Izlūkdienests brīdina, ka Krievija pēc Ukrainas kara beigām varētu ātri sagatavoties jaunam karam Eiropā 20
Dānijas izlūkdienests brīdinājis, ka Krievija pēc Ukrainas kara beigām piecu gadu laikā varētu sagatavoties jaunam plašam karam Eiropā.
Turklāt Dānijas Aizsardzības izlūkdienests (DDIS) uzskata, ka Savienotās Valstis, visticamāk, nepievienotos NATO valstīm cīņā pret Krieviju šādā karā.
DDIS uzskata par mazticamu, ka Krievija spētu vienlaikus karot Ukrainā un karot pret vienu vai vairākām NATO valstīm.
Taču, ja karš Ukrainā beigtos vai tiktu iesaldēts, Krievija varētu ievērojamus militāros resursus izmantot citur un potenciāli uzbrukt citai kaimiņvalstij sešu mēnešu laikā, teikts DDIS ziņojumā.
Dānijas izlūkdienests nav atklājis konkrētus Krievijas plānus karam pret NATO valsti, bet Krievijas gatavība uzbrukt varētu palielināties, ja tās skatījumā NATO zaudētu spēku, piemēram, ja ASV atsauktu savu atbalstu.
Ziemeļeiropas valstis jau kādu laiku bažījas par Krievijas draudiem, un vairāku Ziemeļvalstu izlūkdienesti uzskata, ka Krievijas uzbrukums ir lielākais drauds šo valstu drošībai.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pagājušajā gadā brīdināja, ka Krievija līdz 2029.gadam varētu sākt militāru uzbrukumu NATO teritorijai.
Latvijas ĀM: Krievijas draudi pie ES robežām jāuztver nopietni
Krievijas radītie drošības draudi pie Eiropas Savienības (ES) robežām ir reāli, tāpēc mērķtiecīgi jāstiprina ES Austrumu kaimiņu noturība un drošība, ES Ārlietu padomes neformālajā sanāksmē Polijā uzsvērusi Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (JV).
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, sanāksmes viens no galvenajiem darba kārtības jautājums bija Eiropas atbalsts partnervalstu noturības stiprināšanai.
Melbārde uzsvēra, ka Latvijas prioritāte ir turpināt visa veida atbalstu Ukrainai, tostarp veicināt sabiedrības noturību un stiprināt ukraiņu tautu. “Mums ir jāturpina ieguldīt sociālās infrastruktūras rekonstrukcijā, rehabilitācijas un psihoemocionālā atbalsta pakalpojumos, kā arī Ukrainas publiskās pārvaldes reformās tās ceļā uz ES,” mudināja parlamentārā sekretāre.
ĀM pārstāve atzīmēja, ka pērn Ukrainai tika novirzīti 35% no ministrijas pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma.
Pārrunājot attīstības sadarbības jautājumus, Melbārde atzīmēja, ka ES ir īpaši jāstrādā, lai nodrošinātu atbalstu vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām un lai virzītos uz ilgtspējīgas attīstības mērķu izpildi. Sadarbībā ar jauno ASV administrāciju un globālajiem partneriem, ES ir jāveido pozitīva un pragmatiska attieksme un jākoncertējas un kopīgām interesēm, pauda ĀM pārstāve.
Sanāksmē pārrunāta arī Globālās savienojamības stratēģijas ieviešana. Tās mērķis ir veicināt viedu, tīru un drošu savienojamību digitālajā, enerģētikas un transporta nozarē un stiprināt veselības, izglītības un pētniecības sistēmas visā pasaulē.
