Izlīdzināšanas politikas advokāti 0
Kaut gan Rumānija no 1. janvāra pārņēmusi Eiropas Savienības prezidentūru, Eiropas institūcijās vēl ir Ziemassvētku brīvdienas, un tikai nākamnedēļ 10. janvārī visi komisāri brauks tradicionālajā vizītē uz prezidējošās valsts galvaspilsētu. Arī Rumānijā šī ir klusā nedēļa. Bet gada nogalē tā vis nebija.
Šaubas par Rumānijas gatavību
29. decembrī Vācijas laikrakstā “Welt am Sonntag” publicētajā intervijā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers pauda šaubas, vai valdība Bukarestē pilnībā saprotot, ko nozīmē sešus mēnešus vadīt bloku. Rumānija ir “tehniski ļoti labi sagatavota” sešu mēnešu prezidentūrai, sacīja Junkers. “Taču es uzskatu, ka Bukarestes valdība pilnībā neizprot, ko nozīmē vadīt ES valstis. (..) Pārdomāta rīcība nozīmē arī vēlmi ieklausīties citos un spēcīgu vēlmi nolikt malā savas intereses. Paturot to prātā, man ir bažas,” sacīja Junkers.
Viņš norādīja uz Rumānijas iekšējām politiskajām cīņām, kuru dēļ valsts uz Eiropas skatuves varētu neizskatīties kā vienots veselums.
Pusotra mēneša pirms prezidentūras atkāpās ES lietu ministrs Viktors Negresku, kas bija galvenā figūra prezidentūras sagatavošanā. Arī Rumānijas prezidents Klauss Johanniss pauda, ka viņa valsts nav gatava 1. janvārī uzņemties ES rotējošo prezidentūru, un aicināja valdību atkāpties. Viņš tikai pateica to pašu, ko vasarā ielās prasīja demonstranti. Lielākajā no protesta akcijām 12. augustā aptuveni 40 tūkstoši Viktorijas laukumā sauca “Atkāpties! Atkāpties!”, norādot uz valdības korumpētību.
Taču 20. decembrī Rumānijas valdība izturēja neuzticības balsojumu par tiesu sistēmas reformām. Valdošās Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs Livju Dragneja vēlas panākt amnestiju tūkstošiem cilvēku, kurus korupcijas lietās “netaisnīgi ieslodzījuši” prokurori. Savukārt ES amatpersonām, kuras kritizēja Dragneja reformas, pretuzbrukumā metās premjerministre Viorika Dančila, norādot, ka nedrīkst kritizēt ārvalstīs par lietām, kas pieder pie valsts suverenitātes un cieņas. Opozīcijā esošās partijas “Glābiet Rumāniju” (USR) līderis Dans Barna sacīja, ka valdības prioritāte ir “dabūt noziedzniekus laukā no cietuma”.
Mazpazīstamā politiķe Viorika Dančila par premjeri kļuva janvārī, tomēr viņas rokās nav faktiskā vara, jo valdību pamatā vada Sociāldemokrātiskās partijas (PSD) priekšsēdētājs Livju Dragneja, kuru uzskata par Rumānijas ietekmīgāko cilvēku. Pats Dragneja premjera amatu ieņemt nevar, jo ir notiesāts par krāpšanos. Augstākā tiesa viņu atzinusi par vainīgu sociālo pakalpojumu dienesta direktora piespiešanā likt diviem darbiniekiem strādāt PSD partijas darbu, bet algu maksāt no budžeta.
Korupcijas lielvalsts
Korupcijas skandāli Rumāniju satricinājuši vairāk un biežāk nekā citas ES dalībvalstis. Visskaļākās apsūdzības ir pret Rumānijas ietekmīgāko politiķi – to pašu likumu grozītāju Livju Dragneju, par kura korupciju ir fakti no laika, kad viņš vēl bija valsts trūcīgākās pašvaldības – Teleormanas – padomes priekšsēdētājs. Pretkorupcijas apkarošanas dienests DNA paziņojis, ka pret Livju Dragneju kriminālvajāšana sākta par organizētās noziedzības grupas izveidi, kad deviņi cilvēki apzināti iesnieguši nepareizas deklarācijas, lai nelikumīgi iegūtu ES fonda naudu, kas bija paredzēta ceļu atjaunošanai. Apsūdzētais, protams, visu noraida, iztēlojot to par valsts represīvo orgānu vēršanos pret politisko partiju. Taču ieteikums izskatīt ES fondu līdzekļu izsaimniekošanu nāca no Eiropas biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF), kas 2016. gadā vēstīja par nepamatoti izmaksātu 21 miljonu eiro Rumānijai no ES naudas. Otra apsūdzība ir par to, ka Dragneja tajā laikā pārdeva pašvaldības uzņēmuma “Tel drum” kapitāldaļas saviem biznesa partneriem. Kamēr rit kriminālprocess, Dragneja joprojām ir Rumānijas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs un cenšas grozīt likumus, kas samazinātu atbildību par koruptīviem darījumiem, piemēram, izsludinot amnestiju par veciem noziegumiem. Tas attiektos uz 15 tūkstošiem likumpārkāpēju un arī uz viņu personīgi, spriež Bjanka Toma, Rumānijas Eiropas politiku programmas centra direktore.
Jūlijā tika atlaista DNA vadītāja Laura Kodruca Koveši, kas izmeklēja virkni ministru un mēru korupcijas un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas lietu.
Eiropas Komisija vairākkārt brīdinājusi valdību, ka tā atkāpjas no sasniegtā progresa likuma varas nostiprināšanā, kas bija uzsākts kopš iestāšanās blokā 2007. gadā. “Smartlink consultancy” saskaitījis, ka divu gadu laikā amatos pabijuši 70 ministri (!), tostarp trīs premjeri. Dažas dienas pirms prezidentūras uzsākšanas Junkers norādīja Rumānijai, ka “nepieciešama vienota fronte mājās, lai ES prezidentūras laikā veicinātu Eiropas vienotību”. Skaidrs, ka šajā pusgadā ES acu priekšā Rumānijas valdošā partija nevarēs atļauties ar likumu piesegt mahinācijas.
Latviešiem tik dārgā kohēzija
Premjerministre Viorika Dančila prezidentūras paziņojumā 1. janvārī vēstīja: “Strādājot ar moto “Kohēzija, Eiropas kopēja vērtība”, Rumānijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē koncentrēsies uz tādu risinājumu meklēšanu, kas atspoguļo gan dalībvalstu intereses, gan Eiropas institūciju redzējumu, kas darbojas spēcīgākas un vienotākas Eiropas garā.”
Akcents uz kohēziju kā izlīdzināšanas politiku ir ļoti svarīgs gan pašai ES trūcīgākajai valstij, gan arī Baltijas valstīm.
Biežās valdības un ministru maiņas ir skaidrojamas arī ar cīņu par ES fondu naudu – šajā plānošanas periodā Rumānijai pienākas 30,8 miljardi eiro ceļu, dzelzceļu, metro būvei, bet apstiprināti projekti tikai 5,8 miljardu vērtībā.
Latvija un 13 citas ES dalībvalstis iestājušās pret kohēzijas un tiešmaksājumu finansēšanas turpmāku samazināšanu nākamajā ES budžeta periodā. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis atzinis, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums varētu sarukt par aptuveni 500 miljoniem eiro: “Ja runājam par kohēzijas finansējumu un skatāmies tā saucamajās fiksētajās cenās, tad kritums tiešām ir aptuveni 500 miljoni eiro. Ja skatāmies uz piešķīrumu faktiskajās cenās, tad Latvijai piešķīrums saglabājas esošajā līmenī – 2014.–2020. gadā tie ir 4,8 miljardi un arī 2021.–2027. gadā tie ir 4,8 miljardi eiro. Ja runā par salīdzināmām cenām, tad tas ir samazinājums, ņemot vērā inflācijas ietekmi.”
Tieši Kohēzijas politiku Rumānija vēlas ietekmēt, turpinot sarunu procesu par Daudzgadu finanšu ietvaru 2021.–2027. gadam, attīstot ES sociālo dimensiju un sociālās tiesības, darbakārtības priekšplānā izvirzot izaugsmi un attīstību, Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, kā arī atbalstu strukturālajām reformām.
Rumānijas galvenās prioritātes īstenošanas garantija savā veidā ir ES reģionālās politikas komisāre Korina Kretu, kas arī ir rumāniete. Arī viņa ir valdošās Sociāldemokrātiskās (PSD) partijas biedre, pirms tam bijusi Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieces krēslā. Viņai noteikti ir svarīga Rumānijas prezidentūras aizmugure ES institūcijās. Viņas pluss ir tas, ka viņa ir no vecās PSD līderu gvardes, kurai nav pieņemams pretrunīgais līderis Livju Dragneja un pašreizējās valdības nespēja lietderīgi izmantot ES fondus.
Rumānijas prezidentūru gan virtuāli saīsinās Eiropas Parlamenta vēlēšanas maijā, jo pavasarī ES likumdevējs nodosies kampaņai, nevis likumu veidošanas procesam.
