IZM akreditēs pati 0
Līgums ar Vācijas augstākās izglītības aģentūru ASIIN netiks slēgts, un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nāksies pašai veikt studiju virzienu akreditāciju.
Tāda vienošanās tika panākta vakar, kad Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar IZM valsts sekretāri Sandu Liepiņu, Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētāju Jāni Vētru, Rektoru padomes juristu Jāni Bernātu un Latvijas studentu apvienības prezidentu Miku Dubicki. Paredzams, ka lēmums tiks pieņemts šodien ārkārtas valdības sēdē.
Tikšanās laikā Ministru prezidents esot izteicis vairākus iebildumus pret IZM sagatavoto līgumu ar ASIIN, saskatot tajā dažādas juridiskas nepilnības. Turklāt līguma projekts aģentūrai paredzējis neadekvāti mazu pienākumu skaitu, ja to salīdzina ar gaidāmo ASIIN peļņu.
IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa uzsvērusi, ka IZM uzņemšanās veikt akreditāciju bez kavēšanās ļaus uzsākt akreditācijas procesu un nodrošināt valsts atzītu diplomu izsniegšanu, kas šobrīd vairākās augstskolās apdraudēta, jo tās īsteno neakreditētas studiju programmas.
Reāli akreditāciju veiktu jau līdz šim strādājusī komisija, kurā ir augstskolu, zinātnisko iestāžu, IZM un citu organizāciju deleģētie pārstāvji. Akreditācija tiks veikta uz AIP organizētā studiju virziena vērtējuma pamata. Šā vērtējuma kvalitāti IZM gan apšaubīja, tāpēc dīvaini izskatās IZM paustais gandarījums par vakar panākto vienošanos.
Ministra padomnieks Reinis Tukišs paskaidroja, ka vērtējums netikšot ņemts vērā pilnībā, bet gan tikai tie ekspertu ziņojumi, kuri nav apšaubāmi. Augstskolu prieku turpretī var saprast, jo, lai vai kā, iestrēgusī akreditācija beidzot sāk kustēties.
Latvijas Universitātes studiju prorektors Andris Kangro uzskata, ka pieņemts Zālamana lēmums, jo bijis redzams, ka ASIIN nespētu veikt akreditāciju nepieciešamajā termiņā, taču arī tajās studiju pro-grammās, kas nav šobrīd akreditētas, studentiem būs jāizsniedz diplomi.
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) prorektors Andris Teikmanis sacīja, ka vēl gan jāredz, kā piedāvātais risinājums izskatīsies, “kad būs uzlikts uz papīra”. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka “lēmums ir loģisks, jo tieši IZM jābūt atbildīgai par akreditācijas procesu”. Arī M. Dubickis teica, ka atrasts pieņemams īstermiņa risinājums.
Augstskolas neuztrauc arī tas, ka akreditācijā tiks izmantots virzienu vērtējums, kura kvalitāte tikusi apšaubīta.
Augstskolu un studentu pārstāvji gan iebilst pret otru IZM vakar publiskoto ieceri – proti, 2014. gada 1. janvāra, kad pilnvaru termiņš beigsies pašreizējai akreditācijas komisijai, jauna netiks veidota, bet augstskolas, ja tām būs nepieciešama akreditācija, pašas varēs izraudzīties kādu no 28 Eiropas Kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļautajām akreditācijas institūcijām.
Latvijā akreditēties nebūs iespējams, lai izvairītos no interešu konflikta.
A. Kangro teica, ka šis ierosinājums vēl būtu rūpīgi pārdomājams, bet A. Teikmanis pauda – Latvijai pašai būtu jāveido tāda akreditācijas aģentūra, kuras pakalpojumus varētu pārdot citu valstu augstskolām. Uzticamo nacionālo akreditācijas aģentūru jau septembrī valdība uzdeva veidot IZM.
M. Dubickis uzskata – augstskolām jādod iespēja akreditēties gan Latvijā, gan ārvalstīs. Pretējā gadījumā varētu ciest studenti, jo akreditācija ārvalstīs varētu būt dārgāka, līdz ar to varētu paaugstināties studiju maksa.
