Bizness 19
Stājas spēkā grozījumi gada pārskatu sagatavošanas kārtībā
Šodien stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Gada pārskata sagatavošanas kārtība”.
Ministru kabineta noteikumi “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” nosaka gada pārskatu sagatavošanas kārtību budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm.
Noteikumi nosaka gada pārskata veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību, salīdzināšanas veikšanas kārtību, kā arī citas informācijas sniegšanas kārtību.
Noteikumu grozījumi ir izstrādāti ar mērķi nodrošināt konsekventu gada pārskata sagatavošanas principu ievērošanu, Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, veicināt vienotu izpratni pareizai pārskatu veidlapu aizpildīšanai un atvieglot to aizpildīšanu.
Pieaugs MUN likme, tomēr netiks ieviestas obligātās minimālās iemaksas
Šogad palielināsies mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme, tomēr netiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, kā iepriekš bija iecerēts.
Iepriekšējā gada pēdējā darbadienā Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludināja Saeimā pēdējā brīdī pieņemtās izmaiņas mikrouzņēmumu un sociālo iemaksu regulējumā, kas stājas spēkā šodien.
Atbilstoši šīm izmaiņām MUN likme šogad pieaugs līdz 15%, savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro – līdz 12%.
Nosakot MUN likmi 15% apmērā, no 2017.gada 70,4% no MUN ieņēmumiem tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Savukārt ar 2018.gada 1.janvāri sociālajās iemaksās iecerēts novirzīt 80% no MUN ieņēmumiem. Šīs izmaiņas tika veiktas saistībā ar atteikšanos no minimālo sociālo iemaksu ieviešanas.
Regulējums arī nosaka, ka MUN režīms darbosies vēl gadu pēc tam, kad spēkā stāsies jauns regulējums mazajiem uzņēmumiem. Likums vairs neparedz ierobežojumu, ka pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam var līdz 2017.gada 30.jūnijam. Tāpat vairs nav noteikts, ka esošajiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kas vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018.gada 31.decembra, līdz 2018.gada 15.decembrim būs jāreģistrējas par uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju. Tāpat likuma izmaiņas paredz atteikties no nozaru ierobežojuma, kurās var darboties mikrouzņēmumi.
Likums arī uzdod valdībai līdz 2017.gada 1.jūnijam iesniegt Saeimai likumprojektus, kas paredz jauna specializēta vienkāršota nodokļu regulējuma ieviešanu mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, lai aizstātu MUN režīmu.
Savukārt izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un saistītajos likumos paredz atteikties no ieceres par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu 2017.gadā.
Vienlaikus gan valdībai uzdots līdz 1.maijam izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus likumos, kas nosaka sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmērus sociāli apdrošinātām personām ar zemu obligāto iemaksu objektu.
Pērn MUN likme bija 9%, bet šogad to bija iecerēts samazināt līdz 5%, vienlaikus ieviešot minimālās sociālās iemaksas.
Par Valsts kasei laikā neiesniegtu pārskatu iestāsies administratīvā atbildība
Sākot ar šo dienu paredzēta administratīvā atbildība par Valsts kasei laikā neiesniegtu pārskatu, paredz grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību.
Turpmāk varēs sodīt administratīvi, izsakot brīdinājumu vai uzliekot naudas sodu no 14 līdz 17 naudas soda vienībām. Vienas naudas soda vienības vērtība ir pieci eiro.
Finanšu ministrijā norādīja, ka administratīvo pārkāpumu sastāvu aktualitāte ir analizēta, izvērtējot statistikas informāciju par konstatētajiem administratīvajiem pārkāpumiem iepriekšējos gados.
Uzņēmējiem līdz 1.jūlijam jāpielāgojas jaunajām kases aparātu prasībām
Šodien spēkā stājas noteikumi par jaunajām kases aparātu un sistēmu prasībām, kurām uzņēmējiem jāpielāgojas līdz šī gada 1.jūlijam.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem atbilstošo kases aparātu, hibrīda kases aparātu un kases sistēmu lietošana visiem nodokļu maksātājiem, izņemot padziļinātās sadarbības programmas dalībniekus, obligāti jāsāk ne vēlāk kā 2017.gada 1.janvārī.
Tomēr, tā kā uzņēmēju gatavība, pielāgoties jaunajām prasībām, vērtējama kā zema, Valsts ieņēmumu dienests (VID) iepriekš paziņoja par sešu mēnešu pārejas periodu. Tas nozīmē, ka jaunām prasībām atbilstošus kases aparātus un sistēmas jāsāk lietot ar 1.jūliju.
Savukārt padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrā iekļautie nodokļu maksātāji jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošos kases aparātus, hibrīda kases aparātus un kases sistēmas jāsāk lietot ne vēlāk kā 2019.gada 1.janvārī.
Iepriekš jau vēstīts, ka, tuvojoties gada nogalei, pērn strauji pieauga uzņēmumu interese par jauno kases aparātu sertifikāciju, informēja starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānijas “KPMG Baltics” pārstāvji. Kopējā tendence tirgū liecina, ka interese par jauno kases aparātu atbilstības novērtēšanu un sertifikāciju ir palielinājusies dažādu nozaru uzņēmumos.
“KPMG Baltics” kopš pagājušā gada 1.oktobra ir VID atzīta kases aparātu atbilstības novērtēšanas un sertifikācijas institūcija. Atbilstības pārbaudes laikā “KPMG Baltics” veic elektronisko ierīču un iekārtu modeļu, modifikāciju un programmas versijas pārbaudes, lai pārliecinātos par minēto ierīču un iekārtu atbilstību tām noteiktajām tehniskajām prasībām. Pēc kases aparāta atbilstības pārbaudes, saņemot “KPMG Baltics” izsniegtu atbilstības apliecinājumu par atbilstību jaunajām tehniskajām prasībām, VID kases aparātu iekļauj publiski pieejamā nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu vienotajā datu bāzē.
Kā ziņots, jaunās kases aparātu un sistēmu prasības līdz šim kritizēja mazo un vidējo uzņēmēju pārstāvētā organizācija Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), apšaubot šādu prasību nepieciešamību. LTA norādīja arī uz bažām par mazo un vidējo uzņēmumu iespējām investēt jaunu kases aparātu iegādē un uzstādīšanā.
Diplomātiskajam un konsulārajam aparātam atvieglos akcīzes nodokļa piemērošanu un PVN atbrīvojumu
Diplomātiskajam un konsulārajam aparātam atvieglos akcīzes nodokļa piemērošanu un ievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvojumu.
To paredz pērn valdībā apstiprinātie grozījumi kārtībā, kādā piemēro PVN 0% likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), un kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijā iegādātajām akcīzes precēm. Minētie grozījumi stājas spēkā šodien.
Finanšu ministrijā skaidroja, ka, nodrošinot maksimālo alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma iegādes daudzumu, kuram piemēro nodokļu atbrīvojumu vai nodokļu atmaksu, tiks mazināts risks nepamatotai minēto akcīzes preču iegādei bez nodokļiem vai uz nodokļu atmaksas pieprasījumu.
Stājas spēkā jauna alkoholisko dzērienu zuduma normu piemērošanas kārtība
Sākot ar šodienu, mainās alkoholisko dzērienu zuduma normu piemērošanas kārtība, līdz ar to ar izmaiņām jārēķinās komersantiem, kuri ražo, uzglabā un pārvieto alkoholiskos dzērienus atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā, aģentūru LETA informēja Valsts Ieņēmumu dienestā (VID).
Salīdzinot ar pašreizējo kārtību, no 1.janvāra tiek vienkāršota ražošanas procesā radušos zudumu normu noteikšana – ražošanas procesam tiek noteikta viena zuduma norma, kas ietver pilnu ražošanas ciklu, nevis kā tas ir patlaban, kad zuduma norma ir noteikta katram ražošanas posmam atsevišķi.
Tāpat visām alkoholisko dzērienu grupām tiek piemērota vienota zuduma normu piemērošanas kārtība, bet fasētiem alkoholiskiem dzērieniem piemērojamā zuduma norma samazināta no 0,2% uz 0,1%.
Paredzēto grozījumu mērķis ir maksimāli mazināt alkoholisko dzērienu nepamatotu norakstīšanu zudumos katrā to ražošanas posmā, lai nepieļautu iespējamu šādu alkoholisko dzērienu nonākšanu apritē, izvairoties no akcīzes nodokļa nomaksas.
Plašāka informācija par akcīzes nodokļa piemērošanu atrodama VID tīmekļa vietnē “www.vid.gov.lv”.
Komersantiem būs jāmaksā energoefektivitātes nodeva
Šodien stājas spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz ieviest energoefektivitātes nodevu.
Energoefektivitātes nodeva būs 7% apmērā no iepriekšējā kalendārā mēnesī patērētās elektroenerģijas, kas aprēķināta par katru patērēto megavatstundu (MWh), piemērojot “Eurostat” publicēto vidējo pirmā un otrā pusgada elektroenerģijas cenu rūpniecībā par iepriekšējo gadu.
Energoefektivitātes nodevas maksātājs ir komersants, kas uzskatāms par lielo elektroenerģijas patērētāju, kuram elektroenerģijas patēriņš ir lielāks par 500 MWh gadā un kam nav iespējams ieviest energoauditu vai energopārvaldības sistēmu efektīvai energoresursu izmantošanai un realizēt energoresursu ietaupījumu.
Balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētījumu, Ekonomikas ministrija (EM) pieņem, ka energopārvaldības sistēmas ieviešanas minimālās izmaksas ir 3500 eiro vienam mazajam un vidējam uzņēmumam, bet lielajiem uzņēmumiem – vidēji 10 000 eiro.
Ar valsts nodevas apmēru plānots stimulēt, lai komersants būtu ieinteresēts un tam rastos labvēlīgāki apstākļi energoaudita vai energopārvaldības sistēmas ieviešanā nekā šo prasību nepildīšanas gadījumā. Ja komersants nebūs veicis nodevas nomaksu noteiktajā termiņā, par nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu tiks aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05% apmērā par katru nokavēto dienu.
Energoefektivitātes nodevu komersants maksā tikai gadījumā, ja tā elektroenerģijas patēriņš ir lielāks par 500 MWh gadā saskaņā ar sistēmas operatora EM sniegtajiem ikgadējiem komersantu enerģijas galapatēriņa datiem un nav paziņojis par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, vides pārvaldības sistēmas papildināšanu, energoaudita veikšanu, kā arī attiecīgi par plānotajiem vai ieviestajiem energoefektivitātes pasākumiem un enerģijas ietaupījumu.
Ar valsts nodevas noteikšanu plānots novērst nevienlīdzīgas situācijas iespējamību starp tiem komersantiem, kas ir ieviesuši energoauditu vai energopārvaldības sistēmu, un komersantiem, kas to nav izdarījuši. Turklāt fakts, ka ir samaksāta valsts nodeva, nenozīmē, ka komersantam turpmāk nebūs jāpilda nosacījumi. Valsts nodevas noteikšanas būtība nav aizstāt energoaudita vai energopārvaldības sistēmas ieviešanu ar valsts nodevas maksājumu, bet gan stimulēt komersantus energoresursu efektīvākai izmantošanai un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanai.
EM atzīst, ka nodevas apmēra noteikšanā ir ņemts vērā vismazākais iespējamais elektroenerģijas ietaupījuma procents attiecībā pret veicamajiem ieguldījumiem, nodrošinot, piemēram, energopārvaldības sistēmas ieviešanu uzņēmumā, kas tiek uzskatīts par vienu no energoefektivitātes pasākumiem.
Minētā nodeva ir uzskatāma par energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles instrumentu energoefektivitātes pasākumu īstenošanā valstij noteiktā mērķa sasniegšanai, proti, līdz 2020.gadam ietaupīt 9896 gigavatstundas enerģijas galapatēriņa sektoros.
EM norāda, ka noteikumu projekts ietekmē valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu daļu, taču patlaban precīza ietekme uz valsts budžetu nav nosakāma. Tā kā minētā nodeva būs maksājama tikai ar nosacījumu, ka komersantam nav iespējams realizēt normatīvajos aktos noteiktās prasības, patlaban nav precīzi prognozējams komersantu skaits, uz kuriem būtu attiecināms nodevas maksāšanas pienākums.
Veicot provizoriskus ieņēmumu aprēķinus, prognozējams, ka kopējie ieņēmumi no energoefektivitātes nodevas 2017.gadā varētu būt aptuveni 553 140 eiro, 2018.gadā plānotie ieņēmumi varētu būt 2 520 000 eiro apmērā, bet 2019.gadā kopējie ieņēmumi varētu veidot 1 449 000 eiro.
Azartspēļu automāta vai iekārtas identifikācijas numura izsniegšana izmaksās 11,21 eiro
Sākot ar šo dienu azartspēļu automāta vai iekārtas identifikācijas numura izsniegšana izmaksās 11,21 eiro, paredz pērn valdībā atbalstītie noteikumi “Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas sniegtā maksas pakalpojuma cenrādis”.
Noteikumi nosaka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas sniegtā maksas pakalpojuma – azartspēļu automāta vai iekārtas identifikācijas numura izsniegšana – cenrādi un samaksas kārtību.
Azartspēļu automāta vai iekārtas identifikācijas numura izsniegšana izmaksās 11,21 eiro.
Saeimā pieņemtais likums “Par valsts budžetu 2017.gadam” un likums “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas budžetā paredzēti ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 2017.gadā un turpmākajos gados 11 210 eiro apmērā ik gadu.
Stājas spēkā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums
Šodien stājas spēkā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Likuma mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Koncepcijā norādītais sasniedzamais mērķis paredz ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumu un piesaistīt 120 augsti kvalificētus darbiniekus.
Likumā definēts, kas ir jaunuzņēmums, kādas ir tā pazīmes un kādas ir jaunuzņēmumu atbalsta programmas. Atbilstoši likumam jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību.
Likumā paredzētie atbalsta pasākumi ir fiksēts maksājums, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) mēneša galīgs maksājums, ko darba devējs veic par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tas ir maksājums divu minimālo VSAOI apmērā – 2016.gadā tas ir 252,26 eiro, algas apmēram nepārsniedzot 4050 eiro mēnesī. Ja nodarbinātā alga pārsniedz 4050 eiro mēnesī, papildus tiek maksāts solidaritātes nodoklis. Fiksētais maksājums aizstāj VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokli par konkrēto darba
ņēmēju.
Papildus darba ņēmējam plānots pienākums ar darba devēja starpniecību veikt iemaksas VSAOI valsts pensiju apdrošināšanai vai privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā, kas tiek aprēķinātas kā starpība starp darba ņēmēja algotā darbā aprēķināto bruto ienākumu algas aprēķināto VSAOI objektu un veikto fiksēto maksājuma objektu un solidaritātes nodokļa maksājumu minētajam darba ņēmējam. Minētais pienākums iestājas, ja darbinieks piekrīt, ka par to tiek veikts fiksētais maksājums.
Saeimas Preses dienestā aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka jaunais regulējums nosaka – valsts atbalsta programmai varēs pieteikties jaunuzņēmums, kurš ir piesaistījis kvalificēta riska kapitāla investora vismaz 30 tūkstošu eiro ieguldījumu tā pamatkapitālā katrā atbalsta pieteikuma iesniegšanas gadā, tādējādi apliecinot pieteiktās biznesa idejas dzīvotspēju.
Likums arī nosaka jaunuzņēmumu atbalsta programmas piemērošanas termiņu, kā arī ierobežojumus. Noteikts, ka par uzņēmuma dalību valsts atbalsta programmās lems īpaša komisija, kuru apstiprinās Ekonomikas ministrija. Jaunais regulējums nosaka šīs komisijas pienākumus un tiesības, lēmumu pieņemšanas kārtību, kā arī īpaša jaunuzņēmumu reģistra uzturēšanas kārtību. Tāpat likums nosaka jaunuzņēmumu pienākumus un lēmuma pieņemšanas kārtību par uzņēmuma izslēgšanu no atbalsta programmas.
Tehnoloģiju koprades telpas “TechHub Riga” līdzdibinātājs Andris Bērziņš aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums palielinās jaunuzņēmumu dzīvotspēju, jo ļaus tiem samazināt vienu no lielākajām izdevumu grupām – darbaspēka izmaksas. “Līdz ar jaunpieņemto likumu jaunuzņēmumiem, kam ir mērogojams bizness, būs iespēja tieši pirmajos, grūtākajos attīstības gados samazināt savas darbaspēka izmaksas. Lielākai daļai no šiem uzņēmumiem, jo īpaši informācijas tehnoloģiju sfērā strādājošajiem, tieši darba algas ir pati lielākā izmaksa. Rezultātā tiem būs lielāka dzīvotspēja,” skaidroja Bērziņš.
Viņš arī pozitīvi vērtēja kritērijus, kas jāizpilda uzņēmumam, lai kvalificētos atbalsta programmai. “Piesaistītās investīcijas tieši no riska kapitāla fondiem ir viens no kritērijiem, un tas ir tieši tāpēc, ka valstij vajag šo dāsno atbalstu fokusēt uz tiem uzņēmumiem, kas ir parādījuši finanšu investoriem, ka viņu bizness ir ar lielu potenciālu un peļņu nākotnē. Pieeja ir dot dāsnu atbalstu mazākam skaitam uzņēmumiem, kam vislielākā iespēja “izšaut”, nevis visiem pa drusciņ,” skaidroja eksperts.
Vienlaikus Bērziņš pauda nožēlu, ka par kvalificētiem investoriem likuma izpratnē pagaidām nevar kļūt biznesa eņģeļi. “Kopā ar Ekonomikas ministriju centāmies atrast veidus, kā viņus iekļaut, bet tomēr nepārvērst šo nodokļu programmu par plaši izshēmojamu pasākumu, un nevarējām to vēl izdarīt, līdz ar to nākotnē viena no izmaiņām, ko noteikti gribētos redzēt, ir investoru loka paplašināšana, iekļaujot biznesa eņģeļus,” viņš teica.
Stājas spēkā kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumi
Šodien stājas spēkā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumi.
Tie noteic kārtību, kādā kredīta starpnieki un kredīta starpnieku pārstāvji tiek reģistrēti reģistrā un izslēgti no reģistra, reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un to aktualizēšanas kārtību, profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nosacījumus, reģistrācijas valsts nodevas un ikgadējās uzraudzības valsts nodevas apmēru un tās samaksas kārtību. Normatīvs noteic arī kārtību, kādā notiek sadarbība ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī prasības kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem.
Noteikumi paredz, ka kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrāciju reģistrā, izslēgšanu no reģistra un reģistrā iekļautās informācijas aktualizēšanu veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kam ir tiesības arī sniegt norādījumus kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem par darbībām, kas jāveic, lai nodrošinātu darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Kredīta starpnieku un kredīta starpnieka pārstāvi nevarēs iekļaut reģistrā, ja kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis pēdējo triju gadu laikā bijis izslēgts no reģistra par būtiskiem vai sistemātiskiem pārkāpumiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Par būtiskiem uzskatāmi tādi pārkāpumi, kas ietekmējuši plašu patērētāju loku vai radījuši ievērojamu kaitējumu patērētāju ekonomiskajām interesēm. Ar sistemātiskiem pārkāpumiem saprotam pārkāpumi, kas ietekmējuši patērētāju ekonomiskās intereses garākā laika posmā vai veikti atkāroti par to pašu.
Noteikumi paredz, ka reģistrā iekļauj ne tikai ziņas par pašu kredīta starpnieku vai kredīta starpnieku pārstāvi, bet arī par tā darbiniekiem, kas iesaistīti kredīta starpniecības pakalpojumu sniegšanā. Tāpat arī patērētājam būs iespēja noskaidrot, kādus kredīta devējus kredīta starpnieks vai kredītu starpnieku pārstāvis pārstāv, kā arī vai tas darbojas tikai Latvijas teritorijā vai arī citās ES dalībvalstīs. Atbilstoši izstrādātajam regulējumam kredīta starpniekam un kredīta starpnieku pārstāvim ir pienākums sniegt reģistrā iestādei informāciju, ja notikušas izmaiņas reģistrā iekļautajās ziņās.
Plānotais reģistrācijas valsts nodevas apmērs juridiskajām personām ir 1000 eiro, savukārt fiziskām personām – 500 eiro. Ikgadējās uzraudzības valsts nodevas apmērs juridiskajām personām plānots 500 eiro apmērā, fiziskām personām – 250 eiro apmērā. Ieņēmumi no valsts nodevas par kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrāciju plānoti pieņemot, ka reģistrācijai pieteiksies desmit juridiskas personas, attiecīgi veidojot ieņēmumus valsts budžeta 10 000 eiro apmērā, un 20 fiziskas personas, attiecīgi veidojot ieņēmumus valsts budžeta 10 000 eiro apmērā. Ieņēmumi no ikgadējās valsts nodevas par kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju uzraudzību plānoti 10 000 eiro apmērā katru gadu.
EM skaidro, ka noteikumiem būs pozitīva finansiālā ietekme uz patērētājiem, jo uzlabojoties kreditēšanas videi, uzlabosies arī saistību izpildes kvalitāte, kā arī samazināsies to gadījumu skaits, kad patērētājs cieš finansiālus zaudējumus. Noteikumi arī paredz radīt kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrēšanas sistēmu, kas tādejādi palielinās administratīvo slogu tām privātpersonām, kas iesaistītas kredīta starpniecības pakalpojumu sniegšanā. Ņemot vērā patērētājam radīto risku no ilgtermiņa finansiālajām saistībām un to nepildīšanas sekām, šāds slogs ir samērojams ar potenciālajiem ieguvumiem patērētājam un tirgus sakārtošanas nepieciešamību.
Paaugstināsies dabas resursu nodokļa likme atkritumiem un dzeramajam ūdenim
Šodien stājas spēkā grozījumi dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, kas paaugstina šī nodokļa likmi virknei dabas resursu objektu.
Saskaņā ar minētajām izmaiņām DRN turpmāk būs jāmaksā par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai arī tajās hidroelektrostacijās, kuru hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir lielāka par diviem megavatiem.
Grozījumi paredz, ka akmeņoglēm, brūnoglēm un koksam DRN likme no šī gada būs par 15% augstāka, no 2018.gada tā paaugstināsies par 20%, bet no 2019.gada – par 25%. Nodokļa likme netiks paaugstināta kaļķakmenim.
Preču un izstrādājumu iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no polistirola likme tiks palielināta par 41%.
Saskaņā ar grozījumiem likumā no šodienas pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrētiem transportlīdzekļiem nodokļa likme tiks paaugstināta par 38%, savukārt visu veidu riepām nodokļa likme būs divreiz augstāka.
DRN likme tiks palielināta augstas, vidējas un zemas vērtības pazemes ūdeņu, ko izmanto ūdensapgādē, ieguvei attiecīgi par 43%, par 37% un par 29%.
Grozījumi arī paredz, ka DRN atbrīvojumu piešķiršanas administrēšana un lēmuma pieņemšana tiek nodota Valsts vides dienestam, tādējādi samazinot administratīvo slogu, jo tiks nodrošināts, ka visa informācijas apstrāde notiek vienā valsts iestādē.
Turklāt tiks palielinātas nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu. Līdz šim pastāvēja piecas kategorijas – sadzīves atkritumi, kuriem nodokļa likme par tonnas atkritumu apglabāšanu bija 12 eiro, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, kuriem nodokļa likme bija 21 eiro, azbests un bīstamie atkritumi, kuriem nodokļa likme bija 35 eiro, kā arī ražošanas atkritumi, kuriem nodokļa likme par tonnas atkritumu apglabāšanu bija 21 eiro.
Jaunie likuma grozījumi paredz, ka sadzīves atkritumiem un ražošanas atkritumiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem, nodokļa likme par tonnas apglabāšanu 2017.gadā būs 25 eiro, 2018.gadā – 35 eiro, 2019.gadā – 43 eiro un 2020.gadā – 50 eiro. Savukārt bīstamajiem atkritumiem un ražošanas atkritumiem, kas ir uzskatāmi par bīstamiem, nodokļa likme par tonnas apglabāšanu 2017.gadā būs 45 eiro, 2018.gadā – 50 eiro, 2019.gadā – 55 eiro un 2020.gadā – 60 eiro.
Pašvaldība izsniegs licences kartīti taksometram, ja būs veikts sociālo iemaksu avansa maksājumus
No šā gada spēkā stājas regulējums, kas paredz, ka pašvaldība izsniegs licences kartīti taksometram, ja par to būs veikts valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājums.
Satiksmes ministrija skaidro – lai samazinātu ēnu ekonomiku taksometru nozarē attiecībā uz darbaspēka izmaksām, mazinātu konkurences kropļošanu, izmantojot darbaspēka nodokļu nemaksāšanas shēmas, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomes 2016.gada 27.jūnija sēdē tika dots uzdevums ieviest fiksēto darbaspēka nodokļa maksājumu taksometru jomā.
Saeimā 23.novembrī pieņemti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, paredzot ieviest obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu – avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī. Avansa maksājums nebūs atkarīgs no fizisko personu skaita, kuras veiks pārvadājumus ar konkrēto taksometru. Obligāto iemaksu avanss tiks iekasēts par katru mēnesi pirms licences kartītes izsniegšanas – ja nebūs samaksāts avanss, netiks izsniegta licences kartīte un nevarēs veikt pārvadājumus.
Preču un pakalpojumu loterijas turpmāk nedalīs pēc laimesta fonda lieluma
Preču un pakalpojumu loterijas turpmāk vairs netiks dalītas atkarībā no laimesta fonda lieluma, paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā.
Līdz šim likumā bija noteikts, ka bez valsts nodevas samaksas drīkst organizēt loterijas, kuru laimestu fonds nav lielāks par 720 eiro. Taču jaunais regulējums paredz, ka minētās loterijas vairs netiks sadalītas pēc laimesta fonda lieluma, bet komersantiem tiks piemērotas vienādas prasības, lai varētu saņemt loterijas atļauju.
Likuma grozījumi arī paredz noteikt valsts nodevas apmēru 25% apmērā no laimestu fonda, ja loterijas atļaujas saņēmējs ir iesniedzis dokumentus loterijas atļaujas saņemšanai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms paredzētās loterijas norises sākuma vai arī 25% apmērā no laimestu fonda plus 47 eiro, ja loterijas atļaujas saņēmējs ir iesniedzis dokumentus loterijas atļaujas saņemšanai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā vēlāk nekā divus mēnešus pirms paredzētās loterijas norises sākuma, bet ne vēlāk kā 15 dienas pirms loterijas norises sākuma.
Plānots, ka minētie grozījumi likumā šogad budžetā dos papildu 42 418 eiro.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne iepriekš prognozēja, ka 2017.gadā, kad stāsies spēkā grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā, varētu samazināties nelielo loteriju skaits. “Es pieļauju, ka tas samazinās tā saucamo mazo loteriju skaitu. Vienlaikus mēs tiešām redzam, ka arī šajā ziņā komersanti mēģina ietaupīt uz nodokļiem, jo mums ir ļoti daudz loteriju, kuras ir tuvu 720 eiro robežai, proti, balvu fonda vērtība ir 699 eiro vai 715 eiro. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir tikai tādēļ, lai nebūtu jāmaksā valsts nodeva. Īsti godīgi tas nav, jo mūsu darbiniekiem ir jāizskata visi dokumenti neatkarīgi no tā, cik liela vai maza ir loterija. Sūdzības tiek iesniegtas gan par mazām, gan lielām izlozēm, un visas tās ir jāizskata. Līdz ar to ieguldītais darbs ir vienāds, un ir tikai pareizi, ka tagad būs
arī vienādi nosacījumi,” viņa sacīja.
Inspekcijas dati liecina, ka 2016.gada deviņos mēnešos ir izsniegtas 204 atļaujas preču un pakalpojumu loterijām, kuru laimesta fonds nepārsniedz 720 eiro, kā arī 449 apstiprinājumi loterijām, kuru laimesta fonds pārsniedz 720 eiro. Kopējais preču un pakalpojumu loteriju laimestu fonds 2016.gada deviņos mēnešos bija 1,458 miljoni eiro. No tā valsts nodeva aprēķināta 306 tūkstošu eiro apmērā.
Pēc inspekcijas datiem, preču loterijas Latvijā rīko apmēram 220 uzņēmumu, un to skaits pēdējo gadu laikā īpaši nav mainījies.
Stājas spēkā Finanšu instrumentu tirgus likuma grozījumi
Šodien stājas spēkā Finanšu instrumentu tirgus likuma grozījumi, kas paredz jaunas prasības revīzijas komitejām.
Jaunās prasības noteiktas, lai Latvijas likumā ietvertu Eiropas Savienības direktīvas prasības.
Likums papildināts ar jaunām prasībām revīzijas komitejas izveidošanai, paredzot, ka revīzijas komiteja ir koleģiāla institūcija, kuru ievēlē kapitālsabiedrības akcionāru sapulce un kurā ir vismaz trīs locekļi, no kuriem vismaz viens ir padomes (ja tāda ir izveidota) loceklis un pārējie ar kapitālsabiedrības akcionāru sapulces lēmumu iecelti citi locekļi.
Likumā noteikts, ka vairākums no revīzijas komitejas locekļiem ir neatkarīgi, kā arī skaidrots, kādi apstākļi raksturo revīzijas komitejas locekļa neatkarību.
Likums papildināts ar jaunām prasībām revīzijas komiteju locekļu kandidātu izvirzīšanai, ievēlēšanai un atsaukšanai no amata.
Tāpat likums papildināts ar jaunu normu, kas paredzēs atbildību par revīzijas locekļa pienākumu nepildīšanu.
Finanšu instrumentu tirgus likumā arī tiek pārņemtas Eiropas Savienības Nefinanšu direktīvas jaunās prasības.
