Izmaiņas, kas radījušas plašu rezonansi. Sociālais dienests – nodokļu nemaksātāju vagars? 13
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība sagatavojusi jaunu pārsteigumu Latvijas iedzīvotajiem un pašvaldībām – no nākama gada, ja personas ienākumi nesasniegs minimālās algas apmēru (500 eiro) un viņi nespēs samaksāt trīs mēnešu laikā pilno minimālo sociālo iemaksu (170 eiro mēnesī), tad šiem cilvēkiem būšot jāvēršas sociālajā dienestā.
Sadarbojoties ar sociālajiem darbiniekiem, autoratlīdzību saņēmēji, pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji varētu tad neveikt pilnu minimālo sociālo iemaksu.
Jaunās izmaiņas, kas šonedēļ jau radījušas plašu rezonansi pašvaldībās un sociālajos dienestos, iekļautas Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos grozījumos likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Tās steigā tiek virzītas apstiprināšanai valdībā, lai ministrijas izstrādāto redakciju tikpat steidzīgi varētu iekļaut kā priekšlikumu pieminētajā likumā otrajam lasījumam Saeimā.
Labklājības ministre Ramona Petraviča pirmdien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes klāstīja, ka sociālais dienests strādāšot ar katru iedzīvotāju, kurš nespēj nomaksāt nodokli, individuāli sniedzot atbalstu, sākot ar pārrunām un līdz pat sadarbībai ar attiecīgajām institūcijām.
“Personai būs arī jāpiedalās pasākumos, konsultācijās, apmācībās. Sociālais dienests reizi ceturksnī sniegs informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), un personai netiks aprēķinātas iemaksas no minimālās algas apmēra,” masu medijiem stāstīja labklājības ministre, un tad arī par šo priekšlikumu pirmo reizi uzzināja sociālie darbinieki.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai šādām personām būs jāreģistrējas kā trūcīgām, ministre teica, ka ne, bet cilvēkam būšot jāsadarbojas ar sociālo dienestu, kas izvērtēšot, vai tiešām viņam nav iespēju vairāk pelnīt, vai arī viņš slēpj savus patiesos ienākumus:
“Ja persona tiešām nevar nopelnīt vairāk, jo apkaimē nav darba vietu vai cilvēkam pietrūkst prasmju, tad viņam varēs piedāvāt iespēju pārkvalificēties, sadarboties ar Nodarbinātības valsts aģentūru.”
Idejas autors ir Finanšu ministrija, bet Labklājības ministrijai tika uzdots izstrādāt likuma labojumus.
Tie, kurus tas skartu, piemēram, radošā inteliģence, vēl cer uz kādiem citiem risinājumiem. Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Inga Brūvere pastāstīja, ka ar finanšu ministru un kultūras ministru patlaban notiekot sarunas par to, kā varētu kompensēt līdz minimālai algai trūkstošo finansējuma daļu, lai nebūtu jādodas pie sociālajiem darbiniekiem.
Liks grābt lapas vai tīrīt grāvjus?
“Vispirms labklājības ministre par šo priekšlikumu informē žurnālistus, un tikai pēc tam atbildīgās amatpersonas vēlas ar mums runāt. Šodien paredzēta saruna ar ministrijas valsts sekretāra vietnieci Janu Muižnieci,” sacīja Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības valdes priekšsēdētāja Ina Behmane, kura ir arī Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” vadītāja.
Viņa uzsver, ka nodokļu nemaksātāji nekad nav bijusi sociālā dienesta mērķa grupa un ka ar šiem cilvēkiem būtu jāstrādā Valsts ieņēmumu dienestam (VID),
kā arī Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA), kurai šai peronu grupai būtu jāmāca uzņēmējdarbība vai jāmotivē mainīt savu nodarbošanos, lai varētu vairāk pelnīt un maksāt nodokļus.
“VID acīmredzot to nespēj panākt, tāpēc tiek izdomāts, ka tagad tas vagars būs sociālais dienests.
No likumiem nepārprotami izriet, ka nodokļu administrēšanas un sociālā nodrošinājuma jomas ir savstarpēji nodalītas, nosakot pašvaldību sociālajiem dienestiem un VID atšķirīgus uzdevumus un piešķirot atšķirīgus tiesiskos pilnvarojumus savu uzdevumu veikšanai,” uzskata I. Behmane.
Viņa norādīja, lai izsekotu nodokļu nemaksātāju finanšu plūsmai, sociālajiem darbiniekiem būtu nepieciešamas zināšanas ne tikai grāmatvedībā, bet arī uzņēmējdarbībā, faktiski ir jābūt augstākajai izglītībai ekonomiskā vai finanšu vadībā.
Labklājības ministre savā paziņojumā minēja, ka personām būs jālīdzdarbojas kopā ar sociālā dienesta darbiniekiem. Ko tas nozīmētu? “Šī līdzdarbība, ņemot vērā normatīvos aktus, nozīmē piedalīšanos sabiedriskajos darbos, piemēram, liekot grābt lapas vai tīrīt grāvjus,” spriež Behmane. Viņas vadītā apvienība darīšot visu, lai šādi likuma grozījumi netiktu pieņemti.
Sociālie darbinieki nav nodokļu administratori
Arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicina nepārvērst sociālos darbiniekus par nodokļu inspektoriem: “Sociālajam dienestam tiks prasīts izvērtēt ekonomiski aktīva iedzīvotāja, proti, pašnodarbinātā un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja ienākumus, pieņemt lēmumu par ienākumu atbilstību noteiktiem kritērijiem, izsniegt izziņu, kuru nodokļa maksātājs iesniegs VSAA.
Bet sociālā dienesta darba pamatbūtība ir atbalsta un palīdzības sniegšana mazaizsargātām cilvēku grupām – trūcīgām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem…”
Ņemot vērā VSAA 2019. gada datus, darba ņēmēju un pašnodarbināto personu, kuru ienākumi nesasniedza minimālo algu, Latvijā ir 111 tūkstoši.
LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte norādīja: “Ja no vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku, kuru ienākumi ir zem minimālās algas, sociālajos dienestos ierodas kaut vai 60 tūkstoši, tad tas ir milzīgs papildu slogs sociālajiem darbiniekiem, kuru jau tā mūsu valstī trūkst.”
Varbūt dienasgaismu neieraudzīs…
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks uzskata: “Ja cilvēks nevar samaksāt nodokli vismaz no minimālās algas, tad viņam tomēr vajadzētu likt izpildīt kaut kādas administratīvas procedūras. Vai tas jādara sociālajam dienestam vai kādai citai institūcijai, tas ir diskutējams jautājums.
Par šiem papildu uzdevumiem būtu arī papildus jāsamaksā. Lēmuma pieņēmējiem tas ir darīts zināms, un viņi to apzinās. Diskusijas turpināsies parlamentā, un var jau būt, ka dienasgaismu šis priekšlikums tā arī neieraudzīs.”
Viedokļi
Rīgas domnieks: “Ministri, gaidiet ciemos sociālos darbiniekus!”
Plānotās likuma izmaiņas asi kritizējis arī Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs, “Progresīvo” valdes pārstāvis Viesturs Kleinbergs.
Viņš medijiem izplatīja paziņojumu, kurā raksta: “Likums nosaka, ka sociālais dienests ir pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem.
Tātad šāds Labklājības ministrijas priekšlikums ir ne tikai nekompetents, bet arī pretlikumīgs.
Sākot darbu Rīgas domē un uzņemoties vadīt Sociālo jautājumu komiteju, es [..] nenojautu, ka man, iespējams, visu Rīgas un arī Latvijas sociālo darbinieku vārdā būs jāiet pie Petravičas kundzes vai uz Saeimas budžeta komisiju un jāstāsta, ka sociālie darbinieki nav nodokļu administratori un sociālos darbiniekus nedrīkst izmantot kā bezmaksas vairogu, lai radītu administratīvus šķēršļus cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ pelna mazāk nekā minimālo algu!
To, ka vienkārši var būt objektīvi apstākļi (jāaudzina bērni, ir invaliditāte, tuvumā nav darba vietu u. c.), kuru dēļ cilvēkiem iznāk pelnīt mazāk, laikam jau nav pat vērts vairs skaidrot, jo diez vai šie, nebaidīšos teikt, nekompetentie tautas ienaidnieki to vispār vēlas saprast. “Cienījamie” ministri, gaidiet ciemos sociālos darbiniekus!”
Premjers: “Visiem strādājošiem jābūt sociāli apdrošinātiem.”
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vakar uzrunā Saeimā pirms debatēm par valsts budžeta projektu arī pievērsās jautājumam par minimālo sociālo iemaksu, pamatojot, kāpēc tāda ideja radusies (fragments no uzrunas): “Ar [Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ ieviestajiem] dīkstāves pabalstiem mēs ātri sapratām vienu lietu – ir ārkārtīgi daudz cilvēku Latvijā, kuri strādā, kuri ir veseli, kuriem nekas nekaiš un kuri pamatā jau neko no valsts arī neprasa.
Viņi strādā, viņi godīgi maksā visus nodokļus, bet, izrādās, viņi nav sociāli apdrošināti. [..] Cilvēkiem, kuri strādā standarta režīmā, ir pilns sociālais nodrošinājums, un valstij bija ļoti viegli viņus identificēt un viņiem palīdzēt. Bet tie pārējie, kas strādā tā sauktajos alternatīvajos režīmos, sāk izkrist sietam cauri.
Un tā mēs bijām spiesti valdībā veltīt sēdi pēc sēdes, atrodot, identificējot cilvēku grupas un izveidojot īpašas atbalsta programmas viņiem.
Tas nav pareizi, ka mēs ļaujam cilvēkiem strādāt un laupīt viņus no sociālās apdrošināšanas. [..]
Pirmkārt, ārpus jebkurām krīzēm paskatīsimies uz to, kas notiks, kad šie cilvēki sasniegs pensijas vecumu. Šobrīd viņiem nekrājas nekāda valsts pensija. Varbūt viens otrs spēj privāti uzkrāt, bet vairums cilvēku to tomēr nespēj, tomēr vajadzēs no valsts. [..]
Otrkārt. Cilvēkiem reizēm ir vajadzīgs valsts atbalsts, kad darbs ir zaudēts, ekonomiskā aktivitāte ir piebremzēta.
Un tāpēc mēs piedāvājam ne no 1. janvāra, bet sešus mēnešus vēlāk, tātad – 8 mēnešus no šodienas – iedibināt to, ko mēs saucam vienkārši par minimālo sociālo iemaksu. Tas nozīmē, ka visi strādājošie būtu vismaz minimāli sociāli apdrošināti. [..]
Nav tā, ka cilvēkiem, kuriem tiešām ir mazi ienākumi, [..] zem 500 eiro mēnesī vidēji, valdība plāno likt maksāt nodokli par naudu, kuras viņiem nav. [..]
Mēs nesodīsim nevienu par to, ka viņš nespēj nopelnīt minimālo algu. Šiem cilvēkiem paredzēts mehānisms, kā viņi varēs turpināt godīgi strādāt un maksāt proporcionālu nodokli.
Un vēl ko mēs gribam novērst. [..] Ir aizdomas, ka ir aptuveni 200 tūkstoši strādājošo, kuriem darba devēji nemaksā pilnu algu legālā veidā. Viņi arī nav pilni sociāli apdrošināti, kaut gan viņi strādā pilna laika ekvivalentu vai reizēm pat vairāk.
Un tur arī ir mehānismi, kā nodrošināt, ka visi strādājošie vienā, otrā, trešajā režīmā – visi būtu segti. Mums ir piedāvāts veids, kā atšķetināt tos cilvēkus, kuri negrib maksāt nodokli, no tiem cilvēkiem, kuri nevar šo nodokli samaksāt.
Bet, ja cilvēks strādā un šo nodokli nevar samaksāt, nav jāuztraucas.”
