IZM valsts sekretāre: Man ir pietiekami plašs redzesloks 0
Ilgstošāka saskarsme ar izglītību Sandai Liepiņai bijusi vien kā skolniecei, mācoties Rīgas Humanitārajā ģimnāzijā, pēc tam studējot Latvijas Universitātē vispirms Juridiskajā, vēlāk – Vēstures un filozofijas fakultātē. Pirmajā iegūta jurista profesionālā kvalifikācija, otrajā – sociālo zinātņu bakalaura grāds.
Vēlāk viņa Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā apguvusi stratēģisko menedžmentu. Par Latvijas augstākās izglītības sistēmu palicis labs iespaids, taču bijis redzams, ka dažos studiju kursos pasniedzējiem nav bijis skaidrs, ko un kā mācīt. Tas arī viens no iemesliem, kāpēc S. Liepiņa nolēmusi, ka maģistra grādu vajadzētu iegūt ārzemēs. Viņa ieguva ASV valdības finansēto Fulbraita stipendiju un 2003. gada vasarā saņēma maģistra grādu sabiedrības vadībā ASV Sirakūzas universitātē. S. Liepiņa uzsver – tieši šajā universitātē šīs jomas maģistra studiju programma ir vadošā pasaulē.
Atgriezusies Latvijā, S. Liepiņa divus gadus tomēr darbojās augstākās izglītības jomā – kopā ar juristi Vinetu Skujenieci un Vidzemes Augstskolas docenti Daci Jansoni izstrādāja publiskās pārvaldes tiesību kursu, kā arī pārvaldības un komunikācijas profesionālo maģistra programmu, ko šajā augstskolā joprojām var apgūt.
Jautāta, vai pārzina pašreizējās izglītības jomas problēmas, S. Liepiņa atbild: “Man ir pietiekami plašs redzesloks.”
Augstu ierēdņu ģimene
S. Liepiņas profesionālā karjera sākās 1997. gada nogalē, kad, vēl nestudējot Juridiskajā fakultātē, viņa kļuva par juriskonsulta palīgu Latvijas Attīstības aģentūrā (LAA). Te S. Liepiņa strādāja līdz 1999. gada maijam, no palīdzes kļūstot par juriskonsultu, kaut gan atbilstoša profesionālā kvalifikācija iegūta vien 2002. gada vasarā. Arī toreizējais aģentūras vadītājs Māris Ēlerts S. Liepiņu, tolaik – Putniņu, pirmkārt atceras kā profesionālu juristi un izsaka izbrīnu par to, ka viņu sadarbības laikā studijas nebija pabeigtas. S. Liepiņa bilst, ka tolaik studentiem bijis iespējams strādāt salīdzinoši augstos un atbildīgos amatos.
Tolaik LAA par investīciju departamenta direktoru strādāja S. Liepiņas vēlākais dzīvesbiedrs Andris Liepiņš, kurš patlaban Ekonomikas ministrijā ir valsts sekretāra vietnieka amatā. Kā zināms, arī Ekonomikas ministriju vada Reformu partijas virzīts ministrs – Daniels Pavļuts.
S. Liepiņa noraida aizdomas, ka viņa vai dzīvesbiedrs būtu saistīti ar Reformu partiju, kā arī apgalvo, ka pirms pieteikšanās konkursā nav bijusi pazīstama ne ar Robertu Ķīli, ne viņa biroja cilvēkiem, taču atklāj, ka profesionāla sadarbība viņai bijusi ar D. Pavļutu.
M. Ēlerts stāsta, ka, jau strādājot aģentūrā, S. Liepiņa iesaistījusies starptautiskos projektos. Pasaules banka (PB) tolaik gatavoja ziņojumu par administratīviem šķēršļiem investīciju piesaistē, un S. Liepiņa organizēja attiecīgās Ministru prezidenta izveidotās darba grupas darbu.
Vēlāk S. Liepiņa kā eksperte darbojās dažādos starptautiskos projektos. PB viņa sāka strādāt 2006. gadā par Eirāzijas un Centrālāzijas reģiona biznesa virziena “Uzņēmējdarbības vide” vadītāju. 2010. gada nogalē konkursa kārtībā ieguva līdzīgu amatu Austrumāzijas un Okeānijas reģionā.
Par vienu no savām pozitīvajām īpašībām S. Liepiņa min lielās darba spējas. Arī M. Ēlerts teic – uzdevumu aģentūrā S. Liepiņai bijis daudz un viņa tikusi ar tiem galā.
Vajag skaidrus uzdevumus
IZM bez valsts sekretāra strādā jau pusgadu, kopš tika atlaists iepriekšējais valsts sekretārs Mareks Gruškevics. Viņa priekštece Kristīne Jarinovska joprojām tiesājas ar IZM par atjaunošanu amatā. Nupat bijusī M. Gruškevica vietniece Inga Štāle pirmās instances tiesā uzvarējusi IZM, apstrīdot savu atlaišanu. Jautāta, vai jūtas omulīgi, nonākot augstā amatā iestādē, kuras daudzi bijušie darbinieki nu ar to tiesājas, S. Liepiņa atbild, ka par šīm peripetijām daudz nezinot un vairāk domājot par turpmāko darbu.
Tāpat S. Liepiņa nevēlas komentēt konkursa uz valsts sekretāra amatu norisi. Izskanējusi informācija, ka S. Liepiņa ieguvusi mazāk punktu nekā pašreizējā IZM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Lauma Sīka, tomēr R. Ķīlis izvēlējies S. Liepiņu. Viņa teic, ka par punktu skaitu neko nezina, taču L. Sīku uzskata par ļoti profesionālu darbinieci.
S. Liepiņa gatava palīdzēt ministram īstenot nozarē nepieciešamās reformas, tomēr pirmais uzdevums būs panākt, lai katram IZM darbiniekam būtu skaidri darbības uzdevumi un mērķi. Neko mainīt ministrijas struktūrā viņa nevēlētos – tā jau esot pietiekami pārskatāma. Lielais darbinieku skaits nebūšot izaicinājums, jo pēdējo gadu laikā S. Liepiņa vadījusi pat 260 cilvēku lielu kolektīvu.
Jaunā valsts sekretāra vietniece atzīst, ka darbs IZM viņai būs izaicinājums arī tāpēc, ka izglītības vadības jomā nav strādāts, taču savā dzīvē pie izaicinājumiem jau pieradusi. Amatam pieteikusies tāpēc, ka Latvijā redz neīstenotu potenciālu, turklāt izglītību uzskata par vienu no svarīgākajām jomām valsts izaugsmē.
Turklāt ģimenē, kurā aug divi pirmsskolas vecuma bērni, nolemts, ka S. Liepiņai jāatgriežas Latvijā. S. Liepiņa vēlas, lai mazie aug kā latvieši, nevis pasaules pilsoņi, lai bērni var iegūt labu izglītību Latvijā.
