstruktīvās artroskopiskās operācijas.
Endoprotezēšanas ar piemaksu vairs nebūs
No 2019. gada 1. janvāra vairs neveiks lielo locītavu endoprotezēšanu ar 50% apmaksu, novirzot finansējumu 100% valsts apmaksātajai endoprotezēšanai. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca ziņo, ka gaidīšanas rinda ar 50% apmaksu darbosies līdz 2018. gada 31. decembrim, pēc tam tā tiks pārtraukta.
Jāteic, ka rindā uz plānveida lielo locītavu endoprotezēšanu šajā slimnīcā reģistrēti 9923 pacienti. Garas rindas uz šīm operācijām ir arī Madonas slimnīcā – 2225, Rīgas 2. slimnīcā – 2188 un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 1433 pacienti.