No 1. janvāra būtiskas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātajiem 5
No 2018. gada 1. janvāra būs spēkā vairāki būtiski grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.
Mainīts MUN apgrozījums
Kā zināms, mikrouzņēmumu nodokli (MUN) var maksāt nodokļu maksātājs, kas ir reģistrējies kā individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, fiziskā persona – saimnieciskās darbības veicējs, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA).
Lai šie nodokļu maksātāji drīkstētu maksāt mikrouzņēmumu nodokli, tiem jāatbilst šādiem kritērijiem:
a) SIA dalībnieki ir fiziskas personas;
b) apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 40 000 eiro;
c) darbinieku skaits nevienu brīdi nav lielāks par pieciem (darbinieku skaitā neiekļauj personu, kura darba attiecību laikā atrodas prombūtnē, tajā skaitā mācību atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas; grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumā; bērna tēvu, adoptētāju vai citas personas, kuras faktiski kopj bērnu, u.c.);
d) SIA valdes locekļi ir tikai mikrouzņēmuma darbinieki;
e) (MUN maksātājs) fiziskā vai juridiskā persona nav personālsabiedrības biedrs.
Jaunums ir tas, ka pagājušajā gadā apgrozījuma robeža bija 100 000 eiro, taču no 1. janvāra tā samazināta līdz 40 000 eiro.
Tikai vienā mikrouzņēmumā
Arī attiecībā uz darbiniekiem, kuri strādā mikrouzņēmumā, ir būtiskas izmaiņas.
No nākamā gada 1. janvāra noteikts, ka fiziskā persona vienlaikus var tikt nodarbināta kā mikrouzņēmuma darbinieks tikai vienā mikrouzņēmumā.
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs – darba devējs, slēdzot darba līgumu, no pretendenta (darbinieka) saņems rakstveida apliecinājumu, ka viņš nav nodarbināts pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Valsts ieņēmumu dienests (VID) nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju mikrouzņēmumā. Pārkāpjot šo normu, no nākamā gada uzņēmums zaudēs MUN maksātāja statusu.
Attiecībā uz mikrouzņēmuma darbiniekiem, kuri būs nodarbināti pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja vēl 2017. gada 31. decembrī, šis nosacījums piemērojams no 2019. gada 1. janvāra. Tādēļ esošie darbinieki var sākt meklēt jaunu darbu visu 2018. gadu.
Savukārt VID līdz 2018. gada 1. februārim Elektroniskās deklarēšanas sistēmā informēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, kuri 2017. gada 31. decembrī nodarbina fiziskas personas, kas strādā arī pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, par minētajiem ierobežojumiem, norādot mikrouzņēmuma darbinieka vārdu, uzvārdu un personas kodu.
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, pretendentu rakstveidā informēs, ka darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ka mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma un ka mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.
Šo informāciju ietvers darba līgumā. Mikrouzņēmumam, kas vēlas no nākamā taksācijas perioda kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, rakstveidā vajadzēs informēt darbiniekus par visām gaidāmajām izmaiņām.
MUN likme
Ir noteikta 15% mikrouzņēmumu nodokļa likme.
Ja mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī pārsniegs piecus darbiniekus vai darbinieks strādās vairākos šādos uzņēmumos, 15% likmei pieskaitīs divus procentpunktus par katru papildus nodarbināto darbinieku vai darbinieku, kurš ir nodarbināts vairākos mikrouzņēmumos. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī būs mainīgs, mikrouzņēmumu nodokļa likmi noteiks pēc lielākā darbinieku skaita konkrētajā ceturksnī, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri nostrādājuši ne mazāk par pusi no atbilstīgā ceturkšņa.
Sociālai apdrošināšanai ieskaitīs 80% no aprēķinātā nodokļa. Ja apgrozījums pārsniegs 52 000 eiro, tad būs jāmaksā 20% no pārsnieguma daļas.
Daži skumīgi secinājumi
Ar likuma grozījumiem par ierobežojumu strādāt vairākos mikrouzņēmumos būtībā tiek pārkāpts Darba likums un Latvijas Republikas Satversme. Saskaņā ar Darba likumu darba attiecības taču regulē tikai šā likuma normas, un likums neaizliedz slēgt darba līgumu ar darba devēju, kas ir MUN maksātājs. Turklāt, ja darba līgums noslēgts ar darbinieku, tad darba devējam nav nekādu tiesību to bez iemesla, kas ir minēti Darba likumā, uzteikt.
Arī Latvijas Republikas Satversme aizstāv cilvēktiesības un nodrošina, ka katram ir tiesības strādāt pēc savām spējām. Satversme neierobežo cilvēka brīvību nodarbinātības jomā. Ierobežojumi attiecas tikai uz darba laiku, kas pārsniedz kritisko robežu un var radīt draudus cilvēka veselībai un dzīvībai (Darba likums, Darba aizsardzības likums). Tas nozīmē, ka šādu ierobežojumu var apstrīdēt LR Satversmes tiesā vai arī vērsties pie tiesībsarga.
Atliek vien secināt, ka likuma grozījuma autori ir rīkojušies nesaudzīgi pret cilvēkiem, kuri novados ar zemu nodarbinātību strādā tikai dažas stundas pie darba devēja, kam ir mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja statuss. Ja šajā novadā cilvēkam darbu piedāvā vēl papildus kāds cits MUN maksātājs uz dažām stundām dienā, tad viņš vismaz varēja iztikt. Bet turpmāk tā rīkoties vairs nevarēs – saskaņā ar MUN likumu būs jāizvēlas viens no piedāvājumiem, kur nedaudz vairāk maksā.
Diemžēl jaunās likuma normas liedz cilvēkam papildus nopelnīt nedaudz vairāk. Vai nu tad jāmeklē darba devējs, kam nav MUN maksātāja statusa (diez vai laukos ir tik plaša izvēle), vai jādomā, kā savu darba dzīvi sakārtot citādi.
Līdzīgas ir arī citu likumu normas, kas ierobežo fiziskas personas tiesības strādāt Latvijā (piemēram, valdes locekļiem, kam atņemtas tiesības būt valdē vai dibināt uzņēmumu). Skaidrs, ka daudzos iedzīvotājos tādas izmaiņas viesīs lielu aizvainojumu. Ar šīm izmaiņām tiek radīti apstākļi, lai vienkārši un godīgi darba darītāji aizbrauktu no Latvijas.
