IZM piedāvā ieviest dažādus koeficientus atbilstoši skolēnu skaitam 0
Lai mudinātu pašvaldības sakārtot skolu tīklu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā ieviest vairākus koeficientus atbilstoši skolēnu skaitam izglītības iestādē.
Kā liecina sagatavotais pedagogu atalgojuma reformas modelis, Latvijā gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības iestādēs ir skolēnu skaita ziņā ļoti mazas klases, lai gan princips “nauda seko skolēnam” rosināja pašvaldības sakārtot izglītības iestāžu tīklu. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā un OECD dalībvalstīs.
Novados, kuros ir liels skolu īpatsvars ar mazu skolēnu skaitu tajās, finansējums nav bijis pietiekams, lai nodrošinātu visus atbalsta pasākumus izglītojamiem. Savukārt skolās ar pietiekamu skolēnu skaitu bija iespējams optimāli nodrošināt atbalsta pasākumu skolēniem, kā arī paaugstināt atalgojumu pedagogam par vienu likmi.
Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam kā viens no mērķiem minēts institucionālā tīkla sakārtošana, norādot, ka vispārējā vidējā izglītība (10.-12.klase) pamatā koncentrējama reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros.
Lai rosinātu pašvaldības sakārtot izglītības iestāžu tīklu, IZM piedāvā atšķirīgus koeficientus atbilstoši skolēnu skaitam.
Ja pašvaldību izglītības iestādēs skolēnu skaits 7.-9.klasē un 10.-12.klasē atbildīs ministrijas noteiktajam posma piepildījumam, aprēķinot mērķdotāciju pašvaldībai skolēnu skaitam 7.9-.klasē un 10.-12.klasē, tiks piemērots augstāks koeficients nekā gadījumā, ja noteiktais piepildījums netiks ievērots.
Paredzēts, ka bērnu skaitam pirmsskolas grupās tiks piemērots koeficients 1. Lai veicinātu mazās sākumskolas (1-6.klase) nodrošināšanu tuvāk bērna mājām, IZM 2016./2017.mācību gadā aprēķinās papildu koeficientu 1,25 skolēnu skaitam 1.-6.klasē, ja skolēnu skaits izglītības iestādēs ir 70 skolēni un mazāk (142 izglītības iestādes). Pārejas noteikumos šāda norma noteikta vienu mācību gadu, ļaujot pašvaldībām reorganizēt mazās pamatskolas par sākumskolām. Savukārt 2017./2018. un 2018./2019.mācību gadā plānots, ka paaugstinātu koeficientu aprēķinās gan sākumskolām līdz 70 skolēniem, gan reorganizētām izglītības iestādēm (vidusskola var tik reorganizēta par pamatskolu un, ja skolēnu skaits ir līdz 70 skolēniem, tad, aprēķinot finansējumu pašvaldībai skolēnu skaitam 1.-6.klasē, piemēros koeficientu 1,25).
7.-9.klases skolēnu skaitam paredzēts piemērot koeficientu 1,3. Samazinātu koeficientu – 1 – pielietotu, ja izglītības iestāde neatbilstu IZM noteiktajiem kritērijiem. Novados, kā arī pilsētu novados, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits (vispārizglītojošās dienas skolās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru un mazāk, skolēnu skaits nedrīkstētu būt mazāks par 27. Ikšķiles, Ķekavas, Inčukalna, Babītes, Ādažu, Carnikavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Stopiņu izglītības iestādēs izglītojamo skaits nedrīkst būt mazāks par 48, reģionālās nozīmes pilsētās – ne mazāks par 60 skolēniem, Rīgā un pārējās republikas pilsētās – ne mazāks kā 66 skolēni.
10.-12.klases skolēnu skaitam plānots piemērot koeficientu 1,4, bet koeficientu 1,25 piemērot, ja skolēnu skaits 10.-12.klases posmā katrā izglītības programmā novados, kā arī pilsētu novados, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits (vispārizglītojošās dienas skolās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru un mazāk, ir mazāks par 32 skolēniem. Ikšķiles, Ķekavas, Inčukalna, Babītes, Ādažu, Carnikavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Stopiņu izglītības iestādēs izglītojamo skaits nedrīkst būt mazāks par 48, reģionālās nozīmes pilsētās – ne mazāks par 48 skolēniem, Rīgā un pārējās republikas pilsētās – ne mazāks kā 58 skolēni.
Paaugstinot klašu piepildījumu, IZM ieskatā efektīvāk varēs tikt izmantots piešķirtais finansējums, nodrošinot gan pedagogam augstāku minimālo algas likmi, gan paplašinot atbalsta pasākumus skolēnam.
Kā ziņots, koalīcija piekrita izskatīšanai valdībā virzīt pedagogu atalgojuma reformu. Ministru kabinetā to plānots izskatīt 5.jūlijā, dienu pirms tam to apspriežot Ministru kabineta komitejā. Plānots, ka reforma stāsies spēkā šī gada 1.septembrī.
Pēc sarunām ar Finanšu ministriju, kā arī pašvaldībām par reformai nepieciešamajiem papildu līdzekļiem un finansiālo slogu, ko reforma varētu radīt pašvaldībām, izskatīta iespēja pirmsskolas pedagogiem atalgojumu līdz paredzētajiem 680 eiro par vienu likmi kāpināt divu gadu laikā.
Tas nozīmētu, ka pirmajā reizē pirmsskolas pedagogiem likme kāptu līdz 620 eiro – tas notiktu jau no šī gada 1.septembra. Savukārt noteikto likmes apmēru 680 eiro vērtībā plānots sasniegt pēc gada – 2017.gada 1.septembrī.
