.jpg)
IZM nākamgad plāno izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas modeli 0
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Ministru prezidenta biroja un Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais sadarbības memoranda projekts paredz pedagogu algu pieaugumu nākamajā mācību gadā, taču vienlaikus nākamā gada rudenī plānots izstrādāt un piedāvāt nozarei jaunu finansēšanas modeli, skaidroja IZM pārstāve Anna Kononova.
Sadarbības memoranda projekts starp Ministru prezidentu, IZM, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un Latvijas izglītības vadītāju asociāciju (LIVA) paredz, ka ar 2014.gada 1.septembri tiek paaugstināta vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likme. Pedagogiem ar darba stāžu virs 10 gadiem minimālā likme būs 420 eiro jeb 295 lati, ar darba stāžu no pieciem līdz 10 gadiem – 410 eiro jeb 288 lati, ar darba stāžu līdz pieciem gadiem – 400 eiro jeb 281 lats.
Šo algas pielikumu būs iespējams īstenot ar nosacījumu, ka resursi pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai tiek nodrošināti, nākamgad paredzot papildus valsts budžeta finansējumu 3,6 miljonu latu apmērā, bet 2015. un 2016.gadā – vēl par 10,8 miljoniem latu gadā.
Memoranda projekts paredz, ka līdz nākamā gada 1.septembrim tiks sagatavotas arī normatīvo aktu prasības minimālā skolēnu skaita noteikšanai vispārējās vidējās izglītības klasēs.
Savukārt līdz 2014.gada 1.oktobrim IZM sagatavos un iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā jaunu pedagogu darba samaksas modeli, ievērojot, ka pāreja uz jaunu finansēšanas modeli notiek pakāpeniski, izmantojot pieejamos finanšu resursus vidējā termiņā, kas tiek saglabāti nozarē, neskatoties uz skolēnu skaita samazinājumu, integrējot arī pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmu un tās ieviešanas procesa rezultātā iegūtās piemaksas.
Ar memoranda parakstīšanu tiks nostiprināta vienošanās starp nozari un valdību par pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstinājumu, kas līdz šim ir bijusi galvenā arodbiedrību prasība. Parakstot memorandu, par nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija arī apņemas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nākamā gada rudenī izstrādātu un piedāvātu valdībai un nozarei jaunu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli. Tā mērķis ir padarīt pedagogu algu aprēķinus saprotamus, caurspīdīgus un atbilstošus reālajai situācijai nozarē un valstī, skaidroja Kononova.
Kononova atgādina, ka 2012.gada 1.septembrī par 10% tika paaugstināta vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju, vietnieku un pedagogu zemākā mēneša darba algas likme, savukārt no 2013.gada 1.septembra ir piešķirts papildu valsts budžeta finansējums, lai nodrošinātu piemaksu 8%, 20% un 25% apmērā no pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes tiem pedagogiem, kuri Eiropas Sociālā fonda projektā “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ieguvuši attiecīgi 3., 4., un 5. kvalitātes pakāpi.
Projekts arī nosaka soļus jaunā finansēšanas modeļa virzienā, kuri tiks sperti jau ar 2014.gada 1.septembra – piemaksas pedagogiem, kuri ieguvuši pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas 3., 4. un 5.pakāpi, tiks atsaistītas no algas likmes un vidējās izpeļņas. Arī trešās kvalitātes pakāpi ieguvušajiem pedagogiem piemaksas tiks pārskaitītas kā iezīmētās mērķdotācijas, kas nozīme, ka šīs iezīmētās mērķdotācijas būs izmantojamas tikai piemaksām par 3.kvalitātes pakāpi. Šāda sistēma jau ir ieviesta attiecībā uz piemaksām par 4. un 5, kvalitātes kategoriju.
Savukārt minimālo skolēnu skaita noteikšana vidusskolas klasēs būs pirmais solis lai pilnveidotu valsts skolu tīklu saskaņā ar principu “Jo mazāks bērns, jo tuvāks skola”, nodrošinot, ka sākumskolas visā valstī atrodas pēc iespējas tuvāk skolēnu dzīvesvietām, bet vidusskolas posmā palielinot reģionālās nozīmes vidusskolu un ģimnāziju lomu.
Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadība domā par jaunu protesta akciju rīkošanu, jo ir iestrēgusi vienošanās izstrāde par pedagogu algu palielinājumu turpmākajos gados.
“Viens no variantiem ir neparakstīt memorandu un turpināt prasīt adekvātu algas pielikumu. Tāpat paliek spēkā variants par protesta akcijām, jo faktiski tiek vilcināts laiks. Pašlaik varētu teikt, ka tas tiek darīts no Izglītības un zinātnes ministrijas puses. Budžeta apspriešana iet uz priekšu, bet reāla izkustēšanās memoranda izstrādē nav. Patlaban pedagogi ir ļoti neapmierināti. 15 latu pielikums nozīmē iespēju ģimenei vienreiz ieiet veikalā. Tas ir diezgan smieklīgi,” intervijā sacīja LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Pedagogi neesot mierā, ka sadarbības memorandā nav iezīmēts algu palielinājums 2015. un 2016.gadā. No nākamā gada septembra tiek piedāvāts zemāko pedagogu darba likmi palielināt līdz 295 latiem.
LIZDA gan piedāvā arī otru variantu – valdība paliek pie sava nodrošinājuma, bet lūdz Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) veikt strukturālās reformas, kas ļautu panākt 309 latus par likmi no 2014.gada 1.septembra. Mikiško pārmet, ka ministrija kavējoties sniegt atbildi, vai tas varētu būt iespējams.
Mikiško informēja, ka pirmdien, 14.oktobrī, uz sanāksmi pulcēsies LIZDA padome, lai izskatītu variantus par tālāko rīcību. Viens no variantiem ir rīkot protesta akcijas, bet tam nepieciešams padomes akcepts.
LETA jau ziņoja, ka izglītības un zinātnes darbinieki bija gatavi rīkot protesta akcijas, ja netiks nodrošināts cienīgs darba atalgojums, taču 9.septembrī tika panākta vienošanās strādāt pie sadarbības memoranda, kas iezīmētu pedagogu algu palielināšanos un plānotās reformas turpmākajos gados. Tādējādi bija iecerēts divu nedēļu laikā strādāt pie memoranda izstrādes un ieceres par protestiem tika uz laiku atliktas, taču neapmierinoša rezultāta gadījumā arodbiedrība ir gatava lemt par tālāko rīcību, neizslēdzot protestus.
Pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) ierosinājuma starp IZM, Finanšu ministriju, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju un LIZDA tiek izstrādāts sadarbības memorands. Iecerēts, ka memorands iezīmēs pedagogu algu palielinājumu nākamajos gados un nozarē plānotās reformas. LIZDA tajā vēlas redzēt pedagogu darba samaksas paaugstināšanu 2015. un 2016.gadā. Ministru prezidenta pārstāvis Ints Dālderis (V) iepriekš sacīja, ka šis FM un premjera izteiktais piedāvājums no valsts budžeta nākamajā gadā varētu prasīt 3,5 miljonus latu, bet 2015.gadā – jau 10 miljonus latu.
