IZM sola konsultēties ar Iekšlietu ministriju saistībā ar koledžu statusu 0
Jautājumu par turpmāko valsts pārraudzībā esošo koledžu statusu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēmusi izvērtēt atsevišķā ziņojumā, līdz 30.jūnijam iesniedzot to valdībai, aģentūru LETA informēja IZM.
Ministrijā skaidroja, ka tuvākajā valdības sēdē plānots lemt par uzdevumu IZM sadarbībā ar Kultūras, Labklājības, Veselības un Zemkopības ministrijām sagatavot un līdz jūnija beigām iesniegt valdībā ziņojumu par turpmāku risinājumu saistībā ar koledžu statusu un attīstību profesionālās izglītības iestāžu sistēmā, ievērojot attiecīgās nozares prasības un specifiku nozares cilvēkresursu sagatavošanai.
Savukārt līdz 15.aprīlim IZM sola vienoties ar Iekšlietu ministriju (IeM) par risinājumiem saistībā ar iekšlietu sistēmas koledžu statusu un to attīstību kopējā izglītības iestāžu sistēmā.
LETA jau ziņoja, ka iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iebilldis pret IZM plāniem iekšlietu nozares koledžām atņemt augstākās izglītības iestāžu statusu.
Ministrs uzsver, ka IeM koledžas pēc Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas ir palikušas vienīgās valstī augstākās izglītības iestādes, kuras nodrošina personālu iekšlietu iestādēm, kā arī sniedz iespēju iegūt virsnieku amatiem nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju.
Ministrs uzskata, ka, padarot koledžas par profesionālās izglītības iestādēm, tiktu apzināti grauts to prestižs.
Tāpat Valsts policijai, robežsardzei un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam būs arvien lielākas grūtības ar jaunu un spējīgu darbinieku piesaisti, kas varot atstāt smagas sekas uz valsts drošību.
Iepazīstoties ar IZM plāniem, iekšlietu ministrs neesot radis skaidru atbildi uz jautājumu, kāpēc pastāvošajām un ar darba tirgu cieši saistītajām koledžām būtu jāzaudē augstākās izglītības iestāžu statuss, vienlaikus tām saglabājot iespēju īstenot augstākās izglītības studiju programmas. IeM nesaskata piedāvātās tipoloģijas reformas loģiku un būtiskos ieguvumus.
Saskaņā ar IZM plāniem līdz 2021.gadam ir jānodrošina “bināras augstākās izglītības institūciju tipoloģijas” nostiprināšana, paredzot, ka augstākās izglītības sistēmu veido universitātes un augstskolas.
Plāns paredz, ka pārdefinētajā augstākās izglītības institūciju tipoloģijā neietilps koledžas. Pārdefinējot augstākās izglītības institūciju tipoloģiju, IZM iecerējusi koledžas stiprināt kā profesionālās izglītības iestādes, kurām ir tiesības īstenot īsā cikla augstākās izglītības studiju programmas.
Attiecībā uz koledžas vietu Latvijas izglītības sistēmā, IZM iepriekš norādīja, ka profesionālās izglītības ciešā sasaiste ar darba tirgu izvirza augstas prasības studiju programmām un to īstenotājiem, jo vienlaikus ir jānodrošina gan kvalitatīva teorētisko zināšanu apguve, gan jānodrošina profesijas apguve atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām, tajā pašā laikā jāspēj arī elastīgi reaģēt uz mainīgo pieprasījumu pēc jaunām prasmēm un zināšanām.
Koledžu līdzšinējā darbība ir apliecinājusi ciešu sasaisti ar nozaru organizācijām un spēju reaģēt uz pieprasījumu vidējā līmeņa speciālistu sagatavošanai ar nozaru attīstībai nepieciešamajām kompetencēm, atzīmēja IZM. Turpinot nostiprināt koledžas kā profesionālās izglītības iestādes, tiktu stiprināts profesionālās izglītības prestižs un veidots stabils piedāvājums atbilstoši nacionālajai kvalifikāciju struktūrai, pārliecināta ministrija.
IZM ir izstrādājusi konceptuālā ziņojuma projektu par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu, to paredzēts valdībā skatīt nākamajā otrdienā. Tas būs pamats, kas tiks izmantots nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu un likuma grozījumu sagatavošanai sadarbībā ar nozari un sociālajiem partneriem.
