IZM budžets samazināsies par 3,2 miljoniem eiro 0
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nākamā gada budžets būs 403,8 miljoni eiro, kas ir par 3,2 miljoniem jeb 0,8% mazāk nekā pērn, liecina Ministru kabineta atbalstītais IZM nākamā gada budžets.
IZM pamatfunkciju īstenošanai piešķirti 280 068 880 eiro, savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai piešķirti 123 722 272 eiro.
Ministrija nākamgad vēlas paaugstināt profesionālās izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru, tamdēļ paredz, ka nākamgad izglītojamo īpatsvars profesionālās izglītības programmās pieaugs par 11%.
Savukārt augstākajā izglītībā ministrija prognozē, ka iedzīvotāju īpatsvars 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību samazināsies par 2,7%.
Augstākajai izglītībai IZM plānoti izdevumi 68,8 miljonu eiro apmērā, tai skaitā, 48,7 miljoni eiro augstskolām, 6,5 miljoni eiro augstskolu un koledžu zinātniskās darbības attīstībai, studējošo un studiju kreditēšanai – 1,28 miljoni, kas ir uz pusi vairāk nekā atvēlēts pērn, 11,2 miljoni eiro paredzēti koledžām, savukārt 281 774 eiro tiks atvēlēti studiju virzienu akreditācijai.
Nākamgad valsts budžeta finansētās studiju vietas IZM augstskolās un koledžās paliks nemainīgā skaitā.
Attiecībā uz zinātni, IZM plāno nākamgad nodrošināt zināšanu bāzi tautsaimniecības transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību un novirzīt zinātnei teju 50 miljonus eiro, tomēr ministrija norāda, ka privātā sektora ieguldījums pētniecībā un attīstībā nākamgad samazināsies par 3% un zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā samazināsies par 1391.
Tomēr bezdarba līmenis iedzīvotājiem ar augstāko izglītību 15 līdz 64 gadu vecumā saglabāsies nemainīgs – 4%, uzskata IZM.
Tāpat ministrija prognozē, ka pedagogu, kuri paaugstinājuši profesionālo kompetenci skaits divkāršosies no 4 000 pieaugot uz 9 500 pedagogiem. Savukārt izglītojamo, kuriem nodrošinātas brīvpusdienas skaits samazināsies no 77 022 līdz 76 890, liecina IZM nākamā gada budžets.
Sporta nozarē, IZM plāno palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz vienu, divas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm no 28% uz 40%. Plānotie izdevumi sporta nozarē ir 38,8 miljoni, kas ir par vienu miljonu eiro mazāk nekā pērn.
Pedagogu darba samaksas kāpuma grafika izpildei paredzēti 23 miljoni eiro un papildu 8 miljoni paredzēti zinātnei. Ministrijā skaidroja, ka šie līdzekļi paredzēti fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem, nozaru valsts pētījumu programmām, zinātnisko institūciju starptautiskam novērtējumam, kā arī dalībai starptautiskās organizācijās – Eiropas Kodolpētniecības organizācijā CERN un Eiropas Kosmosa aģentūrā EKA.
“Latvijas pievienošanās CERN asociētās valsts statusā veicinās Latvijas zinātnieku dalību CERN eksperimentos un iespējas radīt pasaules līmeņa fundamentālās un lietišķās zināšanas, kas ļaus veikt starpdisciplinārus pētījumus un piesaistīt zinātnisko personālu darbam Latvijā, tādējādi veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstību,” norādīja IZM.
“Ņemot vērā to, ka ne visām nozarēm izdevās saņemt papildu finansējumu, IZM panākto finansējuma palielinājumu uzskatām par labu panākumu. Turklāt, palielinot finansējumu zinātnei, esam soli tuvāk Latvijas ekonomiskajai izaugsmei ilgtermiņā, domāšanas maiņai sabiedrībā un pētniecības potenciāla stiprināšanai Eiropā un pasaulē,” stāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Papildu finansējums 2020.gadā paredzēts arī jaunatnes politikas valsts programmai un studējošo un studiju kreditēšanas sistēmas maiņai, kā arī sportistu sagatavošanai un dalības nodrošināšanai 2020.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs un Vasaras Paralimpiskajās spēlēs Tokijā, Japānā.
Kā ziņots, valdība piektdien atbalstīja valsts budžeta likumprojektu 2020.gadam. Gala lēmumu par nākamā gada budžetu pieņems Saeima.
