IZM vēl nav noformulējusi viedokli par LU mierizlīguma piedāvājumu Muižnieka lietā 1
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl nav noformulējusi viedokli par Latvijas Universitātes (LU) mierizlīguma piedāvājumu rektora pienākumu izpildītāja Indriķa Muižnieka lietā, aģentūrai LETA norādīja izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) padomniece Ieva Līne.
Vaicāta, vai IZM varētu pieņemt universitātes izstrādāto mierizlīguma piedāvājumu, viņa skaidroja, ka šobrīd pozīcija vēl nav noformulēta, bet līdz ko tā taps, ministrija par to informēs.
Kā vēstīts, 28.augustā Muižnieks kā fiziska persona vērsās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdza noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai. 30.septembrī tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tādējādi valdības ieceltais rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube zaudēja rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.
Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.
Vēlāk gan valdība nolēma pārsūdzēt minēto tiesas nolēmumu.
Attiecīgi Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, līdz ar to valdībai tagad dota iespēja nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Muižnieku.
Valdībai ir tiesības šādus pienākumus noteikt pašreizējam rektora vietas izpildītājam Muižniekam. Tomēr, ja pārsūdzētais rīkojums netiks grozīts, ar 1.decembri tiks atjaunota pārsūdzētā valdības rīkojuma darbība, par rektora vietas izpildītāju ieceļot Straubi.
Tomēr LU ceturtdien nosūtījusi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) mierizlīguma piedāvājumu Muižnieka lietā, prasot atzīt rektora vēlēšanu rezultātus un apstiprināt Muižnieku rektora amatā.
Tiesā patlaban aktuāla ir tikai lieta pēc Muižnieka kā fiziskas personas pieteikuma, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu. Atbilstoši Administratīvas apgabaltiesas sniegtajai informācijai, šajā lietā LU ir atbildētājas statusā.
Arī “PriceWaterhouseCooper Legal” vadošais vecākais jurists un LU pārstāvis tiesā Benno Butulis aģentūrai LETA norādīja, ka LU Muižnieka lietā nav pieteicēja, bet gan atbildētāja statusā, kas gan nav šķērslis piedāvāt valdībai mierizlīgumu.
Piektdien preses konferencē LU prorektore Ina Druviete stāstīja, ka universitātes izstrādātajā mierizlīguma piedāvājumā norādīts – ja valdība atzīs rīkojumu par Muižnieka neapstiprināšanu kā spēku zaudējušu un apstiprinās viņu rektora amatā, tad universitāte, kā arī pats Muižnieks atsauks savus pieteikumus tiesā.
Tāpat mierizlīguma piedāvājums paredz, ka universitāte un Muižnieks apņemas atteikties no tiesībām saņemt mantiskā zaudējuma, personiskā zaudējuma, kā arī morālā kaitējuma atlīdzinājumu, sacīja Druviete.
Prorektore uzsvēra, ka tādā veidā tiktu atrisināta radusies situācija un iestātos stabilitāte, kas veicinātu augstākās izglītības kvalitāti.
Druviete pauda cerību, ka valdība būs atsaucīga un iesaistītās puses sapratīs, ka gadiem ilga tiesvedība nav nevienas puses interesēs un, viņasprāt, ir beidzamais laiks atgriezties pie stabilitātes un savstarpējās sadarbības. Arī LU advokāts uzskata, ka visiem labākais situācijas risinājums ir mierizlīgums.
Savukārt LU Administrācijas juriste Anda Ozola preses konferencē pauda viedokli, ka IZM neinteresējot ne tiesiskums, ne augstākās izglītības reforma, kas, viņasprāt, ir kā aizbildinājums tam, ka ministrija vēršas pret Muižnieku kā privātpersonu.
Tāpat viņa pauda, ka tas ir Muižnieka aizskārums, kas rada tālākas juridiskas konsekvences un, ja Ministru kabinets (MK) nevērtēs tiesas doto iespēju par rektora vietas izpildītāju un nevērtēs LU priekšlikumu par izlīgumu, tas iedibinās neveselīgu administrācijas praksi. Proti, universitātē tiks iecelts vietas izpildītājs “no augšas”, kas nav vēlēta persona un tādā veidā “de facto” LU autonomija, viņasprāt, tiktu iznīcināta.
