Pensijas vecums un apmēri, invaliditātes pabalsti: Kas šogad būtiski mainījies sociālajā jomā? 1
Jaunajā gadā stājušās spēkā izmaiņas sociālajā jomā, kas skar gan pensionārus, gan invalīdus, gan pirmspensijas vecuma cilvēkus. Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš informē par būtiskākajām izmaiņām sociālajā jomā šajā gadā.
Pensijas vecums un apmēri
No šā gada 1. janvāra tiesības uz valsts vecuma pensiju 2020. gadā ir personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 9 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.
Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pensionēties priekšlaikus, t.i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2020. gadā pensionēties priekšlaikus var personas, kas sasniegušas 61 gada un 9 mēnešu vecumu.
Noteikti jauni minimālie vecuma pensijas apmēri, kas atkarīgi no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes 80 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības – 122,69 eiro), kurai atkarībā no personas apdrošināšanas stāža piemēros noteiktu koeficientu.
Personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs tagad ir 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs ir 104 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 159,50 eiro.
Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, tad minimālās vecuma pensijas apmērs ir 120 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 184,04 eiro. Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk, minimālās vecuma pensijas apmērs būs 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 208,57 eiro.
Pabalsti invalīdiem
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanas rezultātā personām ar invaliditāti – no 64 līdz 80 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības – no 106,72 līdz 122,69 eiro) palielināsies minimālās invaliditātes pensijas.
I invaliditātes grupas gadījumā minimālā invaliditātes pensija tagad būs 128 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 196,30 eiro), II invaliditātes grupas gadījumā 112 eiro (ar invaliditāti no bērnības 171,77 eiro), III invaliditātes grupas gadījumā – 80 eiro (ar invaliditāti no bērnības 122,69 eiro).
Uzkrātais kapitāls
Tiem, kuri vēl nav pensijā, bet ir pensiju 2. līmeņa dalībnieki, ir tiesības izvēlēties, kam novirzīt pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, gadījumā ja nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai:
• ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā (tad kapitāls tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju);
• pievienot citas personas pensiju 2. līmenī uzkrātajam kapitālam;
• atstāt mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.
Lai izdarītu savu izvēli, jāiesniedz iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Pensiju 2. līmeņa dalībnieks savu izvēli var mainīt. Ja nebūs izdarījis izvēli, pensijas kapitālu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā.
Mantot varēs 80 procentus no pensiju 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla, kas uzkrāts līdz 2019. gada 31. decembrim, bet 20% pensiju 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla tiks ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā. Mantot nevarēs pensijas kapitālu, kas ir mazāks par 35% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.
Pieprasot vecuma pensiju, pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir jāizdara izvēle – pensiju 2. līmenī uzkrāto pensijas kapitālu apvienot ar pensiju 1. līmeņa kapitālu un saņemt vienu pensiju vai arī iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi paša izvēlētajā dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.
