IZM plāno iepazīstināt ar grozījumiem par treniņu grupās iekļaujamo audzēkņu skaitu 0
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tuvākajā laikā plāno iepazīstināt sporta skolas un federācijas ar sagatavotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par sporta skolu mācību – treniņu grupās iekļaujamo audzēkņu minimālo un maksimālo skaitu, aģentūru LETA informēja IZM Valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Ministrija ir izvērtējusi un apkopojusi sporta federāciju iesniegtos viedokļus par sporta skolu mācību – treniņu grupās iekļaujamo audzēkņu minimālo un maksimālo skaitu, kā arī katrā vecuma posma sasniedzamos rezultātus.
Severs atklāja, ka IZM ir sagatavojusi precizētus priekšlikumus Ministru kabineta noteikumu grozījumiem un pēc saskaņošanas ar federācijām un sporta skolām, atbilstoši normatīvo aktu projektu izstrādāšanas kārtībai, dokumenti tiks virzīti izskatīšanai valdībā.
Jau vēstīts, ka satraukumu šai sakarā pauda Daugavpils Olimpiskā sporta centra valdes loceklis, Latvijas Futbola federācijas klubu sacensību komitejas loceklis Vladimirs Šteinbergs, kurš uzskata, ka IZM rosināto grozījumu Ministru kabineta noteikumos rezultātā reģionos būtu jāslēdz virkne hokeja un futbola skolu.
Pēc Šteinberga paustā, noteikumu izmaiņu projekts paredz minimālā audzēkņu skaita palielinājumu gandrīz visos sporta veidos. Hokejā un futbolā tas prasītu vismaz 16 audzēkņus grupā, kas esot vidēji divas reizes vairāk nekā paredz pašreizējais regulējums.
“No augstāk minētā ir secināms, ka pastāv satraukums par IZM izsūtītajā vēstulē minēto, ka komandu sporta spēļu veidos minimālajam izglītojamo skaitam grupā jāatbilst skaitam, kas nepieciešams, lai pieteiktu komandas dalību spēlē,” reaģējot uz Šteinberga sacīto iepriekš pauda Severs, tomēr IZM ieskatā šāds nosacījums ir pamatojams ar profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas saturu un pašu sporta federāciju apstiprinātajiem sporta veidu noteikumiem un prasībām dalībai sacensībās dažādās vecuma grupās.
Tomēr arī Latvijas Futbola federācija (LFF) pievienojas viedoklim, ka IZM pašlaik rosināto grozījumu Ministru kabineta noteikumos rezultātā reģionos būtu jāslēdz virkne futbola grupu. LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks pauda, ka plānotie grozījumi atstās negatīvas sekas, un tas īpaši var attiekties uz mazajām sporta skolām, kur daudzās pašvaldībās futbola segments var tikt slēgts.
“Apzinot statistiku par, piemēram, Vidzemi un Ziemeļaustrumu reģionu, redzam, ka burtiski visās sporta skolās jaunā kārtība liktu atteikties no futbola. Tāpat tas lielajās pilsētās būtiski ietekmēs treniņu grupu lielumu un treneru skaitu, kas ir nodarbināti profesijā. Cietīs ne tikai statistika, bet arī paši bērni, kuriem ir interese būt futbolā. Samazinoties iespējām komplektēt grupas, arī tiem bērniem, kuri gribētu nodarboties ar futbolu, šāda iespēja, iespējams, būs liegta. Ja ar izmaiņām mērķis ir celt kvalitāti, redzam, ka efekts var būt gluži pretējs. Skaidrs, ka lielajās pilsētās bez sporta skolām ir sporta klubu piedāvājums, bet mazajās pilsētās tieši sporta skolas nodrošina bērniem fizisko aktivitāšu piedāvājumu,” LFF citēja Pukinska teikto.
IZM iepriekš skaidroja, ka minimālā audzēkņu skaita palielināšana konkrētā komandu sporta veidā nevar ietekmēt sporta skolas darbību, jo tikai skola pati var noteikt, cik grupas atvērt, lai izpildītu normatīvos noteiktās prasības.
IZM šogad turpina pērn rudenī sākto darbu, pilnveidojot sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeli. Ministrija skaidroja, ka vienas no rosinātājām izmaiņām saistītas ar minimālā bērnu skaita pārskatīšanu mācību – treniņu grupās, tajā skaitā, komandas sporta spēļu grupās. Pēc ministrijas paustā, lai komandu kvalitatīvi sagatavotu dalībai sacensībās, jau treniņu procesā ir nepieciešams radīt sacensību norisei pietuvinātus apstākļus, vienlaikus samazinot bērnu pārslodzes riskus.
Nosacījumus par minimālo audzēkņu skaitu grupā būtu nepieciešams pārskatīt arī tāpēc, lai nodrošinātu vienotu pieeju grupu komplektēšanai starp grupām dažādos sporta veidos. Piemēram, šobrīd vairākos individuālajos sporta veidos minimālais audzēkņu skaits ir lielāks nekā komandu sporta veidos. Tā, vieglatlētikā grupā jābūt 12 audzēkņiem, bet futbolā – 10 audzēkņiem, savukārt vairākos citos sporta veidos, piemēram, basketbolā un volejbolā, minimālais audzēkņu skaita grupā jau šobrīd ir noteikts tik liels, lai būtu iespēja pieteikt konkrētās komandas dalību spēlē, pauda IZM.
Ministrija atgādināja, ka līdz 2017.gadam arī futbolā minimālais audzēkņu skaits grupā bija noteiks 14 bērni, taču pēc sporta federācijas ierosinājuma tas tika samazināts līdz 10 audzēkņiem grupā. Tā kā futbols ir komandas sporta veids, minimālo audzēkņu skaitu futbolā tiek rosināts palielināt.
Ministrija toreiz uzsvēra, ka jebkurām izmaiņām, ja tādas pieņems, nepieciešamības gadījumā tiks paredzēts pārejas posms, lai sporta izglītības procesā varētu veikt attiecīgas izmaiņas.
Tāpat ministrija vēlējās kliedēt publiskajā telpā izskanējušās bažas, ka diskusijai piedāvātās izmaiņas par minimālo audzēkņu skaitu grupā apdraud vairāku sporta skolu pastāvēšanu, īpaši izceļot futbolu.
