Vai IZM dati par pedagogu vakanču skaitu neatbilst realitātei? 0
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati par pedagogu vakancēm varētu neatbilst realitātei, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Liepājas Universitātes rektore Dace Markus.
Saskaņā ar IZM datiem, kas iegūti, kopīgi ar izglītības programmu “Iespējamā misija” aptaujājot pašvaldības, Latvijā 2018.gada augustā bijušas 380 pedagogu vakances, no kurām 151 bija pilnas slodzes darbam. Visvairāk vakanču ir uz angļu valodas skolotāja, matemātikas, fizikas, latviešu valodas un informātikas skolotāja amatu.
Ministrijā norādīja, ka pagaidām nav arī datu par to, kāpēc veidojas vakances noteiktos mācību priekšmetos. IZM pieņem, ka, piemēram, angļu valodas skolotāja vakanču skaits saistāms ar to, ka svešvalodu zinātāju darbs ir plaši pieprasīts visās nozarēs.
Visbiežāk skolotāju trūkums fiksēts vidusskolās, kur fiksētas 204 no 380 reģistrētajām vakancēm.
Reģionu griezumā visvairāk pedagogu vakanču ir Rīgā un Rīgas reģionā, savukārt vismazāk – Latgalē.
IZM pārstāvji skaidroja, ka vakances izglītības iestādē rodas vairāku iemeslu dēļ, tostarp arī tamdēļ, ka pedagoģijas studiju absolventi nesteidzot doties darbā uz izglītības iestādēm. 2017.gadā no vairāk nekā 1100 šādu studiju programmu absolventiem darbu skolā sāka tikai nedaudz vairāk par 400. IZM gan nav datu par to, kāpēc tieši pedagoģijas studiju absolventi neiet uz skolām. “Būs par to liels pētījums. Bet faktori ir saistīti ar lielu noslodzi, zemu atalgojumu, darba sarežģītību. Šī gada beigās absolventa reģistra dati parādīs, kur iet strādāt tālāk tie pārējie,” solīja IZM pārstāvji.
Ņemot vērā pedagogu novecošanos, būtu nepieciešams, ka gadā nomainītos aptuveni 150 skolotāji, piebilda IZM, skaidrojot, ka vairāki simti pedagogu Latvijā jau ir sasnieguši pensijas vecumu.
“Man ir aizdomas, ka statistika nav gluži precīza, jo uzskaitīti tiek tie absolventi, kas sāk strādāt pēc studiju beigām. Taču šajā profesijā daudzi sāk strādāt jau studiju laikā, pat pēc otrā kursa,” norādīja Markus.
Arī parlamentārietis Raivis Dzintars (VL-TB/LNKK) novērojis, ka atsevišķās situācijās vakance it kā ir, taču realitātē kāds jau veic it kā vakantos pienākumus.
IZM skaidroja, ka iespējama nesakritība datos varētu veidoties tamdēļ, ka skolu direktori, kas ir atbildīgi par pedagogu kolektīvu formēšanu, reizēm mēdz noklusēt patieso situāciju.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga arī atzina, ka reālais vakanču skaits ir lielāks, jo tās tiek slēptas.
Arī Latvijas Universitātes pārstāve uzsvēra, ka studējošie jau studiju laikā sāk strādāt skolās, kur rezultātā arī paliek. “Gribētu piekrist Dacei Markus, ka IZM dati nav īsti korekti,” piebilda LU pārstāve.
Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) sacīja, ka jautājumā par pedagogu trūkumu skolās ar IZM panākta vienošanās, ka tiks izveidots digitāls rīks, kas prognozēs vakanto skolotāju vietu veidošanos nākotnē, un ministrija arī izstrādās modeli, kā šo problēmu risināt ilgtermiņā.
“Nepieciešams skaidrs redzējums par to, kā celt skolotāja profesijas prestižu un motivēt jauniešus izvēlēties darbu skolā,” piekodināja politiķis.
