Izmaiņas invaliditātes noteikšanā: ko tas nozīmē pacientiem? 0
Invaliditātes noteikšana Latvijā ir sarežģīts un delikāts process, kas saistīts ar cilvēka veselības un darbspējas novērtēšanu, lai saņemtu nepieciešamo atbalstu. Šīs tēma kļūst aktuāla, jo medicīnas sistēma meklē iespējas uzlabot invaliditātes noteikšanas precizitāti, īpaši cīnoties neprecizitātēm un krāpniecības mēģinājumiem. Šajā jautājumā plašu ieskatu sniedza Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadītāja Daina Grabe TV24 raidījumā “Uz līnijas”.
Grabe atzīmēja, ka, lai arī izmaiņas notiek pakāpeniski, tās ir vērstas uz to, lai palielinātu klātienes ekspertīžu skaitu. “Mūsu stratēģiskais mērķis ir palielināt šo klātienes ekspertīžu vizīšu skaitu,” uzsvēra Grabe. Tas ļauj precīzāk novērtēt personas veselības stāvokli un mazināt iespējas manipulācijām ar dokumentiem.
Viņa arī pieminēja, ka tiek veikti pasākumi, lai uzlabotu informētību par invaliditātes noteikšanas procesu gan veselības aprūpes speciālistu, gan sabiedrības vidū. “Notiek semināri ģimenes ārstiem un sociālajiem dienestiem, lai viņi labāk saprastu, kādus dokumentus sagatavot un kad nosūtīt personu uz komisiju,” skaidroja Grabe.
Cīņa pret krāpniecību
Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir cīņa pret krāpniecibu invaliditātes noteikšanas procesā. Grabe atzīmēja, ka šādi gadījumi ir reti, bet tie notiek. Lai mazinātu krāpšanas riskus, tiek uzlabota dokumentu kvalitāte un veikta rūpīgāka to izvērtēšana. “Dokumentu kvalitāte pamazām uzlabojas, taču ne visos gadījumos,” atzina Grabe. “Ja mēs redzam nesakritības, mēs aicinām personu uz klātienes ekspertīzi.”
Uzlabojumi sistēmā
Grabe uzsver, ka tiek veikti vairāki pasākumi, lai uzlabotu invaliditātes noteikšanas procesu. Tiek palielināts klātienes ekspertīžu skaits, kas ļauj precīzāk novērtēt personas veselības stāvokli. Tiek uzlabota informētība, kas nozīmē, ka veselības aprūpes speciālisti un sabiedrība tiek informēti par izmaiņām un prasībām. Notiek aktīva cīņa pret krāpšanu, proti, tiek veikta rūpīgāka dokumentu izvērtēšana un pieņemti pasākumi, lai mazinātu krāpšanas riskus.
