IZM aicinās uz sarunām par literatūru skolotājus un rakstniekus 0
Ja ņemtu vērā visas prasības palielināt stundu skaitu kādā konkrētā mācību priekšmetā, kopējais stundu skaits pamatskolas posmā pieaugtu par aptuveni 10 procentiem, aplēsts Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kā arī Valsts Izglītības satura centrā (VISC).
Kā zināms noteikumi par jauno pamatizglītības standartu, ko drīzumā vajadzētu apstiprināt valdībā, paredz mainīt izglītības saturu un daļu mācību priekšmetu, kā arī nedaudz mainīt stundu skaita sadalījumu starp mācību priekšmetiem. Kopumā stundu skaita izmaiņas nav lielas, taču tieši literatūras stundu skaits, kas arī šobrīd nav liels, daļā klašu var samazināties pat uz pusi: šobrīd nedēļā ir divas stundas, bet pēc jaunā satura ieviešanas daļā klašu varētu palikt tikai viena stunda.
Pret to asi iebildusi Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija (LVLSA), kā arī Rakstnieku savienība.
Kaut arī IZM un VISC turpmākās divas nedēļas vēl turpinās jaunā pamatizglītības standarta apspriešanu ar skolotāju un citām profesionālajām organizācijām, ministra un ierēdņu paustā nostāja ļauj nojaust, ka vismaz attiecībā uz iecerēto stundu skaitu izmaiņas iecerētajā standartā diez vai vairs gaidāmas. Gan Rakstnieku savienība, gan latviešu valodas un literatūras skolotāji esot uzaicināti uz tikšanos nākamajā nedēļā, taču izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska jau paustā nostāja liek domāt, ka šīs tikšanās laikā IZM un VISC mēģinās pārliecināt oponentus, ka IZM un VISC viedoklis ir vienīgais pareizais.
Vispirms K. Šadurskis protestus pret literatūras stundu skaita samazināšanu nosauca par viltus ziņām.
Savukārt šodien preses konferencē apgalvoja, ka literatūras stundu skaits 4.-6. klašu grupā nebūt nesamazināsies. Šāds apgalvojums balstīts uz to, ka spēkā esošais pamatizglītības standarts pieļauj divus stundu skaita variantus. Tāpēc daļā skolu 4. klasē atsevišķas literatūras stundas var pat nebūt, kaut vienu no latviešu valodas stundām nedēļā rekomendē izmantot literatūrai. Taču arī īstenojot šo izglītības programmas variantu, 5. un 6. klasē jau ir literatūras stundas divas stundas.
K. Šadurskis un VISC vadītājs Guntars Catlaks apgalvoja, ka lielākā daļa skolu esot licenzējusi programmu bez obligātām literatūras stundām 4. klasē.
Cik tieši ir šādu skolu, to IZM un VISC pārstāvji gan nevarēja pateikt. G. Catlaks pauda, ka attiecīgi dati ir Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD), kas licencē skolu īstenotās izglītības programmas. Tur noskaidroju, ka patiesībā lielākā daļa skolu ir izveidojusi pašas savas izglītības programmas un par to, cik daudz literatūras stundu ir šo skolu 4. klasēs, dati nav apkopoti. No tām skolām, kas izmanto valsts piedāvāto izglītības programmu, tikai 12 izvēlējušās programmas variantu ar divām iezīmētām literatūras stundām 4. klasē, bet 130 izmanto programmu, kurā literatūras stundu skaits nav noteikts.
Tikmēr LVLSA lēš, ka lielākajā daļā skolu tomēr arī 4. -6. klasē ir divas stundas nedēļā. “Man arī nav konkrētu datu, taču no sarunām ar kolēģiem citās skolās esam asociācijā secinājuši, ka stundu skaits saruks,” teic asociācijas pārstāve Lita Silova.
To, ka literatūras stundu skaits saruks 7.-9. klasē, šodien apliecināja arī pats K. Šadurskis.
Tomēr tā kā skolas var veidot un īstenot savas pamatizglītības programmas, turklāt desmit procentus mācību stundu var sadalīt pēc saviem ieskatiem, skolas arī turpmāk varēs saglabāt vai pat palielināt esošo literatūras stundu skaitu, ja vien to vēlēsies. Ministrs arī uzskata: literatūras apguvei nāks par labu jaunā mācību priekšmeta “Drāma” iekļaušana mācību saturā. Šī mācību priekšmeta stundās skolēni varēšot mācīties izprast literāro darbu varoņus. Jāpiebilst, ka tieši “Drāmas” ieviešana tiek minēts kā iemesls literatūras stundu skaita samazināšanai.
Runājot par citām pārmaiņām stundu sarakstā, jaunais saturs paredz ieviest arī trešo sporta stundu, bet šis mācību priekšmets tiks pārdēvēts par “Sportu un veselību”, otro svešvalodu mācīt jau no 4. klases, tāpat jau no 4. klases kopā ar sociālajām zinībām tiks apgūta vēsture, informātikas vietā stāsies datorika, ko integrēti apgūs jau no 1. klases un kā atsevišķu mācību priekšmetu no 4. klases, 7. klasē nāks klāt jauns mācību priekšmets “Inženierzinības”, bet “Mājturība un tehnoloģijas” pārtaps par “Dizainu un tehnoloģijām” un ierasto divu stundu nedēļā vietā būs trīs.
Priekšlikumus par izmaiņām pamatizglītības standarta iesniegušas 29 dažādas organizācijas un iestādes.
Tiek prasīts ne tikai saglabāt esošo stundu skaitu literatūrā, bet arī palielināt stundu skaitu matemātikā, datorikā, svešvalodās, mazākumtautību valodā un literatūrā, “Dizainā un tehnoloģijās” pat līdz piecām stundām nedēļā, K. Šadurskis norāda, ka visus ņemt vērā nevarēs gan tāpēc, ka tie ir savstarpēji pretrunīgi, gan tāpēc, ka, piemēram, stundu skaitu tad nāktos palielināt par desmit procentiem. Tas nozīmētu mācību gada pagarināšanu, ko neatbalsta ne pedagogi, ne sabiedrība, ne politiķi.
Plānots, ka jauno pamatizglītības standartu valdība varētu apstiprināt 27. novembrī.
