Transports 19
OCTA atlīdzību par automašīnas remontu skaidrā naudā izmaksās 70% apmērā
No šā gada obligāto civiltiesisko transportlīdzekļa apdrošināšanas (OCTA) atlīdzību par automašīnas remontu, ja apdrošinātais to vēlēsies saņemt skaidrā naudā, izmaksās 70% apmērā no apdrošinātāja aprēķinātās summas līdzšinējo 100% vietā.
To paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā.
Grozījumu autori skaidro, ka tas nepieciešams, lai samazinātu tīšu un apzinātu komersanta izvairīšanos no nodokļu nomaksas, veicot bojātās automašīnas remontu. Pēc automašīnas remonta, iesniedzot attiecīgos dokumentus, neizmaksāto summu varēs saņemt.
Kopējo apdrošināšanas atlīdzības summu veido darbaspēka un transportlīdzekļa remontam nepieciešamo rezerves daļu un materiālu izmaksas. Pēc Auto asociācijas datiem, 2014.gadā vidējais krāsošanas un mehāniķu darba īpatsvars bija 30% no tāmes kopsummas, teikts likumprojekta anotācijā.
Atceļ auto nodokli; palielina transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli
No šā gada atcelts vieglo automobiļu un motociklu nodoklis, taču vienlaikus palielinātas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes.
Satiksmes ministrijā skaidro, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes palielinātas, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas, kā arī nepieciešamību kompensēt vieglo automobiļu un motociklu nodokļa atcelšanu.
Vienlaikus paredzēts jaunākiem spēkratiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes diferencēt pēc oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apmēra. Sākotnēji jaunie nosacījumi attieksies uz tām automašīnām, kas no šā gada 1.janvāra tiks reģistrētas Latvijā un to izlaiduma gads būs 2009. un jaunāks. No 2019.gada 1.janvāra tas attieksies uz visiem auto, kas būs jaunāki par 2009.gadu. Savukārt transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pirms 2009.gada, CO2 likmes nepiemēros, un auto īpašnieki turpinās maksāt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pēc līdzšinējās kārtības.
Automašīnām ar CO2 izmešiem līdz 50 gramiem uz kilometru nodoklis nebūs jāmaksā, auto ar izmešiem no 51 līdz 95 gramiem uz kilometru nodokļa likme būs 12 eiro, ar izmešiem no 96 līdz 115 gramiem uz kilometru – 48 eiro, ar izmešiem no 116 līdz 130 gramiem uz kilometru – 84 eiro, ar izmešiem no 131 līdz 155 gramiem uz kilometru – 120 eiro, ar izmešiem no 156 līdz 175 gramiem uz kilometru – 144 eiro, bet ar izmešiem no 176 līdz 200 gramiem uz kilometru – 168 eiro.
Automašīnām ar CO2 izmešiem no 201 līdz 250 gramiem uz kilometru nodeva būs 264 eiro, ar izmešiem no 251 līdz 300 gramiem uz kilometru – 408 eiro, ar izmešiem no 301 līdz 350 gramiem uz kilometru – 552 eiro, bet ar izmešiem virs 350 gramiem uz kilometru – 756 eiro.
Gadījumā, ja ražotājs automašīnai nav norādījis CO2 izmešu daudzumu, nodoklis jāmaksā pēc līdzšinējās kārtības, proti, summējot automašīnas jaudu, motora tilpumu un pilnu masu.
Papildus transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmei no šā gada tiek noteikta likme 300 eiro apmērā tiem vieglajiem automobiļiem, kuriem motora tilpums ir lielāks par 3500 kubikcentimetru (cm3).
Tāpat no šā gada daudzbērnu ģimene par vienu no tās locekļa īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētu transportlīdzekli maksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par attiecīgo kalendāra gadu 50% apmērā.
Izmaiņas arī paredz, ka par transportlīdzekļiem, ar kuriem fiziskā vai juridiskā persona, kas iekļauta Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju datubāzē, veic kravas pašpārvadājumus, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā 25% apmērā.
Ja personas īpašumā vai turējumā ir reģistrēts viens transportlīdzeklis, atvieglojumu par to piemēro, ja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā ir vismaz 5000 eiro. Savukārt, ja personas īpašumā vai turējumā ir reģistrēti vairāki transportlīdzekļi, par pirmo atvieglojumu piemēro, ja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā ir vismaz 5000 eiro, un par katru nākamo transportlīdzekli atvieglojumu piemēro par katriem 70 000 eiro ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas.
Latvijā varēs vadīt ārvalstī reģistrētu automašīnu, ja būs samaksāts nodoklis
No šā gada persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvija, valsts teritorijā varēs vadīt ārvalstī reģistrētu M1 vai N1 kategorijas automobili, ja būs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis.
To paredz Saeimas pieņemtie grozījumi Ceļu satiksmes likumā un Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.
Nodokļa samaksu varēs veikt ar bankas norēķinu karti, izmantojot elektronisko norēķinu sistēmu e-CSDD (pakalpojumu varēs izmantot arī personas, kuras nav reģistrētas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) e-pakalpojumu izmantošanai), kā arī direkcijas nodaļās skaidrā naudā vai ar bankas norēķinu karti.
Nodokļa apmērs par vienu dienu būs 10 eiro, par mēnesi 250 eiro, par sešiem mēnešiem 600 eiro, bet par gadu – 1000 eiro.
Vienlaikus spēku zaudē līdz šim piešķirtās atļaujas dalībai ceļu satiksmē ar ārvalstī pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili. Jaunā kārtība attiecas gan uz ārvalstī pastāvīgi reģistrētu transportlīdzekļu vadīšanu, gan arī uz tādu transportlīdzekļu vadīšanu, kas ārvalstī reģistrēti uz laiku vai saņēmuši tranzīta numura zīmes.
Ārvalstī reģistrētu transportlīdzekli iespējams reģistrēt Latvijā gan pastāvīgi, gan uz laiku. Reģistrējot transportlīdzekli Latvijā uz laiku, ārvalsts reģistrācijas dokumentus un numura zīmes uzglabā CSDD un tos atdod iesniedzējam, kad transportlīdzekli noņem no uzskaites izvešanai no Latvijas.
Nodoklis gan nebūs jāmaksā par transportlīdzekļiem, kuri ir vai tiek reģistrēti diplomātiskās, konsulārās vai starptautiskās organizācijas pārstāvniecības vai tādas personas īpašumā, turējumā vai valdījumā, kurai ir diplomātiskās vai konsulārās privilēģijas.
Tāpat nodokli nevajadzēs maksāt par Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas (darbinieka) vai karavīra īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo ārvalstīs reģistrētu automobili, ja tas reģistrēts valstī, kurā šī persona pilda dienesta vai darba pienākumus.
M1 kategorijas transportlīdzekļi ir mehāniskie transportlīdzekļi, kuri projektēti un būvēti galvenokārt cilvēku un viņu bagāžas pārvadāšanai un kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas. Savukārt N1 kategorijas transportlīdzekļi ir mehāniskie transportlīdzekļi, kas projektēti un būvēti galvenokārt kravu pārvadāšanai, kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas.
Būs ierobežojumi trešās valsts izcelsmes kravu pārvadājumiem uz Krieviju, izmantojot divpusējās atļaujas
No šā gada stājas spēkā ierobežojumi trešās valsts izcelsmes kravu pārvadājumiem uz Krieviju, izmantojot divpusējās atļaujas, aģentūrai LETA pavēstīja Autotransporta direkcijā (ATD).
Izmaiņas Krievijas Transporta ministrijas pavēlē paredz, ka tiks atcelta viena no līdz šim spēkā esošajām iespējām veikt trešās valsts izcelsmes kravu pārvadājumus uz Krieviju, izmantojot divpusējās atļaujas. Ja Latvijas autopārvadātājiem nebūs līdzi papildu dokumentu (iepriekšējā pārvadājuma CMR pavadzīmes vai kravas nosūtītāja vai saņēmēja rīkojums) pārvadātāji trešās valsts izcelsmes kravu, kas pārkrauta oficiāli atzītā Latvijas muitas noliktavā, nevarēs vest, izmantojot divpusējās atļaujas.
”Turpmāk kravu autopārvadājumus, izmantojot divpusējās atļaujas, no Latvijas muitas noliktavām vai citām vietām, kur trešās valsts izcelsmes krava tiek pārkrauta vai apstrādāta, varēs veikt tikai tad, ja pārvadātājs Krievijas kontrolējošajām iestādēm uzrādīs iepriekšējā pārvadājuma CMR pavadzīmi vai tās apstiprinātu kopiju, kurā norādīts konkrētās kravas ceļš līdz vietai, kur tā tikusi iekrauta, vai ja pārvadātājs kontrolei uzrādīs kravas nosūtītāja vai saņēmēja rīkojumu par kravas tālāku transportēšanu. Ņemot vērā izmaiņas Krievijas likumdošanā saistībā ar starptautisko kravu autopārvadājumu kontroli, turpmāk vairs nebūs nepieciešams aktualizēt un nosūtīt Krievijas pusei oficiāli atzīto Latvijas muitas noliktavu sarakstu,” klāstīja direkcijas pārstāvji,
Pēc ATD vēstītā, atbilstoši Krievijas puses paustajam kravas, ko pārvadā ar Latvijas pārvadātājiem piederošiem transportlīdzekļiem, tiek klasificētas kā trešo valstu izcelsmes kravas, ja CMR pavadzīmē norādītais nosūtītājs nav Latvijas rezidents; kravas izcelsmes sertifikātā norādītā valsts nav Latvija; rēķinu izrakstītājs nav Latvijas rezidents; jebkurā citā dokumentā vai uzrakstā uz preces norādīta informācija, kas liecina, ka prece nav ražota Latvijā.
2017.gada Latvijas un Krievijas atļauju kvota starptautisko kravas autopārvadājumu veikšanai ir 4000 universālo atļauju un 100 000 divpusējo/tranzīta atļauju. Patlaban Latvija un Krievija ir apmainījusies ar 80 000 divpusējo un 3500 universālo atļauju, bet atlikušo atļauju apmaiņa paredzēta nākamā gada vidū.
Valsts nodevas likme par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu būs 0,2%
Valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu likme no šodienas pieaug no 0,17% līdz 0,2%, jo ir notikušas regulējamo komersantu loka un apgrozījuma izmaiņas.
Kopējais nodevas ieņēmumu apmērs, salīdzinot ar budžetā plānoto apmēru, nepieaugs.
Atbilstoši likumam “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) darbību finansē no ieņēmumiem, kas gūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu gada likme nedrīkst pārsniegt 0,2% no komersanta sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma iepriekšējā kalendārajā gadā.
Nodevas paaugstināšanas nepieciešamību Ekonomikas ministrija (EM) pamato ar to, ka SPRK samazinās regulējamo komersantu skaits un vienlaikus samazinās regulējamo komersantu apgrozījums, savukārt atsevišķās jomās pieaug SPRK veicamo funkciju apmērs.
Regulēšanas funkciju veikšana, tostarp regulējamo pakalpojumu sniedzēju tarifu izvērtēšana, nodrošina tarifu atbilstību ekonomiski pamatotām izmaksām, tostarp samazinot pakalpojumu tarifus un pakalpojumu sniedzēju apgrozījumu. Piemēram, 2013.gada laikā septiņiem, 2014.gada laikā sešiem un 2015.gada laikā vēl četriem siltumapgādes komersantiem ir apstiprināti samazināti siltumenerģijas gala tarifi. Tā kā piemērotais regulēšanas režīms paredz skaidru siltumapgādes komersantu kurināmā izmaksu noteikšanu atbilstoši kurināmā cenu izmaiņām un vairāk kā 80% no siltumenerģijas apjoma, kas piegādāta par regulētiem tarifiem, tarifs ir piesaistīts dabasgāzes cenas izmaiņām, līdz ar dabasgāzes cenu samazinājumu sarūk arī siltumenerģijas tarifi un regulējamo komersantu apgrozījums. Sagaidāms, ka šī tendence turpināsies 2016.gada laikā.
No 2015.gada 1.janvāra ir atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, kā rezultātā elektroenerģijas tirgotāju apgrozījums par elektroenerģijas piegādēm mājsaimniecībām tiek noteikts, izmantojot piegādātās elektroenerģijas cenas, nevis kā iepriekšējos gados aprēķinos izmantojot saistīto lietotāju elektroenerģijas gala tarifus. Sadales sistēmas operatoru pakalpojumu apgrozījums jau līdz šim bija uzskaitīts atsevišķi, un tirgus atvēršana mājsaimniecībām to nav ietekmējusi. Līdz ar to ir nozīmīgi samazinājies regulējamo pakalpojumu apgrozījums saistībā ar elektroenerģijas piegādēm mājsaimniecībām.
Saistībā ar nesen pieņemtajiem grozījumiem Dzelzceļa likumā 2016.gadā dzelzceļa nozares komersanti vairs neveiks nodevas maksājumus.
Savukārt 2015.gada februārī ir noteikts ūdenssaimniecības nozares komersantu sniegto pakalpojumu minimālais apjoms, kā rezultātā samazinās regulējamo komersantu skaits.
Nozarēs, kur tas tehnoloģiski iespējams, stiprinot konkurenci, palielinās ietekme uz pakalpojumu cenām un samazinās regulēto pakalpojumu apgrozījums. Elektronisko sakaru jomā, ieviešot Eiropas vienoto regulējumu vairumtirgus līmenī, operatoru starpsavienojumu tarifiem noteikta zemāko maksimālo tarifu vērtība, kā rezultātā regulējamo komersantu apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā samazinājies par 18%.
Tajā pašā laikā vairākās jomās SPRK veicamo uzdevumu loks paplašinās un darba intensitāte pieaug.
Saistībā ar papildus pienākumiem, kas noteikti elektronisko sakaru komersantiem atbilstoši 2014.gadā Elektronisko sakaru likumā veiktajiem grozījumiem, SPRK jāuzrauga piekļuves nodrošināšana elektronisko sakaru infrastruktūrai, kā arī jāveic papildu pasākumi, lai novērstu krāpniecību, kas veikta, izmantojot numerāciju.
Noslēdzoties daudziem ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu īstenotiem ūdenssaimniecības modernizācijas projektiem, būtiski palielinās darba apmērs saistībā ar ūdenssaimniecības tarifu projektu izskatīšanu. Tāpēc ir nepieciešams stiprināt SPRK kapacitāti, nodevas paaugstināšanas nepieciešamību pamato EM.
Tāpat pēdējos divos gados būtiski ir pieaudzis un turpmākajos gados turpinās pieaugt veicamo uzdevumu loks saistībā ar dabasgāzes tirgus liberalizāciju. Ir noslēdzies intensīvs darbs pie apjomīgiem grozījumiem Enerģētikas likumā, kas paredz SPRK papildu pienākumus dabasgāzes apgādē, tostarp jaunu dabasgāzes apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku izstrādi, dabasgāzes pārvades sistēmas operatora sertificēšanu, sadales sistēmas operatora atbilstības neatkarības prasībām izvērtēšanu, pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plāna apstiprināšanu, uzraudzību u.c. pienākumus, kas saistīti ar ievērojamu SPRK resursu izmantošanu.
Tādēļ, lai nodrošinātu finanšu resursu pietiekamību pieaugošo regulatīvo funkciju izpildei un sekmētu SPRK spēju kvalitatīvi un pastāvīgi pieaugošā apjomā dinamiskā tirgus attīstības procesā veikt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, valdība nolēma palielināt nodevas apmēru.
Vinjete būs jāmaksā arī par kravas transportlīdzekļiem ar svaru virs 3000 kilogramiem; sodi kļūs lielāki
No šā gada autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti vajadzēs maksāt arī par kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir no 3000 līdz 3500 kilogramiem.
To paredz Saeimas pieņemtie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Līdz šim vinjete bija jāmaksā par kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem.
Turpmāk kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3000 līdz 3500 kilogramiem nodevas dienas likme būs seši eiro, nedēļas likme – 14 eiro, mēneša likme – 28 eiro, bet gada likme – 300 eiro.
Tāpat palielinātas nodevas likmes kravas transportlīdzekļiem, kuru motora izmešu līmenis atbilst EURO 0, EURO I vai EURO II standartam. Šādiem spēkratiem ar pilnu masu no 3500 kg līdz 12 000 kg dienas nodevas likme būs deviņi eiro, nedēļas – 22 eiro, mēneša – 44 eiro, bet gada – 535 eiro.
Savukārt transportlīdzekļu ar pilnu maksu virs 12 000 kg (ne vairāk kā trīs asis), kura izmešu apmērs atbilst EURO 0, EURO I vai EURO II standartam, dienas likme būs 12 eiro, nedēļas 30 eiro, mēneša 61 eiro un gada 611 eiro, bet šādiem spēkratiem ar ne mazāk kā četrām asīm dienas likme būs 12 eiro, nedēļas 51, mēneša 101 eiro un gada likme – 1018 eiro.
Vienlaikus svītrots atbrīvojums no nodevas maksāšanas par transportlīdzekļiem, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem ir atbrīvoti no prasības uzstādīt darba un atpūtas laika reģistrācijas kontrolierīces, kā arī par transportlīdzekļiem, ar kuriem fiziskā vai juridiskā persona, kas ir iekļauta Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju datubāzē vai reģistrēta valsts aģentūrā “Lauksaimniecības datu centrs” kā dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, veic pašpārvadājumus.
Tāpat likuma grozījumi paredz, ka vinjete jāmaksā arī par valsts galvenā autoceļa A12 Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) posma no 124,1. līdz 159,24.kilometram lietošanu, valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka-Ogre posma līdz 19,87.kilometram izmantošanu, kā arī valsts reģionālā autoceļa P80 Tīnūži-Koknese posma līdz 63,6.kilometram lietošanu.
Saeima arī pieņēmusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, palielinot sodu transportlīdzekļu vadītājiem par autoceļu lietošanas nodevas nesamaksāšanu un nosakot, ka par to varēs sodīt arī uzņēmējus. Ja autoceļu lietošanas nodeva nebūs samaksāta, tad autovadītājs varēs tikt sodīts ar naudas sodu no 180 eiro līdz 360 eiro, bet uzņēmums jeb pārvadātājs – ar naudas sodu no 500 eiro līdz 1000 eiro.
Gadījumā, ja nodeva nebūs samaksāta pilnā apmērā, sods autovadītājiem būs no 60 līdz 120 eiro, bet uzņēmumiem no 300 līdz 500 eiro.Līdz šim bija noteikts, ka par valsts galvenā autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta pilnā apmērā, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 40 eiro. Savukārt, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta, transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu 120 eiro.
