Īpašumi 19
Notāriem būs jāziņo VID par mantojumiem, kuri pārsniedz 15 000 eiro
Zvērinātiem notāriem no šodienas būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par katru gadījumu, kad kāds cilvēks manto vairāk nekā 15 000 eiro.
Zvērināta notāra pienākums ir nekavējoties ziņot VID par katru gadījumu, kad tiek mantota nereģistrējama kustama manta (tostarp skaidra nauda), kuras vērtība pārsniedz 15 000 eiro. Notāram arī jānorāda, vai tiek mantota nereģistrējama kustama manta (izņemot skaidru naudu) vai skaidra nauda.
Līdz šim par aizdomīgiem darījumiem VID ziņoja bankas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas noteikti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā – elektroniskās naudas iestādes, pasta komersanti, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības u.c.
Vienlaikus, lai VID rīcībā būtu informācija, vai konkrētais mantošanas gadījums ir attiecināms uz skaidras naudas mantošanu vai uz nereģistrējamas kustamas mantas mantošanu (izņemot skaidru naudu), zvērināts notārs par minēto atsevišķi norādīs informāciju.
VID tīmekļa vietnē publicēs informāciju par ziņojuma veidlapas aizpildīšanas kartību, tajā skaitā sniedzot informāciju zvērinātiem notāriem par ziņojuma veidlapas aizpildīšanas kārtību attiecībā uz mantošanas gadījumiem.
Tāpat no šodienas spēkā stāsies grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot, ka visi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekti, konstatējot aizdomīgu darījumu likuma izpratnē, ziņo arī VID par Latvijas iedzīvotāju aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.
Līdz 2017.gada marta beigām īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā varēs maksāt 1,19 privatizācijas sertifikātus
No šodienas līdz šā gada 31.martam proporcija, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli varēs izmantot privatizācijas sertifikātus, būs 1,19, paredz pērn valdībā lemtais.
Privatizācijas aģentūra ir aprēķinājusi gan mēneša vidējo cenu un darījumu apjomu, gan arī īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu tirgus iepriekšējo 12 mēnešu vidējo cenu attiecību.
Starpniecības sabiedrības no 2015.gada 1.decembra līdz 2016.gada 30.novembrim sniedza ziņas par 22 700 privatizācijas sertifikātu un 1760 īpašuma kompensācijas sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai.
Īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu pārdošanas iepriekšējo 12 mēnešu – no 2015.gada 1.decembra līdz 2016.gada 30.novembrim – vidējās cenas attiecība ir 1,19.
Atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumam Ministru kabinetam vienu reizi ceturksnī jānosaka proporcija, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periods, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju.
Savukārt proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai, šo 12 mēnešu periodu beidzot vienu mēnesi pirms datuma, no kura īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus.
Sākot no 2008.gada 1.aprīļa, Ministru kabinets pa ceturkšņiem ir noteicis proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus.
Pēc līguma noslēgšanas uz svešas zemes varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves
Šodien stājas spēkā izmaiņas likumdošanā, kas nodrošinās iespēju apbūves tiesības ieguvējam uz citai personai piederošas zemes būvēt tikai nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves.
Grozījumi saistībā ar jauna tiesību institūta – apbūves tiesība – ieviešanu stājušies spēkā vairākos saistītājos likumos, kā arī Ministru kabineta noteikumos.
Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība, kas nodrošina iespēju tās ieguvējam – apbūves tiesīgajam – būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai – zemes gabala īpašniekam – piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesības termiņš nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem, un no tās izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.
Apbūves tiesība būs izmantojama vienīgi nedzīvojamo ēku vai inženierbūvju būvniecībai. Līdz ar to zemesgrāmatā nebūs nostiprināma apbūves tiesība un apbūves tiesības izmaiņas attiecībā uz dzīvojamo māju. Minētie grozījumi Civillikumā nepieļauj dzīvojamo ēku būvniecību brīvprātīgā dalītā īpašuma veidā un ir vērsti uz to, lai noteiktu tiesisko regulējumu tiem gadījumiem, kad ekonomiski izdevīgāk ir iegūt zemes apbūves tiesību, nevis iegūt zemi īpašumā ar mērķi to apbūvēt, piemēram, komercdarbības veikšanas nolūkos.
Ar šo regulējumu tiks noteikts, ka būvvalde atsaka izdot būvatļauju vai akceptēt būvniecības ieceri, ja ēkai, kuru būvē, atjauno, restaurē, pārbūvē uz zemesgrāmatā ierakstītas apbūves tiesības pamata, paredz dzīvojamās telpu grupas (telpas) vai maina ēkas vai telpu grupas nedzīvojamo lietošanas veidu uz dzīvošanai atbilstīgu lietošanas veidu.
Kā skaidroja Tieslietu ministrijā, atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem laikposmā no 2012. līdz 2015.gadam ir reģistrētas 8319 nedzīvojamās ēkas un 442 inženierbūves, kas uzceltas uz citām personām piederošiem zemes gabaliem.Tāpat stājas spēkā grozījumi noteikumos par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formām, lai tās pielāgotu apbūves tiesības ierakstīšanai, pārgrozīšanai un dzēšanai, kā arī ar apbūves tiesību saistīto tiesību nostiprināšanai, pārgrozīšanai un dzēšanai zemesgrāmatā.
