Izmaiņas medikamentu kompensācijas sistēmā bronhiālās astmas slimniekiem 0
Patlaban Latvijā valsts kompensējamo medikamentu sarakstā bronhiālās astmas ārstēšanai ir iekļauti tikai oriģinālie inhalācijas preparāti fiksētajās kombinācijās, taču no nākamā gada 1. janvāra tajā plānots iekļaut arī patentbrīvos medikamentus (analogos) inhalācijas preparātus. Tirgū ienāks dažādas jaunas inhalējamās ierīces, taču, kā norāda Latvijas Astmas un alerģijas biedrības vadītāja Rita Paeglīte, to lietošanai slimnieki nav sagatavoti.
“Cilvēkam, kurš nav saskāries ar astmu, visi inhalatori šķiet vienādi, taču tas ir maldīgs priekšstats. Lai apgūtu jauna inhalatora lietošanu un zāles nonāktu tieši elpceļos, paiet ilgāks laiks, vajadzīgas vairākas vizītes pie ģimenes ārsta vai pulmonologa. Taču patlaban to, kādi valsts kompensējamie inhalatori no 1. janvāra būs pieejami aptiekā un kā tie jālieto, nezina pat ārsti,” uzsver Rita Paeglīte. “Bet ko tādā gadījumā no 1. janvāra lai dara slimnieks, kurš aptiekā saņems tādu inhalatoru, ko varbūt nemācēs pat atvērt?” Diemžēl astmas kabinetu, kur to varētu iemācīties, Latvijā ir ļoti maz, un tie neaptver visus pacientus.
Asociētais profesors Alvils Krams uzsver, ka astmas un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) ārstēšanā ir ļoti būtiski iemācīt pacientus pareizi lietot inhalatorus. Pēc pasaulē veiktajiem pētījumiem redzams, ka aptuveni 90% bronhiālās astmas un HOPS slimnieku pulverinhalatorus lieto vismaz daļēji nepareizi. Profesors norāda, ka gados vecākiem pacientiem ir īpaši grūti piemeklēt optimālo vai pat vienīgo derīgo inhalatoru un ir nepieciešams regulāri pārbaudīt astmas un HOPS pacientu inhalatoru lietošanas iemaņas.
Profesors A. Krams stāsta, ka inhalatori ir ar dažādu, nereti pat diametrāli pretēju inhalācijas tehniku, zālēm no atšķirīgiem inhalatoriem ir dažāda depozīcija elpceļos (no 10% līdz 50%), taču tās tiek referencētas. Pēc profesora domām, tā ir kļūdaina rīcība, kas būtu atceļama.
Veselības ministrija un Nacionālais Veselības dienests (NVD), ieviešot pārmaiņas sistēmā, ietaupīs veselības budžeta līdzekļus, kompensējot lētākās zāles, taču astmas (vai HOPS) pacientam, kurš pēc 1. janvāra dosies uz aptieku pēc savām līdz šim lietotajām zālēm, var nākties par tām maksāt vairāk, jo valsts kompensācija tiek rēķināta no lētākās attiecīgās grupas zālēm (references princips). “Turpinot lietot līdzšinējo medikamentu, cenas starpība jāsedz slimajam cilvēkam pašam. Tas nozīmē, ka, lietojot iepriekšējos inhalācijas preparātus, būtiski pieaugs līdzmaksājums par zālēm, ko daudzi slimie cilvēki jau tagad nevar atļauties,” stāsta R. Paeglīte, paredzot, ka daudzi izvēlēsies zāles vienkārši vairs nelietot vai lietos tās mazāk, neregulāri, lai taupītu, vai arī vēlēsies tās apmainīt pret lētākām.
“Tagad Nacionālais veselības dienests uzsver zāļu analoga ražotāja atbildību par ārstu un farmaceitu izglītošanu jauno inhalatoru lietošanā, bet kāpēc kopš vasaras, kad bija skaidrs, ka sistēmā ienāks analogie inhalatori, nekas netika darīts, lai pacientus informētu un laikus sagatavotos pārmaiņām?” jautā biedrības vadītāja un secina: “Jau tad bija jāveido mācību centri, jāizglīto ārsti un farmaceiti, kas prot konsultēt un ieteikt piemērotāko inhalatoru. Ja šādi priekšdarbi netiek veikti, ir apdraudēta vairāku tūkstošu astmas slimnieku tiesības uz kvalitatīvu veselības aprūpi.”
