Izglītība 19
Izglītības likumā stājas spēkā tā sauktie lojalitātes grozījumi
Šodien stājas spēkā tā dēvētie Izglītības likuma lojalitātes grozījumi, kas nosaka gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus.
Atbalstītie priekšlikumi likuma grozījumiem sīkāk sadala Izglītības likuma 51.pantu, kas nosaka pedagoga vispārīgos pienākumus. Ministrs piedāvāja atsevišķi nodalīt šajā punktā iekļauto pedagoga pienākumu audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, šos pienākumus izceļot jaunā apakšpunktā, kas noteiktu, ka pedagoga pienākums ir “audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai”.
Līdz šim likuma 51.panta otrais punkts paredzēja, ka pedagoga pienākums ir “veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus”.
Šādi priekšlikums nodrošina to, ka tā dēvētie lojalitātes grozījumi Izglītības likumā par iespēju atlaist valstij un Satversmei nelojālus pedagogus attiektos uz jauno likuma panta apakšpunktu, nevis visu punktu kopumā. Tas nozīmē, ka grozījumu kontekstā pedagogi no darba varēs tikt atbrīvoti, ja tie nepildīs savu pienākumu, tostarp “audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai”.
Turpmāk likuma 30.panta ceturtais punkts būs papildināts ar normu, ka par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir ne tikai nevainojama reputācija un kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, bet papildus personai būs jāievēro arī atšķirīgas attieksmes aizliegums. Ar šādu pašu piebildi papildināts likuma 48.pants, kas nosaka, kādas personas ir tiesīgas strādāt par pedagogu.
Tāpat mainīta 30.panta ceturtā punkta pirmās daļas redakcija, nosakot, ka izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālā darbība tiek novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi sešos gados. Lēmumu par izglītības iestādes vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam pieņem, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem. Ja izglītības iestādes vadītāja profesionālā darbība novērtēta neapmierinoši, personai aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu. Novērtēšanas rezultātus var ņemt vērā, veicot izglītības iestādes vadītāja materiālo stimulēšanu.
Likumam pievienota arī minētā panta sestā daļa, tajā paredzot iespēju personai aizliegt ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu, ja Izglītības kvalitātes valsts dienests vai darba devējs konstatē izglītības iestādes vadītāja vai viņa rīcības neatbilstību šā likuma noteiktajām prasībām.
Likumprojekta autore – Izglītības un zinātnes ministrija – skaidro, ka tas izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Likumprojekta mērķi iepriekš minētā kontekstā ir nodrošināt tādas personas darbību, kura spēj pilnvērtīgi un kvalitatīvi mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, pilnībā nodrošinot viņiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un iegūt kvalitatīvu izglītību, samērīgi izglītojamo tiesību un interešu aizsardzības nolūkā ietekmēt izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu un nodrošināt tiesību normām atbilstošu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu, pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm.
Pedagogi tiks vērtēti ar trim kvalitātes pakāpēm
Šodien spēkā stājas grozījumi Izglītības likumā, kas paredz līdz trim samazināt pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpju skaitu.
Rudenī apstiprinātie grozījumi Izglītības likumā paredz samazināt pedagogu kvalitātes pakāpju skaitu no piecām uz trim.
Turpmāk, pamatojoties uz pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtējumu, pedagogam tiks piešķirta viena no trim pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpēm. Pedagoga profesionālās darbības pirmo kvalitātes pakāpi piešķirs izglītības iestāde, saskaņojot ar pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas izglītības iestāde.
Pedagoga profesionālās darbības otro kvalitātes pakāpi piešķirs pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas izglītības iestāde, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, savukārt trešo kvalitātes pakāpi pedagogam piešķirs Izglītības un zinātnes ministrija.
Grozījumos noteikts, ka pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpi apliecinošs dokuments, kas izsniegts līdz 2016.gada 31.decembrim, ir spēkā līdz tajā norādītajam derīguma termiņam. Pedagoga profesionālās darbības trešā, ceturtā un piektā kvalitātes pakāpe, kas piešķirta atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kāds bija spēkā līdz 2016.gada 31.decembrim, tiek pielīdzināta attiecīgi pedagoga profesionālās darbības pirmajai, otrajai un trešajai kvalitātes pakāpei.
Mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmu pedagogiem palielināsies atalgojums
Šodien spēkā stājas grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas, kas paredz, ka mākslas mūzikas un dejas izglītības programmu pedagogiem palielināsies atalgojums.
Ņemot vērā izmaiņas pedagogu darba samaksas kārtībā, Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas” tiks veiktas izmaiņas izglītības programmās pedagogiem vidējo apmaksājamo pedagoģisko likmju skaitā mēnesī uz vienu izglītojamo. Noteikumi papildināti ar valsts budžeta finansējamo izglītojamo skaita noteikšanas kritērijiem.
Grozījumi paredz noteikt, ka pedagogu profesionālās darbības kvalitātes piemaksas no valsts budžeta tiek nodrošinātas tiem izglītības programmās nodarbinātajiem pedagogiem, kuru pedagoģisko likmju apmaksa tiek finansēta no valsts budžeta piešķirtā finansējuma.
Noteikts, ka dotācija tiek piešķirta vienam izglītojamajam, kas vienlaikus apgūst vienu izglītības programmu, tādējādi izslēdzot iespēju, ka valsts budžeta finansējums vienam izglītojamajam dublējas.
Mainīts esošo apmaksājamo pedagoģisko slodžu skaits uz vienu izglītojamo, kā arī noteikts apmaksājamo pedagoģisko slodžu skaits uz vienu audzēkni profesionālās ievirzes izglītības teātra programmā, kas apgūstama paralēli vispārējai vidējai izglītībai, lai nodrošinātu pieejamās kultūrizglītības daudzveidību un starpnozaru saikni.
