Internetā 19


Foto – Shutterstock

Stājas spēkā likuma grozījumi cīņai ar televīzijas pakalpojumu nelegālo izplatīšanu internetā

Šodien stājas spēkā grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, lai risinātu televīzijas pakalpojumu nelegālās izplatīšanas internetā problēmu.

Saeima grozījumus Elektronsko plašsaziņas līdzekļu likumā galīgajā lasījumā pieņēma 2016.gada 23.novembrī. Likuma izmaiņas paredz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) kompetenci vērsties pret retranslāciju bez atļaujas saņemšanas.

Grozījumi arī piešķir NEPLP Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā noteiktās uzraudzības iestādes tiesības. Tas dos iespēju NEPLP vērsties pie starpnieka pakalpojuma sniedzējiem, kas nodrošina informācijas uzturēšanas pakalpojumus.

Ja NEPLP konstatē, ka Latvijā audiovizuālās programmas tiek retranslētas bez retranslācijas atļaujas, NEPLP uzliek attiecīgā pakalpojuma sniedzējam tiesisko pienākumu 15 dienu laikā pārtraukt audiovizuālo programmu retranslāciju vai saņemt attiecīgu retranslācijas atļauju. Ja NEPLP noteiktajā termiņā retranslācija netiek pārtraukta, pakalpojuma sniedzējs nesaņem retranslācijas atļauju vai ar NEPLP nepanāk vienošanos par tiesiskā pienākuma izpildes termiņa pagarināšanu, NEPLP īsteno uzraudzības iestādes funkcijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma izpratnē un veic citas normatīvajos aktos paredzētās darbības.

Izstrādājot grozījumus, ņemts vērā, ka ikviens ierobežojums attiecībā uz televīzijas pakalpojumiem ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Ikvienam vārda brīvības ierobežojumam jābūt paredzētam likumā, jāatbilst leģitīmam mērķim un jābūt samērīgam, uzsver likuma izmaiņu autori.

Nelegālo televīzijas pakalpojumu ierobežošanas mērķis ir citu cilvēku tiesību aizsardzība, kā arī valsts un sabiedriskās drošības intereses. Savukārt piekļuves liegšana uzglabātajai informācijai tiek uzskatīta par samērīgāko no risinājumiem, salīdzinot ar bloķēšanu un filtrēšanu.
Jau vēstīts, ka, sākot darbu pie televīzijas pakalpojumu nelegālās izplatīšanas internetā ierobežošanas risinājumiem, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) izveidoja darba grupu, kuras sastāvā bija iekļauti pārstāvji no elektronisko sakaru nozares un valsts institūcijām. Darba grupa secināja, ka jautājums par televīzijas pakalpojumu nelegālas izplatīšanas internetā ierobežošanu ir daudz plašāks par NEPLP kompetenci, tas skar autortiesību un blakustiesību jomu, nelicencētu komercdarbību, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citas nelegālas darbības.

Darba grupa arī secināja, ka primāri NEPLP, Valsts policijai (VP), Valsts ieņēmumu dienestam un citām kompetentajām institūcijām būtu jāvēršas pret Latvijas fiziskajām un juridiskajām personām, kas ar šādu nelegālu pakalpojumu sniegšanu nodarbojas.

VID varēs bloķēt piekļuvi negodprātīgām tīmekļa vietnēm

No šā gada Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs tiesības bloķēt piekļuvi negodprātīgām tīmekļa vietnēm.

Minētās pilnvaras paredzētas Saeimas pieņemtajos grozījumos likumā par VID, par nodokļiem un nodevām un Elektronisko sakaru likumā.
Grozījumi likumos nosaka gadījumus, kādos VID pieņems lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, tāpat noteikta kārtība, kādā tiek atjaunota tīmekļa vietnes darbība, kā arī noteikti gadījumi un kārtība, kādā tiek noteikts domēna “.lv” pārreģistrācijas aizliegums. Tas attieksies uz Latvijā reģistrētajām interneta mājaslapām.

Domēna vārda atslēgšana paredzēta normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos, piemēram, tīmekļa vietne tiek izmantota nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanai, kuras rezultātā nodokļu maksātājam rodas nodokļu saistības Latvijā. Arī gadījumā, ja nerezidentam jeb ārvalstu komersantam saistībā ar tīmekļa vietnes darbību rodas pienākums reģistrēt pastāvīgo pārstāvniecību, bet šis pienākums nav izpildīts, izņemot gadījumu, kad komercreģistrā ir reģistrēta ārvalsts komersanta filiāle, VID būs tiesības pieņemt lēmumu par šā nerezidenta domēna vārda atslēgšanu.

Kā norāda grozījumu autori, Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 1800 interneta veikalu apmēram uz diviem miljoniem iedzīvotāju un vairāk nekā 800 000 iedzīvotāju iepērkas internetā vidēji trīs reizes mēnesī. Papildus šiem veikaliem pastāv arī elektroniskie ziņojumu dēļi, izsoles, kolektīvās iepirkšanās lapas, sociālie mediji un forumi, kuros tiek veikta saimnieciskā darbība. Iespēju pārdot savas preces un pakalpojumus internetā pēdējo divu gadu laikā izmanto aptuveni 10% uzņēmumu. VID dati liecinot, ka Latvijā e-vidē pieaug krāpšanās nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

Līdz šim regulējumā tikai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai bija paredzētas tiesības ierobežot piekļuvi interneta mājaslapām, kurās tiek organizētas nelicencētas azartspēles.

Reklāma
Reklāma
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.