IZM lūgs papildu finansējumu pārejai uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolēniem speciālās izglītības programmās 15
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lūgs piešķirt papildu 61 191 eiro pedagogiem, kuri no 1.septembra īstenos speciālās pirmsskolas un pamatizglītības programmas latviešu valodā tiem izglītojamiem, kuri iepriekšējā mācību gadā apguva attiecīgu mazākumtautības izglītības programmu, izriet no IZM sagatavotajiem grozījumiem, kas atkārtoti nodoti ministrijām saskaņošanai.
Papildu finansējums nepieciešams, lai īstenotu Ministru kabineta (MK) noteikumos par pedagogu darba samaksas noteikumiem iecerēto pedagoga zemākā mēneša darba algas likmes paaugstināšanu ar 1.septembri.
Valdības darba kārtībā šonedēļ bija iekļauti grozījumi MK noteikumos “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” un “Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība”. Šo dokumentu izskatīšana tika atlikta līdz nākamajai nedēļai.
Kā skaidroja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), patlaban jau ir panākta konceptuāla vienošanās ar Finanšu ministriju (FM) par to, kur rast papildus nepieciešamo finansējumu pedagogiem, kuri strādās ar mazākumtautību skolēniem, kuri izglītības saturu 1., 4. un 7.klasē pilnībā apgūs latviešu valodā. Tomēr ministrija vēl turpināja veikt aprēķinus par piemaksām nepieciešamo finansējumu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdes protokolam, lai nodrošinātu pāreju uz obligāto izglītību tikai latviešu valodā kā mērķdotācijas pašvaldībām tika piešķirts papildu finansējums 138 092 eiro 2023.gadam, 484 572 eiro 2024.gadam un 704 892 eiro 2025.gadam, nodrošinot pedagogu, kuri īsteno speciālās izglītības programmu mazākumtautību izglītojamiem, darba samaksu.
2023./2024.mācību gadā tiek plānotas papildus 159,69 pedagogu likmes vispārējā pamatizglītībā un 108,6 pedagogu likmes pirmsskolas izglītības programmās.
IZM atzīmēja, ka izglītojamo dažādā latviešu valodas prasmes līmeņa dēļ pedagogiem no šī gada 1.septembra var nākties strādāt lingvistiski ļoti neviendabīgā vidē. Ir būtiski izglītības iestādēs nodrošināt papildu atbalsta personālu – pedagoga palīgus, pagarinātās dienas grupas skolotājus un logopēdus, teikts noteikumu projektā.
Izglītības iestādei būs iespēja izvērtēt izglītojamam nepieciešamo individuālo atbalstu un to sniegt konkrētajā mācību stundā vai pagarinātajā dienas grupā. Atbilstoši izglītojamo vajadzībām, izglītības iestādes vadītājam būs jāizvērtē, vai atbalstu izglītojamiem nodrošinās iestādē esošie pedagogi, vai būs nepieciešams piesaistīt papildu pedagoģiskos resursus. Piemēram, viena mācību priekšmeta pedagogs, ja šim pedagogam nav noteikta 40 stundu slodze nedēļā, varēs sniegt atbalstu izglītojamam citā mācību priekšmetā, tajā laikā, kad pedagogam nav kontaktstundas, saglabājot kopējo darba slodzes sadalījumu atbilstoši Pedagogu darba samaksas noteikumos noteiktajam pedagoga darba slodzes sadalījumam nedēļā no 1.septembra.
Pedagogu palīgu, logopēdu, pagarinātās dienas grupu pedagogu sniegtā atbalsta lietderību un efektivitāti izvērtēs un monitorēs Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) plānotajās kvalitātes nodrošināšanas aktivitātēs, kā arī uzraudzības procesa laikā.
IKVD un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būs jānodrošina ieviesto pasākumu monitoringu un sagatavos ikgadējo ziņojumu par pedagogu palīgu un pagarinātās dienas grupu ieguldījumu vienotas skolas pieejas īstenošanā, to iesniedzot IZM, kas savukārt to iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2024.gada 30.novembrim par 2023./2024. mācību gadu, līdz 2025.gada 30.novembrim par 2024./2025. mācību gadu un līdz 2026.gada 30.novembrim par 2025./2026. mācību gadu.
Izglītojamais atbalstu saņems vienu mācību gadu – mācību gadā, kurā uzsāks izglītības satura īstenošanu valsts valodā, iepriekšējā gadā apgūstot mazākumtautību izglītības programmas.
Finansējuma pārdale starp pašvaldībai piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un mērķdotāciju, kas piešķirta par izglītības programmu īstenošanu valsts valodā mazākumtautību izglītojamiem. Iepriekšējā kalendāra gadā neizlietoto finansējumu, kas piešķirts izglītības programmu īstenošanu valsts valodā mazākumtautību izglītojamiem, izglītības iestādes dibinātajam var būt jāatmaksā, savukārt ministrija to pārskaitīs valsts budžetā.
Jau ziņots, ka pērn oktobrī Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.
Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri – 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri – 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.
IZM ieskatā ar lielākiem vai mazākiem izaicinājumiem pārejā uz mācībām tikai valsts valodā, visticamāk, saskarsies visas mazākumtautību skolas un pirmsskolas. Kā potenciālie riski, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, varētu būt saistīti ar nevienlīdzīgo latviešu valodas prasmes līmeni starp izglītojamiem, kā arī ne no visiem pedagogiem, kuri šobrīd strādā mazākumtautību izglītības programmās, varētu būt sagaidāmas atbilstošas latviešu valodas lietošanas prasmes.
Pēc IZM rīcībā esošiem datiem, uz 2022.gada 1.septembri pirmsskolā mazākumtautību programmu apguva 6767 bērni vecumā no pusotra līdz četriem gadiem un 5427 bērni vecumā no pieciem līdz sešiem gadiem. Savukārt 1., 4. un 7.klasē šajā mācību gadā mazākumtautību programmu apguva 13 458 skolēni.
Turpretim speciālās programmas pirmskolas izglītības iestādēs mazākumtautību programmu apguva 780 bērni vecumā no pieciem līdz sešiem gadiem, pirmsskolas izglītības grupās – 247 bērni vecumā no pusotra līdz četriem gadiem, pirmsskolas speciālajās izglītības iestādēs – 124 bērni vecumā no pusotra līdz sešiem gadiem. Savukārt pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs mazākumtautību programmu apguva 508 1., 4. un 7.klases skolēni, bet speciālās izglītības iestādēs – 300 1., 4. un 7.klases skolēni.
